Nosaukums ir angļu sakāmvārds. Briti joko, bet katrā jokā ir patiesības grauds. Ziedkāposti uz mūsu galdiem parādās diezgan reti, bet katru reizi tā ir labsajūta - garšas, protams. Šo kāpostu sagatavošanas process nav sarežģīts. Vienīgais, kas mūs tik bieži aptur no to iegādes, ir lielveikalos nopērkamo ziedkopu cena un kvalitāte. Kas attiecas uz mūsu sakņu dārziem, kaprīzie ziedkāposti ne vienmēr izaug un nogatavojas pilnībā. Nu, ko lai saka, tie ir kaprīzi “ziedi”, to dzimtene ir Sīrija… vai Ēģipte…
Ir dārzeņi ar senu un bagātu vēsturi. Ir daži, kas Eiropā parādījušies pavisam nesen un joprojām ir retums, ko novērtē tikai gardēži. Ziedkāposti ir kaut kas pa vidu. No parastajiem lapu kāpostiem tos selekcionēja Sīrijas vietējie iedzīvotāji. Sausajā un karstajā klimatā tieši šīm lielajām, baltajām ziedkopām bija neparasta garša un tās auga visu gadu. Parastie kāposti Tuvajos Austrumos neatšķīrās ar īpašu garšu un sulīgumu. Ilgu laiku ziedkāposti bija tikai Tuvo Austrumu un Vidusjūras dienvidu piekrastes tautu delikatese. Eiropā tie nonāca tikai 12. gadsimtā. No rietumiem to uz Ibērijas pussalu atveda mauri, no austrumiem – krustneši. Pēdējie paņēma līdzi noteiktu daudzumu šī garšīgā zieda sēklu. Bet diemžēl [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.35
Attēlā: Vārīts ziedkāposts ar krēmsiera mērcīti (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.JPG)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
