Ezernieku pagasts: mūsdienu ietekme un tradīciju saglabāšana

Tūrisms te ir diezgan labi attīstīts. Viesu nami, brīvdienu mājas, kā arī tādas atpūtas vietas kā “Saullēkti ozolos”, “Piloru ozolu birzs”, “Ežezers”, “Papeles”  piedāvā komfortablus apstākļus atpūtai brīvā dabā. Aktīvākas laika pavadīšanas cienītājiem ir pieejama dabas taka Ezernieku pagastā pie Jaundomes muižas. Ir arī Vides un izglītības centrs, kurā var uzzināt vairāk par vietējo faunu un floru, apmeklējot tematiskās izstādes. Vēstures un arhitektūras cienītāji novērtēs Bukmuižas Svētā Ludviga Romas katoļu baznīcu, kā arī Baltas Svētā Erceņģeļa Miķeļa kapelu.

Aleksandrs Gžibovskis: Mums, skolotājiem, nav tiesību kļūdīties

Ezernieku pamatskolai pagastā ir liela nozīme. Tā nodrošina darbavietas, vienlaikus atbalstot vietējās kopienas dzīvotspēju. Tāpēc devos noskaidrot, kā izglītības iestādei sokas. Vērsos pie Ezernieku pamatskolas direktora – Aleksandra Gžibovska. Lai iegūtu pilnīgāku priekšstatu, direktors sarunā iesaistīja savu vietnieci Bronislavu Andžāni, kā arī sākumskolas skolotāju, speciālo pedagogu un skolas novadpētnieci Leonoru Luni.

- Pastāstiet, lūdzu, par Ezernieku skolas vēsturi. Vai tā ir taisnība, ka atklāšanas pasākumā bija klāt arī toreizējais Valsts prezidents Kārlis Ulmanis?

Leonora Lune: - Skolai ir bagāta vēsture, kas aizsākās 1750. gadā ar baznīcas skolas atvēršanu Bukmuižā. Gadsimtu gaitā skola ir piedzīvojusi daudzas pārvērtības. Piemēram, tā bija sešu klašu valsts skola pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, vēlāk kļuva par vidusskolu. Šobrīd skolā ir pieejama tikai pamatizglītība.

Par prezidenta apmeklējumu varu teikt, ka šo skolas ēku sāka būvēt 1938. gada vasarā. Skolas atklāšanā un iesvētīšanā klāt bija toreizējais izglītības ministrs Jūlijs Auškāps. Tajā pašā reizē Ežezera krastā tika iestādīti ozoli, kas aug vēl šodien. Bet prezidenta šeit nebija.

- Kāda ir skola šodien? Kāda ir tās infrastruktūra un mācību iespējas?

Bronislava Andžāne: - Mums ir 22 mācību kabineti, datorklase, bibliotēka, liela sporta zāle un skaista aktu zāle. Lepojamies, ka ikvienam skolēnam ir pieejamas modernās tehnoloģijas, katram skolēnam skolā ir nodrošināts personīgs portatīvais dators darbam stundās un nodarbībām, kuri aktīvi tiek izmantotas mācību procesā. Mums ir abonētas vairākas skolēnu mācību platformas - uzdevumi.lv, māconis.lv u.c. Strādājam arī ar bērniem, kuriem nepieciešams īpašs atbalsts, piedāvājot programmas skolēniem ar mācīšanās grūtībām vai garīgās attīstības traucējumiem (kods 56 un 58).

Aleksandrs Gžibovskis: - Skolā ir arī pirmsskolas izglītības iestādes grupas, kas atrodas citā ēkā. Faktiski divām iestādēm ir viens direktors.

Visās skolas telpās ir ierīkota videonovērošana, nodrošinātas skolēnu mobilo telefonu uzglabāšanas vietas mācību stundu laikā – skolēniem ierodoties skolā ir pienākums atbildīgās personas uzraudzībā novietot savus tālruņus slēdzamajos skapīšos. Skolēni drīkst paņem savus tālruņus tikai pēc stundu beigām. Šo lēmumu atbalsta gan vecāki, gan skolēni, jo tas palīdz koncentrēties uz mācībām.

- Ar kādiem izaicinājumiem jūs saskaraties savā darbā?

