Krāslavā notika konkursa “Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem” noslēguma pasākums

img


2024. gada 28. septembrī Krāslavas kultūras namā notika Latgales skolotājiem nozīmīgs pasākums - balvas “Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem” pasniegšanas ceremonija. Šis pasākums notika konkursa ietvaros, kura mērķis ir stiprināt pedagoga profesijas prestižu un atpazīstamību sabiedrībā, godinot izcilu veikumu pedagoģiskajā darbībā un veicinot latgaliskās kultūras tradīciju ieaudzināšanu jaunajā paaudzē.

Konkurss “Nikodema Rancāna balva” izveidots ar mērķi ne tikai atzīt labāko mācību praksi, bet arī uzsvērt latgaliešu kultūras saglabāšanas nozīmi. Pasākuma galvenais mērķis ir paaugstināt pedagogu sabiedrisko statusu un pievērst uzmanību viņu izcilajiem sasniegumiem izglītības jomā, kā arī ieguldījumu Latgales tradīciju cieņas veicināšanā jauniešu vidū.



Apbalvošanas ceremoniju ievadīja video klips, kurā laureātu skolēni un kolēģi aprakstīja viņus un dalījās vēlējumos. Pedagogi saņēma ne tikai kolēģu un žūrijas atzinību, bet arī atmiņā paliekošas balvas par sasniegumiem - sudraba saktas un pateicības.





Nominācijā “Par ieguldījumu un sasniegumiem latgaliešu valodas, kultūrvēstures un novada mācības ieviešanā un iedzīvināšanā skolas mācību vidē” balvu saņēma Ludzas mūzikas skolas folkloras ansambļa “Iļža” vadītāja Dace Tihovska. Tihovskai tika piešķirta arī Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības speciālbalva - ar rokām darināta lelle etnogrāfiskā tautastērpā, kas uzsvēra viņas dziļo uzticību latgaliskajai tradīcijai. Kā atzīmēja Latgaliešu valodas un literatūras skolotāju biedrības vadītāja Veronika Dundure: “Pedagoga darbs katru dienu prasa drosmi, un Dace šo drosmi parādīja līdz galam.”



Šajā kategorijā apbalvota arī Viļānu Mūzikas un mākslas skolas pedagoģe Anita Vulāne. Viņas ieguldījums skolēnu iesaistīšanā latgaliešu kultūras pasākumos nepalika nepamanīts. Vulāne saņēma arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku savienības (LIZDA) balvu - simbolisku smilšu pulksteni.



Uz pasākumu bija ieradusies Rīgas pirmsskolas izglītības iestādes “Annele” vadītāja un Latgales Etnogrāfiskās vēstniecības direktore Iveta Seimanova, lai pasniegtu balvu un arī pati tika apbalvota ar Nikodema Rancāna balvu “Par latgaliskās vides radīšanu un latgalisko vērtību saglabāšanu un stiprināšanu pirmsskolas izglītības iestādēs.” Kolēģi un žūrija atzīmēja viņas centību darbā, kas izpaužas daudzu Latgales tautastērpu veidošanas projektu īstenošanā un pētnieciskajā darbībā etnogrāfijas jomā.



Nominācijā “Par radošu un psiholoģiski atbalstošu pieeju mācību procesa organizēšanā”  balvas piešķirtas Krāslavas vidusskolas “Varavīksne” ilggadējai skolotājai Irinai Gončarovai un Rēzeknes Poļu ģimnāzijas direktorei un svešvalodas skolotājai Olgai Burovai. Viņu ilggadējā pieredze un rūpes par skolēnu psiholoģisko stāvokli ir kļuvušas par piemēru kolēģiem.



Tāpat īpašas balvas saņēma Sarmīte Vaģele no Daugavpils vidusskolas, Nadežda Adamoviča no Krāslavas vidusskolas “Varavīksne” un Inguna Pašāne no Nautrēnu vidusskolas.



Pasākuma gaitā tika pārbaudīta arī skatītāju erudīcija, ar savu priekšnesumu visus priecēja Krāslavas kultūras nama vokālais ansamblis “Krāslaviņa”, vadītāja Olga Grecka un vīru kopa “Andrupenes kapela” Aleksandra Maļkeviča vadībā. Viens no komandas dalībniekiem Dainis Platacis, kā vienmēr dzirkstīja jokus, kas skatītājiem ļoti patika. Muzikālie priekšnesumi radīja unikālu svētku atmosfēru, akcentēja Latgales kultūras mantojuma nozīmi. Dalībnieki varēja baudīt ne tikai priekšnesumus, bet arī novērtēt Latgales kulināro mantojumu, kas pasākumam pievienoja siltuma un sirsnības gaisotni.



Konkursu organizēja Latgales kultūras biedrība (LKB) sadarbībā ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldībām, Latgales Etnogrāfisko muzeju un citiem partneriem.



Konkurss “Nikodema Rancāna balva Latgales izcilākajiem pedagogiem” ir ne tikai veltījums Latgales pedagogiem, bet arī nozīmīgs ieguldījums latgaliskās kultūras saglabāšanā un attīstībā. Pasākums ļāva vēlreiz pievērst uzmanību pedagoga lomai sabiedrībā un viņa ietekmei uz nākamajām paaudzēm.



 



Jeļena AVSJUKEVIČA



Autores foto