Andris Sprūds: “Mums ir svarīga mūsu teritorijas aizstāvēšana no pirmā centimetra”

Pēcpusdienā laikraksta “Ezerzeme” pārstāvjiem Jeļenai Avsjukevičai un Gļebam Beļajevam bija iespēja aprunāties ar aizsardzības ministru Andri Sprūdu, kurš tajā dienā viesojās Krāslavā, lai apspriestu militāro mācību “Namejs” norisi, sadarbību un informācijas apriti krīzes situācijās, kā arī informētu par aizsardzības nozares aktualitātēm.

– Šodien bijāt Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā. Kā vērtējat situāciju šobrīd pierobežā?

- Pierobežā esmu regulāri, būšu arī nākamnedēļ. Ir ļoti svarīgi runāt gan ar pašvaldību pārstāvjiem, gan ar iedzīvotājiem, lai izprastu viņu sajūtas kopumā. Ir jūtama nedrošības sajūta, ņemot vērā, ar kādiem kaimiņiem mēs blakus dzīvojam. Tāpēc ir saprotams, ka rodas jautājumi par mūsu drošību, mūsu aizsardzību. Es atkārtošu, ka, protams, Nacionālie bruņotie spēki dara visu, lai mēs tiešām stiprinātu savas robežas, lai mēs kopumā stiprinātu savas aizsardzības spējas un radītu drošības sajūtu. Es domāju, ka mūsu aizsardzības spēju uzlabošana, pilnveidošana ir pastāvīgs uzdevums, ar kuru mēs saskarsimies vienmēr. Kas attiecas uz Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, šobrīd īstenojam robežu aizsardzības un stiprināšanas plānu. Tas ir 3-5 gadu plāns, tā īstenošana jau ir sākusies. Tiek izvietoti šķēršļi robežas tuvumā, iegādāsimies papildus  mīnas un sensorus,  veidojam industriālos atbalsta parkus. Mums ir sadarbība ar robežsardzi robežu sargāšanā. Darbs notiek nepārtraukti. Arī drošības sajūta iedzīvotājiem ir jāstiprina.

– Ja pievēršamies reālām situācijām, kas tad īsti notika 17. septembrī? Kas noveda pie NATO iznīcinātāju pacelšanās debesīs? Vai tā ir neprofesionalitāte vai pārmērīga piesardzība? (redaktora piezīme - Otrdien, 17. septembrī ap plkst. 9, Latvijas Gaisa spēki netālu no valsts robežas konstatēja neidentificētu lidojošu objektu, kas tuvojās Latvijas un Baltkrievijas robežai un šķērsoja to Krāslavas novadā. Gaisā tika pacelti NATO Gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji no Lielvārdes militārās bāzes. Vēlāk izrādījās, ka tas bija tikai putnu bars.)

– Mums bija incidents 7. septembrī – Latvijas teritorijā ielidoja Krievijas drons, notika agresorvalsts lidaparāta ienākšana mūsu valsts gaisa telpā. Jebkura šāda kustība mūsu virzienā ir jāuztver ar vislielāko nopietnību. Mums jāstiprina spējas gan pamanīt šādus objektus, gan to, kā mēs varam nepieciešamības gadījumā rīkoties.

No vienas puses, tas ir mūsu Nacionālo bruņoto spēku uzdevums. Mēs esam pastiprinājuši savas spējas gan redzēt, gan rīkoties tieši uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Tajā pašā laikā mēs sakām un pārliecinām savus NATO sabiedrotos, ka arī NATO ir aktīvi jāpieslēdzās, lai mēs kopīgi varētu risināt šādas situācijas.

Kad 17. septembrī redzējām neidentificētu lidojošu objektu, kas šķērsoja Latvijas gaisa telpu, debesīs tika pacelti NATO iznīcinātāji. Tā bija ne tikai piesardzības izpausme, bet arī rīcība, lai novērstu iespējamos negatīvos scenārijus.

Nevaram izslēgt iespēju, ka varētu atkārtoties situācija, kad var tikt pārkāpta Latvijas gaisa telpa. Drons var lidot mūsu virzienā, to nevar pilnībā izslēgt. Mums ir jādara viss iespējamais, lai to redzētu un vajadzības gadījumā rīkotos.