Aleksandrs Gžibovskis: - Vissarežģītākā problēma ir skolēnu skaita samazināšanās. Novads cieš no demogrāfiskās krīzes, daudzas jaunas ģimenes dodas prom uz pilsētām. Piemēram, šogad mums ir 110 skolēnu, kas ir nedaudz mazāk nekā pērn. Nākotnē tas varētu ietekmēt skolas pastāvēšanu.

Pedagoģiskajiem spēkiem ir daudz darba ne tikai mācību stundās, bet arī to sagatavošanā. Uztrauc tas, ka ir diezgan maz gatavu materiālu ko skolotāji varētu izmantot stundās un ir jāveltī liels laiks gatavojoties stundām. Tas, protams, rada skolotāju lielu pārslodzi. Šim gadam esam izvirzījuši šādas prioritātes: 2024./2025. mācību gadā plānots strādāt pie jaunās skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtības ieviešanas skolā. Otra prioritāte ir rūpīga skolēnu uzvedības un adaptācijas jautājumu risināšana.

Skolotājiem, vienmēr ir bijusi liela atbildība un tāpēc mums nav tiesību kļūdīties.

Leonora Lune: - Šodien skolā mācās 110 skolēni no 11 tuvējām apdzīvotām vietām. Jaunpienācējiem ir grūtāk iekļauties kolektīvā ar jau izstrādātiem noteikumiem un ieradumiem, tas bieži izpaužas viņu uzvedībā.

Turklāt jāatzīmē, ka mūsu skolā ir skolēni no audžuģimenēm, ar kuriem arī ir jāstrādā. Skolā nav ārkārtēju gadījumu. Bet dažām lietām vajadzētu pievērst uzmanību vairāk un pastrādāt rūpīgāk.

Īpaši grūti ir adaptēt jaunos skolēnus. Bērni pie mums nāk no citām skolām, dažreiz ar īpašām izglītības vajadzībām. Mēs pavadām daudz laika, atbalstot viņus un integrējot viņus skolas vidē. Tas ir sarežģīts process.

Bronislava Andžāne: - Jaunu standartu ieviešana, nepieciešamība sagatavot materiālus no nulles, pielāgot programmas un pievērst uzmanību katram skolēnam prasa lielu laika ieguldījumu. Skolotājiem bieži nākas strādāt ārpus darba laika.

Izstrādātu mācību materiālu trūkums izglītības procesam liek skolotājiem izvēlēties, ko viņš par šo tēmu mācīs skolēniem. Bet izvēlēties materiālu arī ir jāprot, jo ne katrs skolotājs ir metodiķis.

Ņemot vērā, ka skolā skolēni apgūst izglītību pēc speciālām programmām, ir nepieciešams izstrādāt izglītības bāzi un pārbaudes darbu katrai programmai atsevišķi.

– Vai pedagogu pietiek?

Aleksandrs Gžibovskis: - Šobrīd skola ir nodrošināta ar skolotājiem, ir arī atbalsta personāls – psihologs, logopēds, speciālais, sociālais pedagogs, karjeras speciālists. Pie mums strādā 25 pedagogi un 17 tehniskie darbinieki. Gada sākumā meklējām mūzikas skolotāju un šo uzdevumu esam veiksmīgi izpildījuši.

Kad ir nepieciešams jauns speciālists, mēs vispirms meklējam to no savas vides un daži no mūsu skolotājiem apgūst jaunas zināšanas, lai piedāvātu nepieciešamos pakalpojumus.

- Ko uzskatāt par saviem galvenajiem sasniegumiem?

Leonora Lune: - Mēs lepojamies ar mūsu audzēkņu labajām manierēm. Viņi ir atsaucīgi, draudzīgi un prot strādāt komandā. Tas ir gan ģimenes, gan skolotāju nopelns.

(Varu apliecināt, ka skolas audzēkņi mani, nepazīstamu cilvēku, sveicināja un laipni pavadīja līdz direktora kabinetam - autores piezīme).

Bronislava Andžāne: - Gribu atzīmēt, ka mums ir daudz talantīgu skolēnu, īpaši sportā un angļu valodā. Viņi regulāri piedalās konkursos un konkursos. Mūsu sporta komandas uzrāda izcilus rezultātus krosā un citos sporta veidos. Arī tādos priekšmetos, kā bioloģija vai matemātika mums ir skolēni, kuri piedalās dažādos konkursos, olimpiādēs un ieņem augstas vietas.

