Šodien mēs runāsim par vienu no slavenākajiem sieriem ne tikai Itālijā, bet arī visā kontinentā. Šis siers ir vairāk nekā tūkstoš gadus sens, aptuveni 12 gadsimtus, un tas tika “izgudrots” Itālijas ziemeļu reģionā Lombardijā. Nu, kā izgudroja, viss notika nejauši, pie vainas bija kāds iemīlējies slaists...
Lasīt
Nedēļa Itālijā ļāva iepazīties ar galvenajiem kulinārijas šedevriem valsts vēsturiskajā reģionā, kuru man izdevās apmeklēt. Emīlija-Romanja ir reģions, ko var raksturot kā Ziemeļitālijas dienvidu daļu. Reģiona administratīvais un kultūras centrs ir Boloņa. Šīs pilsētas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka viņu pilsēta ir valsts kulinārijas galvaspilsēta. Taču tāpat domā Florences, Milānas, Romas, Palermo, Neapoles un visu citu reģionālo centru iedzīvotāji. Un šeit nevar strīdēties, jo katrā Itālijas nostūrī ir kaut kas, kas pārsteigs un iepriecinās tūristu.
Lasīt
Itāļu virtuves mēnesi mēs sākam ar itāļu zupu. Nu, diezgan loģiski, pirmais būs pirmais ēdiens. Tiesa, Itālijā zupas tiek pasniegtas uz pusdienu galda tikai aukstajā sezonā. Atlikušo laiku zupas itāļu uzturā ir ļoti reti sastopamas. Šīs zupas iezīme ir vēl viena īpatnība. Fakts ir tāds, ka Itālijā katrs reģions lepojas ar dažiem saviem ēdieniem, turklāt notiek konkurence starp valsts vēsturiskajiem reģioniem par tiesībām tikt sauktam par “gastronomijas čempionu”. Bet Minestrones zupa ir populāra visā valstī, atšķirība ir tikai ēdiena gatavošanas procesa un dažu sastāvdaļu pievienošanā. Lielais katls ar zupu diezgan organiski izskatās uz galda Kampānijā, Romanjā, Lombardijā vai Sicīlijā. Tieši liels katls. Bet par to vēlāk.
Lasīt
Šī ēdiena, kas tiek uzskatīts par Burgundijas un pat visas Francijas virtuves vizītkarti, sarežģītā vēsture apstiprina galveno kulinārijas iezīmi: visi gastronomiskie šedevri "izauguši" no ēdieniem, kurus izgudroja zemnieki, vēloties vai nu ietaupīt vai vienkārši nemirt no bada. Tā tas cilvēks iekārtots, krīzes laikā viņš mobilizē visas savas spējas un kļūst talantīgāks, enerģiskāks un veiksmīgāks. Lai cik dīvaini tas neizklausītos. Kad zemnieks kauj gaili? Kad gailis vecuma dēļ vairs nepilda savu uzdevumu. Vistu kauj tikai tad, ja tā ir pārstājusi dēt olas. Tāpēc visbiežāk gaiļi uz katlu devās vismaz trīs gadu vecumā, kad viņu gaļa bija kļuvusi cieta un cīpslaina, un gatavā ēdiena garša - pārāk asa un nepievilcīga. Šeit talkā nāca vīns, kas mīkstina cieto gaļu un koriģē gaiļa garšu, pārvēršot bezcerīgās sastāvdaļas izcilā kulinārijas ansamblī. Bet vispirms vēsture...
Lasīt
Franču Rivjēra, tirkīza krāsas pludmales, baltas jahtas un restorāni ar Michelin zvaigznēm uz izkārtnēm. Tāda ir mūsdienu Nica - kūrorts un vieta turīgo un veiksmīgo cilvēku atpūtai. Bet tā tas nav bijis vienmēr, un slavenie Nicoise (Nicas salāti), kas dzimuši šajā pusē, tam ir spilgts apstiprinājums. Ēdienu gatavošanas vēsturē nereti gadās tā, ka nabagu ēdiens kādā brīdī pārtop par kārotu maltīti izsmalcinātiem gardēžiem. Un slavenie franču salāti nav izņēmums.
