Racēju salidojums Krāslavā kļūst par visa novada svētkiem

—Viktor, pastāstiet, kā radās ideja apvienot dārgumu meklētājus un padarīt šo pasākumu par ikgadēju tradīciju?

— Ideja radās pavisam vienkārši. Gribējās kaut kur aizbraukt uz kādu racēju salidojumu, bet Latvijā tolaik nekas tāds nenotika. Krievijā, Lietuvā tādas tikšanās jau rīkoja, bet pie mums – lai gan racēju netrūkst – neviens neuzdrošinājās tādas organizēt. Es nodomāju: kāpēc gan ne? Pirmajā reizē pamēģinājām – izdevās. Cilvēki atbalstīja, teica, ka tas ir vajadzīgs, un tā tas viss arī aizgāja. Pats ar meklēšanu nodarbojos jau 16 gadus un vēl joprojām to daru. Tāpēc šī lieta man tiešām ir īsta sirdslieta.

— Ko tieši šogad jūs piedāvājāt dalībniekiem? Kādi bija konkursi un izklaides?

— Aktivitāšu bija daudz. Katru gadu mēs cenšamies mainīt formātu, skatīties pēc noskaņojuma. Ja cilvēki nogurst, mēs kaut ko vienkāršojam. Ja atliek laiks un laik- apstākļi atļauj, tieši otrādi, pievienojam konkursus, lai dalībnieki varētu laimēt vairāk balvu. Šogad uzsvaru likām uz izklaidēm, atpūtu un, protams, meklēšanu. Mēs tīrumos izkaisījām speciāli izgatavotus žetonus, monētas, dažādus artefaktus – lai viss nebalstītos tikai uz "tīru veiksmi". Bez tam tīrumos nonāca arī padomju laika monētas, sadzīves priekšmeti un pat zelta rotas – gredzens vai kāds izstrādājums. Dalībniekiem patīk atrast ko vērtīgu un negaidītu. Papildus meklēšanas konkursiem daudz stāstījām par pašu Krāslavu un novadu. Vēlamies, lai cilvēki brauc šurp kā tūristi, īrē mājiņas, atpūšas un atbalsta vietējo uzņēmējdarbību. Uzņēmējdarbības uzsākšana vienmēr ir risks, arī Krāslavas novadā, tāpēc cenšamies vietējos uzņēmējus atbalstīt un vienlaikus veicināt interesi par mūsu novadu.

— Cik salidojuma dalībnieku un viesu izdevās šogad uzņemt?

— Šogad bija 507 dalībnieki un vēl apmēram 200–300 cilvēki, kas ieradās kā atbalsta komanda. Mums tas ir nopietns skaitlis. Var redzēt, ka cilvēki gaida šo notikumu veselu gadu

— Salidojums notiek jau piekto reizi. Ar ko šis gads atšķīrās no iepriekšējiem?

— Katru gadu uzlabojam organizāciju. Jau trešo gadu rīkojam pasākumu kopā ar Nikitu Telepņevu-Nahtmani (Rimcimci). Palielinās palīgu skaits, rodas jaunas idejas – viss iet tikai uz augšu. Galvenā atšķirība – mērogs. Cilvēku kļūst vairāk, programma tiek paplašināta. Un, protams, laiks mūs palutināja: izdevās visu īstenot kā plānots un pat izlozēt vairāk balvu nekā bijām iecerējuši.

Sestdien pie mums viesojās pārstāvis no uzņēmuma “Nokta” (Turcija), kas izstrādā un ražo metāla detektorus. Svētdien tika izlozēta galvenā balva – dāvanu sertifikāts jaunākajam aparātam, kas vēl ir tikai izstrādāšanas stadijā. Starp citu, par laimīgo īpašnieci kļuva kāda sieviete no Rīgas – Rafaela.

— Cik sarežģīti ir noorganizēt šādu pasākumu?