- Kā jūs raksturotu mūsdienu skolēnus?

Bronislava Andžāne: - Mūsdienu skolēni ļoti atšķiras no tiem, kurus mācījām pirms 10-15 gadiem. Uzauguši digitālajā pasaulē, daudzi no viņiem izmanto tehnoloģijas viegli, bieži vien labāk nekā pieaugušie. Tā, protams, ir viņu stiprā puse. Taču ar pastāvīgu piekļuvi sīkrīkiem daži nespēj koncentrēties un strādāt pie uzdevumiem. Piemēram, pēc tālmācības novērojām, ka daudziem kļuvis grūtāk koncentrēties stundās. Īpaša uzmanība bija jāpievērš disciplīnai un iekšējai kārtībai.

Aleksandrs Gžibovskis: - Ir svarīgi saprast, ka mūsdienu bērni ir ļoti dažādi. Mūsu skolēnu vidū ir talantīgi sportisti un izcilnieki tādās jomās kā valodas, bioloģija vai māksla. Taču ir arī tie, kuriem nepieciešams lielāks atbalsts, īpaši ņemot vērā viņu ģimenes apstākļus.

Mēs cenšamies radīt visiem skolēniem ērtu un drošu vidi.

Leonora Lune: viena no mūsu skolēnu īpašībām ir viņu tolerance. Viņi ir draudzīgi un vēlas viens otram palīdzēt. Ir jāstrādā pie skolēnu lasītprasmes un runātprasmes attīstīšanas, prasmes formulēt un izteikt savas domas.

- Kā vērtējat skolas darbu kopumā?

Aleksandrs Gžibovskis: - Es uzskatu, ka mums ir izdevies rast atbalstu katram skolēnam. Mums ir spēcīgs kolektīvs, kas regulāri pilnveido savu kvalifikāciju, ievieš jaunas metodes un paņēmienus darbā ar skolēniem un vecākiem. Protams, ir arī problēmas, kuras cenšamies risināt.

Bronislava Andžāne: - Mēs pievēršam uzmanību ne tikai izglītības procesam, bet arī audzināšanas darbam. Skola ir ne tikai vieta, kur bērni iegūst zināšanas, bet arī telpa, kur veidojas viņu personība. Esam lepni, ka spējam saglabāt savas tradīcijas un vienlaikus iet līdzi laikam.

- Kādu jūs redzat skolas nākotni?

Aleksandrs Gžibovskis: - Mūsu uzdevums ir saglabāt unikālo skolas atmosfēru un tradīcijas un dot iespēju katram skolēnam attīstīties. Mēs strādājam, lai ieviestu uz kompetencēm balstītu pieeju, uzlabotu atbalstu bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām un stiprinātu saikni ar vecākiem un vietējo sabiedrību.

Skolai ir liels potenciāls. Ir jāturpina attīstīt projektus, ieviest jaunas tehnoloģijas un uzturēt draudzīgu atmosfēru, lai skolēni un skolotāji šeit justos ērti.

Marika Vaičule: kultūra ir veids, kā saliedēt cilvēkus

Marika Vaičule Ezernieku Saietu namā par kultūras pasākumu organizatori strādā kopš 2021. gada rudens. Viņa ir enerģiska un aktīva jauniete, kurai kultūra ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesveids.

– Kā jūs vērtējat pašreizējo kultūras situāciju Ezernieku pagastā? Kādas galvenās tendences jūs varētu izcelt?

- Šodien Ezernieku pagastā kultūra aktīvi attīstās, neskatoties uz pēdējo gadu izaicinājumiem, piemēram, COVID-19 pandēmiju. Atgriešanās pie klātienes pasākumiem bija īsti svētki gan organizatoriem, gan vietējiem iedzīvotājiem. Ievēroju, ka cilvēki īpaši novērtē tradicionālos pasākumus, bet tajā pašā laikā izrāda interesi par kaut ko jaunu. Šobrīd galvenais izaicinājums ir piesaistīt cilvēkus dalībai, jo daudzi pasākumi tiek uztverti kā “standarta”.