Lasīt
Franču virtuve ir bagāta ar šedevriem, īpaši desertiem. Bet Tarte Tatin ir kaut kas īpašs. Francijā joprojām aktīvi darbojas biedrība, lai aizsargātu šī ābolu pīrāga recepti. Biedrība rūpējas, lai tikai tas deserts, kas gatavots pēc klasiskās receptes, tiktu saukts par "Tarte Tatin". Jebkāda iejaukšanās franču virtuves svētnīcā tiek bargi sodīta: tiesas prāvas, lieli naudas sodi, sabiedriskais nosodījums. Pīrāga aizstāvju arsenālā ir daudz rīku. Kāpēc šis vienkāršais ābolu pīrāgs, kam ir daudz analogu citu Eiropas valstu kulinārijas tradīcijās, ir tik svarīgs frančiem?
Lasīt
Šodien parunāsim par slaveno vācu sieru no Hesenes reģiona. Vācija reti tiek uztverta kā siera lielvalsts. Daudz populārākas šajā ziņā ir Šveice, Holande, Itālija un Francija. Ementāles siers, Amsterdamas, Pekorīno, Parmezāns, Rokfors, Kamambērs – vairumam eiropiešu pazīstami nosaukumi un garša. Bet ne visiem ir zināms tas, ka Vācijā ražo ap 800 šķirņu dažādu sieru, kas tiek eksportēti visā pasaulē.
Lasīt
Švābija ir kultūrvēsturisks reģions, kas atrodas Vācijas dienvidrietumos. Elpu aizraujoša daba, garšīga virtuve un ļoti īpašs dialekts, ko, piemēram, Vācijas ziemeļos praktiski nesaprot. Švābijā dzīvo alemaņu pēcteči, ģermāņu cilts, šaurākā nozīmē reģionam tiek pieskaitīta Bādene-Virtemberga un Bavārijas rietumdaļa. Tieši šajā reģionā sākās slaveno "pelmeņu" vēsture ar neparasto nosaukumu "Maultaschen".
Lasīt
Kūka ar neparasto nosaukumu "Bites dzēliens" ir populāra Vācijā un iemīļota visās paaudzēs. Mēs ļoti maz zinām par vācu desertiem, koncentrējot uzmanību uz pamatēdieniem un zupām. Deserti reti saglabājas ilgi, receptes mainās, dažas sastāvdaļas no uztura pazūd uz visiem laikiem, un jaunas izmaina desertu līdz nepazīšanai. Turklāt cukurs kā lielākās daļas desertu sastāvdaļa kļuvis par plaši pieejamu produktu ne tik sen, pirms kādiem 150 gadiem, ne vairāk. Saldie ēdieni vispār ļoti ilgu laiku bija pieejami tikai bagātiem un dižciltīgiem. Bet ar kūku Bienenshtich viss ir savādāk. Lieta tāda, ka cukurs šajā desertā nepavisam nav galvenais produkts, jo visu saldumu šim ēdienam nodrošina medus. Un turklāt ar šīs kūkas dzimšanu ir saistīta kāda viduslaiku leģenda, ticama un oriģināla.
Lasīt
Saka, ka vācieši kautrējas par savu virtuvi. Tomēr, iespējams, tā ir sava veida koķetēšana. Vācijā, visticamāk, viesus aizvedīs uz itāļu vai grieķu restorānu, kuru visā valstī ir milzīgs skaits. Bet paši vācieši, neskatoties uz citu tautu kulinārijas šedevriem, neatteiksies no cūkgaļas stilbiņa ar skābētiem kāpostiem vai desiņas ar kartupeļu biezeni. Bet tā ir tikai vācu virtuves “aisberga virsotne”. Patiesībā šī virtuve ir viena no bagātākajām un daudzveidīgākajām pasaulē. Pati "vācu kulinārijas pasaule" ir daudz plašāka nekā Vācijas teritorija.
Lasīt
25.09.2020.JPG)
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
