• Stereotipi par romiem. Kāpēc cilvēki baidās no čigāniem

    Stereotipi par romiem. Kāpēc cilvēki baidās no čigāniem (foto)

    Latgalē dzīvo ap tūkstotis romu. Daudzi no viņiem slēpj savu tautību tāpēc, ka baidās nedabūt darbu vai no sliktas attieksmes pret viņu bērniem skolā. Tā ir vienīgā mums līdzās dzīvojošā tautība, par kuras dzīvi sabiedrībā valda daudz negatīvu pārspīlējumu. Šis ir pirmais projekta “Romi Latgalē” raksts, kurā tiek stāstīts, ar kādiem stereotipiem nākas saskarties romiem, un ko viņi paši par to domā.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada vasara: finanšu problēmas “Ezerzemē”; Krāslavas šūšanas fabrika: augstas cenas, pieticīgs sortiments un neskaidras izredzes; krogs Dagdā; burvji lielpilsētas laukumā; klusuma brīdis vai pretvalstiska propaganda; nepabeigts tilts - bīstamības avots; “Zinību” biedrība pārdod grāmatas; cukurs pēc taloniem - veselības atslēga; paradoksālā tirdzniecība - kas iekļauts komplektos; lauksaimniecība ir apdraudēta; televīzija var būt kaitīga.

    Lasīt
  • Mūsu novadnieka stāsts iz vēstures. Ignatijs Buko: “Atmiņas par Pirmo pasaules karu”

    Manas mācības ritēja pēc plāna. Bet ne vienmēr. Dažreiz, īpaši no rīta, kad priekšniecība vēl nebija ieradusies pulkā, stundas nenotika. Vienā no šādām dienām mēs sēdējām pie galdiem un nodarbojāmies ar savām lietām. Kāds rakstīja, kāds lasīja, kāds izjauca un salika šauteni. Negaidīti atskanēja komanda: “Piecelties! Uzmanību! Pulka komandieris ieradies! ” Mēs pielēcām kājās un sastingām miera stājā. Dežurants ziņoja, ka komanda nodarbojas saskaņā ar grafiku. Aizelsies atskrēja mācību komandas priekšnieks. Komandieris sasveicinājās, mēs atbildējām saskaņā ar nolikumu: “Esiet sveiks, Jūsu Augstlabdzimtība!” Ģenerālis uzmanīgi apskatīja klasi un saprata, ka nekāda stunda nenotiek. Viņš kļuva nikns: “Šī nav apmācības komanda, bet bardaks!” pagriezās, un nesasveicinājies ar komandas virsniekiem un komandieri, ātri izgāja no klases. Kopš tā brīža visas nodarbības notika pēc grafika, un virsnieki un komandieris atradās savā vietā no paša rīta.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada vasara: Sarežģīti konkurences noteikumi tirgotāju vidū; Kandža - pieprasīta, bet neatļauta  prece; Zagšana kā dzīvesveids; Pionieru darbības  noriets; Kazaki Latvijā - tas ir nopietni; Eksāmenu  laiks; Atmetam smēķēšanu!

    Lasīt
  • Galvenais viņa dzīves darbs

    Labais, kas nāk no sirds dziļumiem, vienmēr ir nenovērtējams, bet dzīvot ar mīlestību pret valsti un tās cilvēkiem - cilvēka, kurš izvirzījis mērķi palikt tautas atmiņā, augstākā sūtība.

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada maijs: Valsts neatkarības atjaunošanas deklarācijas pieņemšanas gadadiena; Cālis-91; Jaunā partija; zog arī Dzimtsarakstu nodaļā; Traktoru zaglis; Un atkal par morāli; Aulejas leģenda; Sanatorija slimnīcā

    Lasīt
  • Nevis laimīga loze, bet gan likumsakarība!

    Grāveri – omulīgs ciemats ar arhitektūras dominanci, ar skaistāko pārveidoto Latgales pareizticīgo baznīcu gleznainā ezera krastā... Žēl, ka pēdējā ceturtdaļgadsimta laikā ciemats kļuvis gandrīz tukšs. Par spīti visām likstām, dzīve, sociālā, kultūras, šeit rit pilnā sparā...

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gada pavasaris: balsojam par neatkarību, referendums ar alu, reģionālā televīzija, amerikānietes Krāslavā, “Hei, puiši”, Dagda kļūs par pilsētu, baroneses Tīhenhauzenas palīdzība, preču izsole, apzaga ārzemnieku, konkurss “Latgolas zeltene un Latgalīts”

    Lasīt
  • Mūsu laikraksta jaunība

    1991. gads turpinās: Algu palielināšana mediķiem un skolotājiem, noziedzības uzplaukums, pikanto preču tirgotājs, neiepriecinoša statistika, aptauja par neatkarību

    Lasīt