Mans uzdevums - iedvesmot cilvēkus, piedāvājot oriģinālas idejas. Cenšamies dažādot ierasos ikgadējos svētkus, ieviešot kādas izmaiņas vai papildinājumus. Mēs arī ieviešam dažus jauninājumus. Piemēram, sākām demonstrēt filmas.

Mūsu pagastā darbojas vairāki kultūras kolektīvi, tostarp folkloras ansambļi un deju kolektīvi, piemēram, deju kopa “Bukmuiža”, bērnu popgrupa “Nebēdņi”, folkloras kopa “Akmiņeica”, vokālā grupa “Tautību studija”, dramatiskais kolektīvs. Pēdējos gados to skaits saglabājies nemainīgs. COVID-19 īslaicīgi bremzēja viņu darbību, taču tagad mēs redzam atdzimšanu: dalībnieki atgriežas, un mēs atkal rīkojam mēģinājumus un izrādes. Tas ir iepriecinoši, jo kolektīviem ir galvenā loma vietējo tradīciju saglabāšanā.

– Kādi pasākumi Ezernieku pagasta iedzīvotāju vidū šodien ir vispieprasītākie?

– Joprojām populāri ir tādi tradicionālie svētki kā Ludviga diena un vasaras saulgrieži. Taču cenšamies rīkot arī tematiskas diskotēkas un neformālas tikšanās, kas piesaista jauniešus. Piemēram, koncerti un meistarklases, kuru mērķauditorija ir bērni un pusaudži, vienmēr piesaista daudz dalībnieku. Tas ir svarīgi, jo mēs cenšamies pievērsties dažādām vecuma grupām.

Vēl viens nozīmīgs notikums ir gada nogale, ko svinam plašā mērogā. Šie pasākumi pulcē ne tikai novada iedzīvotājus, bet arī viesus no kaimiņu novadiem, radot vienotības un svētku gaisotni.

– Kādu ietekmi uz Ezernieku pagasta kultūru atstāja administratīvā reforma, apvienošanās ar Krāslavas novadu?

– Administratīvā reforma ir nesusi gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas. No vienas puses, ir palielinājušās sadarbības iespējas ar citiem pagastiem un parādījušies jauni resursi. Savukārt pasākumu organizēšanas process ir kļuvis apgrūtināts, palielinoties birokrātijai. Taču mēs cenšamies šīs izmaiņas izmantot kā iespēju paplašināt savu redzesloku.

– Kā politiskā situācija un robežas tuvums ietekmē novada kultūras dzīvi?

– Situācija pasaulē, protams, nepaliek nepamanīta. Bet es teiktu, ka kultūra ir veids, kā apvienot cilvēkus un novērst viņu uzmanību no viņu rūpēm. Pasākumos cenšamies palikt neitrāli, koncentrējoties uz tradīcijām, mākslu un pozitīvām emocijām.

– Kādi ir jūsu nākotnes plāni Ezernieku pagasta kultūras attīstības kontekstā?

– Gribētu mūsu kultūras dzīvi padarīt vēl daudzveidīgāku, piemēram, pievienot vairāk pasākumu jauniešiem, sarīkot amatniecības festivālu un radīt platformu pieredzes apmaiņai starp dažādiem pagastiem. Turklāt tiek plānots organizēt ciešāku sadarbību ar skolu.

Tāpat ir svarīgi turpināt saglabāt un popularizēt mūsu tradīcijas, lai kultūra būtu dzīva un iedvesmojoša.
Marika Vaičule cenšas radīt oriģinālus pasākumus, saliedēt un iedvesmot pagasta un apkārtnes iedzīvotājus. Pateicoties šādiem cilvēkiem, kultūra tiek ne tikai saglabāta, bet arī saņem jaunu impulsu attīstībai.

Agneses Zīles mēbeles ar dvēseli

Agnese Zīle ir jauna uzņēmēja, kura nolēma spert drosmīgu soli: pārcelties no galvaspilsētas uz nelielu Latgales stūrīti un daļu savas saimnieciskās darbības turpināt šeit. Agnese ir piemērs tam, kā mīlestība pret savu darbu un dabu var iedvesmot lielām pārmaiņām. Šogad vasarā viņa sāka strādāt pilnu slodzi Ezerniekos, tuvāk dabai.

- Agnese, lūdzu, pastāsti mazliet par sevi.

