Noderīgi

  • Beiran čorbasi: zupa pret visām slimībām

    Turcija ir tikai neliela daļa no kādreiz plašās Osmaņu impērijas, un šīs valsts virtuve ir absorbējusi pusi pasaules tradīcijas. Absorbēja, apstrādāja, saglabāja un modernizēja. Turciju uzskatīt par siltu zemi ir nenoliedzams stereotips. Mūsuprāt, šī ir kūrorta valsts ar sniegbaltām pludmalēm, milzīgām viesnīcām un iemīļoto "viss iekļauts" sistēmu. Kāds izmanto iespēju apmeklēt antīko laiku apskates vietas, bet lielākā daļa aprobežojas ar pludmales priekiem un pirts procedūrām (hammam). Patiesībā Turcija ir valsts ar daudzām klimatiskajām zonām, lielākā daļa no tām ir ļoti tālu no kūrortu priekiem, un dažas ir pat skarbas, it īpaši ziemā.

    Lasīt

  • Gozleme: turku brokastis vai ātrās uzkodas

    Pati pirmā maize uz mūsu planētas bija šķidra, to gatavoja Senajā Ēģiptē. Tieši tur arī radās ideja cept šķidro maizi un pagatavot plāceņus. Tradīcija ātri izplatījās visā pasaulē, civilizētajā pasaulē, kas tajos tālajos laikos ietvēra Tuvo Austrumu, Ziemeļāfrikas un Tālo Austrumu valstis. Mūsdienu Turcija ir daļa no lielākās mūsu pasaules impērijas - Osmaņu impērijas. Plāceņi šeit ir vienkāršākais un pieejamākais maizes veids. Bet gozleme - plācenis ar pildījumu – ilgu laiku tika uzskatīts par zemnieku, laucinieku ēdienu un par pārāk vienkāršu, lai to pasniegtu pilsētniekiem, nemaz nerunājot par to, ka gozleme tiktu gatavota sultāna galma virtuvē.

    Lasīt

  • Poļu klimpas ar senu vēsturi - Pyzy

    Neviens nešaubās, ka daudzas šī vienkāršā un populārā ēdiena variācijas ir viegli attiecināmas uz poļu, mūsu netālo kaimiņu, kulinārijas tradīcijām. Bet patiesībā viss nav tik vienkārši. Sāksim ar to, ka burjati līdzīgu ēdienu sauc par “pozy”. Polija un Burjatija ir valstis, kas atrodas dažādās mūsu planētas pusēs, kas tām var būt kopīgs? Un tomēr tas tā ir...

    Lasīt

  • Mazurek – poļu Lieldienu kūka ar austrumniecisku garšu

    Mazovija ir vēsturisks reģions Polijas centrā. No turienes pie mums atnāca mazurka, mazoviešu marinētie gurķi, maigākās gaļas pastētes un kūka, gardākā visā pasaulē (vismaz paši poļi tā domā). Konditorejas māksla Polijā sāka strauji attīstīties jau 17. gadsimtā, kad Varšavā tika atvērta pati pirmā kafejnīca. Pēc pusgadsimta to jau bija vairāk nekā piecdesmit, un trīsdesmit gadus vēlāk bija grūti iedomāties Polijas Karalistes teritorijā apdzīvotu vietu, kurā nebūtu vismaz nelielas kafejnīcas, kas piedāvā neticamus gardumus, kas pilnīgāk atklāj kafijas garšu un aromātu.. .

    Lasīt

  • Prakes – kāpostu tīteņi un piparkūkas

    Ebreju virtuvē daudzi ēdieni ir saistīti ar reliģiskajām tradīcijām un tiek pasniegti noteiktos svētkos. Šodien parunāsim par Prakes - kāpostu tīteņiem ar gaļu, kas Šavuot svētkos rotā vakariņu galdu. Senatnē Šavuot bija ražas svētki, kad uz templi tika atnests “pirmais kviešu kūlis”, lai to ziedotu Dievam, pateicībā par ražu un cerot uz sātīgu un cienīgu dzīvi. Svētki notiek pašā ražas novākšanas sākumā.

    Lasīt

  • Cimes - veselīgs deserts

    Cimes... Vārds, ko daudzi zina, pateicoties Odesas folklorai, pateicoties Īzakam Bābelim un Valentīnam Katajevam, kuri daudzus savus darbus veltīja pilsētai pie Melnās jūras, tās unikālajam kolorītam.

    Lasīt

  • Mučeniči: saldās maizītes četrdesmit mocekļu piemiņai

    Moldova ir pareizticīgo valsts. To ietekmēja Bizantijas un citu agrīno viduslaiku kristiešu centru tuvums. Daudzās valstīs kulinārijas tradīcijām ir saistība ar reliģiju. Kaut kur ir noteikti pārtikas produktu aizliegumi, kaut kur ēdieni, kas tiek gatavoti tikai reliģisko svētku laikā un kuriem ir rituāla sastāvdaļa, kaut kur regulāri tiek gavēts un tas ir cieši saistīts ar atļauto uzturu. Moldova nav izņēmums. Šeit tiek gatavotas īpašas maizītes - mučeniči, kas vienmēr tiek veltītas četrdesmit Sebastijas svētajiem mocekļiem.

    Lasīt

  • Brinza - pamatēdiens un delikatese

    Siera gatavošanu cilvēki iemācījušies jau sen. Mūsdienās daudzas valstis lepojas ar savām siera tradīcijām, un trīs siera lielvalstis ir Francija, Itālija un Vācija. Nu, kurš, sakiet man, nezina par franču rokforu, itāliešu gorgonzolu, vai vācu handkese?

    Lasīt

Dienas foto

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Konkursi

Vārda dienas

  • Dita, Marta

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2024 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.