17. septembrī mēs demonstrējām, ka spējam identificēt un reaģēt uz lidojošiem objektiem, kas pārkāpj Latvijas gaisa telpu.

- Kā jūs vērtējat savas ministrijas komunikāciju ar iedzīvotājiem, cilvēku informētības līmeni?

- Pirmkārt, ir svarīgi, lai cilvēki būtu informēti. Var saprast cilvēku bažas par to, ka kāda informācija cilvēkus var nesasniegt. Mūsu uzdevums no vienas puses ir cilvēkiem sniegt šo informāciju, bet neradīt lieku nedrošības un baiļu sajūtu. Jāizdara viss mūsu pusē nepieciešamais un tad komunicējam un informējam sabiedrību.

– Jautājums par apziņošanas sistēmām. Cik man zināms, Latvijā vēl nedarbojas agrīnā brīdināšanas sistēma, izmantojot mobilo tālruni. Kad tā tiks ieviesta?

- Apziņošanas sistēmas ir ļoti svarīgas. Protams, Latvijā kopumā ir apziņošanas sistēmas. Var izmantot gan mobilos sakarus, gan televīziju un radio, gan internetu un pašvaldību resursus. Protams, agrās brīdināšanas sistēma, efektīva apziņošanas sistēma, ideāla būtu, piemēram, šūnu apraide. Tā šobrīd ir ieviešanas procesā, ir jāiziet konkrēts iepirkumu process. Cerams, ka šūnu apraide varētu sākt darboties nākamgad.

– Pēc personīgās pieredzes zinu, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji nav iepazinušies ar civilās aizsardzības plānu. Kā uzlabot situāciju. Ko ministrija var darīt šajā gadījumā?

- Tas ir atbildīgo ministriju, pašvaldību un iedzīvotāju kopīgs darbs. Lai situāciju uzlabotu, Aizsardzības ministrija šogad organizēja kampaņu “Bruņojies ar zināšanām”, kurā ikviens varēja uzzināt, kā rīkoties dažādās neparedzētās situācijās. Ir izdotas arī dažādas rokasgrāmatas un bukleti, piemēram, “72 stundas”, “Kā rīkoties krīzes gadījumā”, “Kā rīkoties kara gadījumā”. Informāciju atjaunojam ar mediju starpniecību, notiek arī dažādi reģionālie semināri.

- Ko jūs vēlētos teikt Krāslavas novada iedzīvotājiem?

- Cilvēku sajūtas, cilvēku viedoklis, cilvēku vēlme būt informētiem ir ļoti, ļoti svarīga. Tieši tāpēc esam šeit un plānojam aktīvi iesaistīties, sniegt intervijas un informāciju, atrodoties ne tikai Krāslavā.

Manuprāt, labākā komunikācija ir konkrēta rīcība. Gan Nacionālo bruņoto spēku un robežsardzes aktīva sadarbība, gan robežas izbūve un nostiprināšana, gan turot karogu augstu mācību laikā. Labākā komunikācija ir parādīt to, ka mums ir svarīga mūsu teritorijas aizstāvēšana no pirmā centimetra, mums tas ir jādara pēc labākās sirdsapziņas kopā ar sabiedrotajiem.  

Svarīgi! Krīzes situācijā un aizdomīgās situācijās jums nav jāmeklē tālruņu numuri un jādomā, kur labāk zvanīt. Zvaniet 112. Operators izlems, kāda veida palīdzība jums nepieciešama, un novirzīs zvanu uz nepieciešamo iestādi.

Autori mudina iedzīvotājus aktīvi iesaistīties iniciatīvās, kuru mērķis ir paaugstināt gatavību krīzēm, jo ​​kopīgi centieni ir katra reģiona un visas valsts drošības atslēga.

Jautājumus uzdeva Jeļena AVSJUKEVIČA.

Interviju sagatavoja Jeļena AVSJUKEVIČA un Gļebs BEĻAJEVS.

Jeļenas AVSJUKEVIČAS foto.