- Esmu dzimusi Rīgā, tā ir mana dzimtā pilsēta. Es tur pavadīju lielāko daļu savas dzīves. Taču pirms kādiem pieciem gadiem jutu, ka ir laiks pārmaiņām un sirds sauc uz Latgali – vietu, kur nav manas saknes, bet, šķiet, ka sirdī vienmēr slepus ir bijusi. Mani vienmēr ir pievilkusi daba, īstums un sirsnīgi cilvēki. Un Latvijai šāda ir Latgale – īsta un neskarta. Tāpēc nolēmu pārcelties uz Latgali. Tagad dzīvoju netālu no Ezerniekiem.

- Kā jūs nonācāt līdz sava biznesa atvēršanai tieši šeit?

- Tas bija pakāpenisks process. Iepriekš šos pašus pienākumus veicu Inčukalnā (netālu no Rīgas), mums šis ir ģimenes uzņēmums, kurā ražojam dizaina mēbeles un instalācijas. Taču braukšana turp un atpakaļ kļuva nogurdinoša. Sāku meklēt veidus, kā ražošanu, vismaz daļēji, pārcelt tuvāk mājām. Izrādījās, ka Ezernieku pagastā ir piemērotas telpas. Lielu atbalstu sniedza vietējās varas iestādes, īpaši pagasta pārvaldes vadītājs Jānis Andžāns. Viņš ieteica telpas un palīdzēja visos iespējamos veidos. Ir ļoti vērtīgi, kad vietējie ļaudis uzņem ar tādu sapratni.

- Pastāstiet vairāk par savu uzņēmumu. Kas tieši tiek ražots?

- Uzņēmums “Baart” reģistrēts nu jau desmit gadus. Nodarbojamies ar dizaina mēbeļu un interjera elementu ražošanu. Tie var būt galdi, krēsli, dīvāni, grāmatu plaukti, dekoratīvi interjera elementi ar LED gaismām. Mēs izmantojam koku, metālu, audumus, plastikātus – visu, kas iedvesmo. Mums ir pilns cikls: vispirms veidojam 3D dizainu gan interjeram, gan atsevišķām mēbelēm, izgatavojam mēbeles un piegādājam klientiem.

- Kas ir jūsu mērķauditorija?

- Mūsu klienti ir gan privātpersonas, gan uzņēmumi. Esam aktīvi arī Instagram un Etsy platformās. Lielākoties mūsu klienti ir Rīgā, bet vairākas reizes mēnesī sanāk arī eksportēt kādu dizaina mēbeli. Mūsu mēbeles visbiežāk ceļo uz ASV, Kanādu vai kādi Eiropas valsti. Mēs cenšamies izgatavot mēbeles, kas ir ne tikai skaistas, bet arī funkcionālas. Mūsu darbi ir apskatāmi birojos, salonos un pat veikalos, un mūsu darbu piemērus var atrast baart_latvia Instagram lapā. Nesen piedalījāmies mēbeļu un interjera dizaina izstādē, kas notika Ķīpsalā.

- Kā organizējāt ražošanu?

Bez manis komandā vēl ir 2 cilvēki - katrs izcils meistars savā jomā – galdnieks un metinātājs. Protams, pienākumi ir apjomīgāki, jo mūsu nišā ir jāzina viss par visu, arī elektrību, lai varam īstenot savas un klientu idejas. Un lielajos projektos arī visi kopā esam objektā montāžas brīdī. Es esmu atbildīga par komunikāciju ar klientiem, materiālu pasūtīšanu, šūšanu, mēbeļu tapsēšanu, 3D dizainu,  rasējumu izstrādāšanu un vispārējo saskaņošanu. Lai arī katram no mums ir sava specializācija, mēs viens otram vienmēr palīdzam, īpaši lielu pasūtījumu realizēšanā.

- Kur jūs iegādājaties materiālus?

- Lielāko daļu materiālu iepērkam Latvijā. Tas ir koks, metāls – mums ir uzticami piegādātāji. Bet audumus un citus dekoratīvos materiālus sūtam no Polijas un Turcijas, jo tur ir liela izvēle un laba kvalitāte. Mēs esam šajā biznesā jau 10 gadus, tāpēc esam izveidojuši uzticamas attiecības ar daudziem piegādātājiem.