— Godīgi sakot, tas ir darbs gandrīz mēneša garumā. Ir jāsaskaņo ar zemes īpašniekiem, jāsagatavo lauki, jāsavāc atradumi, jāizvieto žetoni, jānoformē atļaujas pašvaldībā, jāsakārto drošības jautājumi. Plus vēl reklāma: sociālie tīkli, straumēšana, komunikācija ar cilvēkiem, lai par pasākumu uzzinātu pēc iespējas plašāks cilvēku loks. Daudzas nianses jārisina uz vietas. Bet mēs cenšamies visu noorganizēt tā, lai viss noritētu bez starpgadījumiem un dalībniekiem būtu ērti.

— Vai jums ir palīgu komanda?

— Jā, ar katru gadu palīgu kļūst vairāk. Protams, daži mainās – katram ir savas dzīves situācijas. Bet kopumā atbalsts ir gan no malas, gan uz vietas. Bez viņiem būtu neiespējami visu paveikt. Paldies viņiem, jo bez palīgiem šāda pasākuma organizēšana nebūtu iespējama.

— Vai jūs sadarbojaties ar vietējo pašvaldību un muzejiem?

— Protams. Atļauju pasākumam saskaņojām ar Krāslavas novada pašvaldības domi. Ja meklējumu laikā tiek atrasti vēsturiski priekšmeti, tos nododam speciālistiem. Ja artefakti ir jaunāki par 17. gadsimtu, daļa no tiem nonāk Aleksandra Ivanova muzejā Kalniešos.

— Kuri atradumi no iepriekšējiem gadiem jums palikuši atmiņā visvairāk?

— Katru gadu ir kaut kas īpašs. Mēs speciāli izkaisām dažādas monētas un žetonus, lai cilvēkiem būtu azarts. Bet dažkārt dalībnieki atrod īstus dārgumus. Piemēram, nesen kāds atrada zelta gredzenu. Tādi atradumi vienmēr sagādā īpašu prieku.

— Kādus mērķus jūs izvirzāt šim pasākumam?

— Galvenais mērķis – popularizēt monētu un artefaktu meklēšanu kā vaļasprieku. Tas ir piemērots dažādiem vecumiem, tas ir veselīgs – svaigs gaiss, kustības, saskarsme. Piedevām tā ir arī kopīga ģimenes atpūta. Un, protams, kopienas veidošana. Cilvēki ierodas ne tikai meklēt, bet arī komunicēt.

— Kādi ir jūsu nākotnes plāni?

— Mēs noteikti vēlamies rīkot salidojumus arī turpmāk. Nākamgad plānojam paplašināt formātu - piesaistīt amatniekus, sarīkot lielu gadatirgu, koncertu - tas ir, izveidot īstus svētkus visam Krāslavas novadam. Un lai par mūsu novadu zina ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās.

— Un, visbeidzot, vai ir kāds, kam vēlaties pateikties īpaši?

— Jā, protams. Vēlos pateikt lielu paldies zemniekam Aleksandram Ivanovam. Viņš apstrādāja zemi, nodrošināja visu nepieciešamo, radīja mājīgus apstākļus un rūpējās par kārtību. Bez viņa palīdzības šāda līmeņa salidojumu sarīkot nebūtu iespējams.

Racēju salidojums Krāslavā jau sen ir pārsniedzis vienkāršas aizraušanās robežas un kļuvis par notikumu, kas apvieno simtiem cilvēku dažādos vecumos un no dažādām valstīm. Šeit satiekas ne tikai meklētāji, bet arī viņu ģimenes, draugi, uzņēmēji un vietējās sabiedrības pārstāvji. Piektais salidojums vēlreiz pierādīja: interese par vēsturi un vēlme būt starp domubiedriem tikai pieaug. Un, spriežot pēc organizatoru un dalībnieku entuziasma, sestais salidojums noteikti notiks – un būs vēl lielāks.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Valērijas IVANOVAS un autores foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2025

Par projekta “Pierobežas aktualitātes” rakstu saturu atbild to autors.