Cienījamie lasītāji, Krāslavas novada iedzīvotāji! Kopš jūlija, katru mēnesi laikrakstā “Ezerzeme” tiek publicēti divi raksti par dzīvi pagastos, kuri 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā tika pievienoti Krāslavas novadam. Šie raksti top projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” ietvaros, kuru finansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Lasīt
Uztura speciālisti harmoniskā korī iesaka nelietot sviestu. Baida ar paaugstinātu holesterīnu, liekā svara un sirds problēmām. Bet šis produkts jau vairākus gadu tūkstošus ir bijis neatņemama lielākās daļas mūsu planētas iedzīvotāju uztura sastāvdaļa. Sviests ir sviestmaižu pamatā, konditorejas mīklas un desertu neatņemama sastāvdaļa, un no tā tiek gatavoti arī absolūti neiedomājami gardumi, īpaši Amerikā. Bet jāsāk no sākuma.
Lasīt
Kefīrs ir kumisa "pēcnācējs". Tā uzskata pētnieki, nopietni cilvēki, kuri pavadījuši daudz laika, meklējot patieso dzēriena izcelsmes stāstu. Tika noskaidrots, ka kefīrs parādījās Ziemeļkaukāzā, Elbrusa pakājē. Vietā, kas slavena ar mūsu planētas lielāko ilgdzīvotāju skaitu. Šo vietu tautām ir klejotāju pagātne. Kādā brīdī viņi apmetās kalnos, iemācījās dzīvot, nepārvietojoties no vietas uz vietu, un savu iecienīto kumisu (piena produktu, ko iegūst, raudzējot ķēves pienu) aizstāja ar kefīru, kura nosaukumā vārda sakne ir "kef", kas nozīmē - veselība.
Lasīt
Bez krējuma nav dzīves. Šis teiciens nepretendē uz oriģinalitāti, un tā taisnība ir apšaubāma. Bet jāatzīst, ka to, kuriem garšo skābais krējums, šajā pasaulē ir daudz vairāk. Tieši pasaulē, lai gan līdz 19. gadsimta beigām Rietumeiropa un Amerika par šādu produktu nezināja. Sāksim noskaidrot.
Lasīt
Valrieksti nav grieķu rieksti, kā tos dēvē krievu valodā. Ar šādu apgalvojumu mēs sākam šī garšīgā un veselīgā rieksta, kas ir plaši pazīstams visā pasaulē, vēsturi. Un ne tikai pazīstams, bet arī mīlēts! Valrieksta nosaukums latīņu valodā ir tulkots kā "Karalisks", un tam ir daži iemesli. Sāksim ar to, ka valriekstu koks savā tuvumā necieš citus augus. Tas ir saistīts ar īpašu toksīnu, ko satur šī koka lapas, un pats toksīns lietus laikā nonāk zemē un saindē visu, kas uzdrošinās augt zem koka. Jau šo funkciju var pamatoti saukt par "karalisko". Tajā pašā laikā šie koki visbiežāk aug siltajās zemēs un ir ļoti zaraini ar blīvu zaļumu, dod plašu ēnu, ko tik ļoti novērtē saulaino zemju iedzīvotāji. Bet atgriezīsimies pie riekstiem.
Lasīt
Mūsdienās cūkgaļa ir visizplatītākā gaļa. Es domāju produktu, gaļu uz galda. Tieši cūkgaļu cilvēki ēd no pirmsākumiem. Tas notika akmens laikmetā. Atcerieties attēlus vēstures grāmatās, kuros redzami pirmatnējie cilvēki, kuri nomedījuši mamutu. Bet tas notika pārāk reti, parasti bija jāsamierinās ar mazāku medījumu. Pati iekārojamākā bija mežacūka, tai bija garda gaļa, pietiekami mīksta un neparasti sātīga.
Lasīt
Šodien stāsts būs par pienu. Šķiet, ka cilvēcei šo produktu vajadzēja iepazīt jau ļoti sen, laikā, kad par civilizāciju vēl nebija ne runas. Bet nē. Tieši otrādi. Turklāt šodien mūsu planētas teritorijas lielākajā daļā šis produkts vispār netiek patērēts, jo cilvēka organisms to nevar pārstrādāt... Nekad nebūtu domājis.
Lasīt
Vista mūsu ēdienkartē ir gana ierasts ēdiens. Baltā gaļa, kas bagāta ar olbaltumvielām, ir lētāka par visiem citiem gaļas veidiem. Bet ieguvums no tās nav mazāks. Neliels tauku daudzums, zems kaloriju saturs, viegli sagremojas. Ir neskaitāmas receptes visneiedomājamākajiem vistas ēdieniem. No japāņu jēlas gaļas līdz amerikāņu vistas krūtiņai ar vafelēm un kļavu sīrupu. Nu jā, katram no mums ir sava vistas gaļas gatavošanas recepte, vistas, kas ir vistuvākais dinozauru radinieks. Lūk tā, ne vairāk un ne mazāk.
Lasīt
Maize ir vissvarīgākais cilvēces izgudrojums. Šīs tēzes pamatotība nav apšaubāma. Un lavašs ir senākā no maizēm. Līdz šim pētnieki un valodnieki strīdas par vārda "lavašs" izcelsmi un rašanās vietu. Lielākā daļa ir vienisprātis par vienu: gan plānās maizes nosaukums, gan dzimtene liecina, ka tā pirmo reizi cepta Armēnijā. Un tās aizvēsture sākās senākajos laikos, Mezopotāmijā.
Lasīt
Ja kāds domā, ka cilvēki sāka audzēt graudaugus, lai varētu cept maizi, tas ļoti maldās. Praktiski ir pierādīts, ka graudaugus sāka audzēt, lai pagatavotu alu, bez kā cilvēce vienkārši nebūtu izdzīvojusi. Tā lūk tas ir. Tiesa, alus ļoti atšķīrās no tā, kas mums ir šodien. Bet tās ir detaļas.
Lasīt
Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
