Pateicoties manai brāļameitai Agnesei, kura pagājušajā gadā ieprecējās Spānijā, un viņas viesmīlīgajai ģimenei, man bija iespēja šī gada Lieldienas pavadīt Kantabrijas apgabala Kastro Urdiales. Tā ir neliela, brīnišķīga pilsēta Spānijas ziemeļos, Atlantijas okeāna Biskajas līča, ko spāņi sauc par Kantabrijas jūru, krastā. Ar tuvāko lielpilsētu Bilbao, kas atrodas 35 km attālumā, Kastro savieno automaģistrāle. Kādreiz nelielais zvejnieku ciemats, pateicoties tuvajam attālumam un ērtajai satiksmei ar lielpilsētu, gadu gaitā ir izveidojies par pilsētu, kas ir starptautiski pazīstams tūrisma mērķis ar labiekārtotu vidi, attīstītiem pakalpojumiem sezonas tūrismam, brīvdienu mājām atvaļinājuma un nedēļas nogales pavadīšanai. Papildus atpūtas aktivitātēm, Kastro Urdiales ir saglabājusi zvejniecības tradīcijas un nelielu ražošanu. Tomēr galveno pienesumu pilsētas attīstībai nodrošina tūrisma apkalpojošā sfēra.
Spānijā liela nozīme tiek pievērsta ģimenes un reliģiskajām tradīcijām. Šeit tiek ievērota siesta (darba pārtraukums dienas vidū), kas veltīta tam, lai strādājošajiem būtu iespēja pusdienot kopā ar ģimeni un pēc tam nosnausties. Svētdienas tradīcija – došanās uz baznīcu.
Spēcīga noskaņa visā Spānijā ir reliģiskie pasākumi, sevišķi pirms Lieldienām. Tiem ir sena vēsture. Tā Kastro
Urdiales jau 40 gadus tiek rīkots pasākums, kurā iesaistās liels skaits vietējo iedzīvotāju - izrāde par Jēzus Kristus dzīves pēdējiem mirkļiem. Aktieri – ap 700 brīvprātīgo, kuriem tas ir aicinājums un atbalsts vietējai kopienai. Pasākumu atbalsta arī pašvaldība, sponsori un sabiedriskās organizācijas.
Teatralizētais pasākums radies no vietējā priestera Luisa Kampuzano, kas pazīstams kā “tēvs Sandalio”, idejas. 1984. gadā viņa organizētās vasaras nometnes laikā priesteris mudināja dalībnieku grupu iesaistīties lugas iestudēšanā un izrādē. Pirmais publiskais pasākums notika 1985. gada Lielajā Piektdienā.
Šogad pasākums sākās Zaļajā Ceturtdienā, pulksten deviņos vakarā, pie Santa María de la Asunción baznīcas. Milzīgais klātesošo pūlis noklausījās Pilāta ediktu. Tam sekoja lāpu iedegšana un došanās uz vecpilsētu.
Izrāde ir interaktīva, jo aktieri pārvietojas pa ielām un veido ciešas attiecības starp dalībniekiem un skatītājiem.
Rātslaukumā tika organizēts improvizēts tirgus laukums, kurā notika romiešu apsūdzība tirgotājiem un zagļu aizturēšana. Turpinājumā procesija, bungām rībot, devās pa vecpilsētas ielām, līdz zagļu ieslodzīšanai tornī.
Lielajā Piektdienā pasākums sākās pulksten desmitos rītā, kad tauta vēlreiz pulcējās baznīcas laukumā.
Šī unikālā dzīvā izrāde par Jēzus Kristus dzīves pēdējiem mirkļiem no viņa tiesas Poncija Pilāta līdz krustā sišanai, nāvei un augšāmcelšanai piesaista apmeklētājus ar savu raksturīgo dramatisko stilu, kas apvieno teatralitāti ar dejas un mūzikas elementiem. Aktieri ģērbjas laikmeta tērpos un emocionāli attēlo Kristus Golgātas spraigākos mirkļus. Izrādi pavadošā garīgā mūzika kopā ar aktieru balsīm, kas deklamē sakrālos tekstus, rada unikālu apceres un svinīguma atmosfēru. Tautas līdzdalība tiek nodota no paaudzes paaudzē, radot spēcīgas vietējās kopības sajūtu. No visām varoņu grupām Jeruzalemes iedzīvotāji ir vislielākā katrā uzdevumā. Māksla, ticība un tradīcijas padara Kastro Urdiales aizraušanos par vienu no visatbilstošākajiem un iecienītākajiem kultūras notikumiem reģionā.
Šogad Jēzus no Nācaretes lomu dzīvajās ciešanās atveidoja Alehandro Kalvo (Alejandro Calvo) vietējais iedzīvotājs, kurš ikdienā strādā nelielā elektronikas veikaliņā. Viņš spēlēja lomu, kuru pirmo reizi izpildīja 2017. gadā. Lomu izpildītāji izrādei piesakās jau iepriekšējā gadā un rīkotāji atzīst, ka katru reizi piesakās aizvien vairāk gribētāju, pēdējos gados jau ir bijis nepieciešamas rīkot atlasi. Neskatoties uz to, ka šī ir Alehandro otrā reize pie krusta, viņš apgalvo, ka "es aizeju no darba un ceļā uz mēģinājumu esmu uztraucies, līdz uzlieku krustu mugurā. Bet tad es redzu, cilvēku reakciju, atbalstu, un tas man patīk". Viņš uzsvēra arī aktieru sastāva nozīmi, īpaši jauno, jo tajā piedalās arvien vairāk bērnu un pusaudžu: "Visas lomas ir svarīgas, un tās ir jāizbauda. Talantu ir ļoti daudz, un tas ir svarīgi, lai "Dzīvā kaislība" turpinātu gūt panākumus."
Jāpiebilst, ka visu izrādi tuvumā aplūkot neizdevās, jo skatītāju bija neizsakāmi daudz, labākās vietas bija jāieņem jau pāris stundas pirms izrādes sākuma. Tomēr atmosfēru izdevās sajust un jāsecina, ka šo gandrīz divu tūkstošu gadu laikā kopš Jēzus Kristus dzīves pēdējiem mirkļiem uz zemes ir mainījusies apkārtne, attīstījušās tehnoloģijas, bet cilvēku būtība un attieksme palikusi nemainīga – kamēr kāds cieš, kāds jūt līdzi, cits līksmojas un izklaidējas.
Iveta LEIKUMA
Agneses RODRIGES foto
Turpinājums sekos
.JPG)
.jpg)