- Jūs minējāt, ka aktīvi izmantojat Instagram savas produkcijas reklamēšanai. Vai tas ir jūsu galvenais saziņas kanāls ar klientiem?

- Jā, Instagram mums ir kļuvis par svarīgu rīku. Tas ļauj mums ne tikai parādīt savu darbu, bet arī iedvesmot klientus. Cilvēki bieži redz pabeigto projektu fotogrāfijas, raksta mums un uzdod jautājumus. Tā sākas komunikācija, kas nereti pārvēršas pasūtījumos.

- Kā vērtējat dzīvi Ezernieku pagastā? Kas jums te patīk?

- Šeit ir ļoti omulīgi. Novērtēju, ka vietējā skolā un bērnudārzā nav tās konkurences gaisotnes, kāda bieži ir pilsētās. Bērni aug līdzvērtīgi un draudzējas viens ar otru. Cilvēki šeit ir draudzīgi un atvērti. Ezernieki ir vieta, kur var dzīvot pa īstam, nevis tikai eksistēt.

- Kādi ir jūsu nākotnes plāni? Vai vēlaties paplašināt ražošanu?

- Par šo esmu bieži domājusi, un esmu sapratusi, ka šobrīd es izbaudu, ka uzņēmums ir neliels, tam patiesi ir lieli ieguvumi. Protams, vairāk darba rokas mums ir nepieciešamas, it sevišķi brīžos, kad ir kāds apjomīgāks projekts.  Tagad mūsu galvenais mērķis ir šeit, Ezerniekos, izveidot stabilāku ražošanu, līdz galam iekārtoties un piesaistīt jaunus klientus arī šajā reģionā.

- Ko jūs ieteiktu tiem, kuri vēlas uzsākt uzņēmējdarbību, bet baidās sākt?

- Galvenais ir patiesi izbaudīt to, ko tu dari! Un tas aizvedīs Tevi tur, kur Tev ir jābūt! Tici sev un savai idejai. Nebaidieties lūgt padomu pieredzējušiem cilvēkiem un meklēt atbalstu. Un atcerieties, ka panākumi nāk caur risku.

Agneses Zīles stāsts ir iedvesmojošs piemērs tam, kā var apvienot personīgo laimi un profesionālo pašrealizāciju. Viņai izdevies atrast līdzsvaru starp ģimeni un biznesu, kā arī ar savu piemēru iedvesmot citus.

Ezernieku pagasts: izaicinājumi, panākumi un nākotnes plāni

Ar Ezernieku pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Andžānu sarunājāmies viņa kabinetā pagasta pārvaldē.

- Kad sākāt strādāt Ezernieku pagasta pārvaldes vadītāja amatā, un kādas ir jūsu galvenās prioritātes šajā amatā?

- Ezernieku pagasta pārvaldē sāku strādāt 2009. gada jūnijā. Šajā laikā daudz kas ir mainījies, bet galvenās prioritātes paliek nemainīgas. Pirmkārt, mums ir svarīgi uzturēt kārtību un rūpēties par pagasta pievilcību, uzturēt ceļus, nodrošināt dažādus pakalpojumus, dažādot iedzīvotāju kultūras dzīvi. Rūpējamies, lai infrastruktūra - kanalizācija, ūdensapgāde - funkcionētu bez traucējumiem. Tas ir svarīgs uzdevums, jo neatkarīgi no iedzīvotāju skaita visām sistēmām ir jādarbojas precīzi un uzticami.

– Kā jūs raksturotu Ezernieku pagastu? Kādas ir tā stiprās un vājās puses?

- Ezernieku pagasts ir vieta ar skaistu dabu, īpaši pie Ežezera. Esmu vietējais cilvēks, visu mūžu šeit dzīvoju, tāpēc ļoti labi atceros, kādi bija Ezernieki un kādi tie ir kļuvuši tagad. Ezerniekos ir sākumskola un bērnudārzs, ir baznīca, ārsta kabinets, veikali, bibliotēka, Saietu nams, kur notiek kultūras pasākumi. Jaundomes Vides un izglītības centrs veiksmīgi darbojas arī kā tūrisma objekts. Pagastā ir nozīmīgi ceļi, kas savieno Ezerniekus ar Dagdu, Šķauni un citām vietām. Taču diemžēl mums ir maz uzņēmumu, kas varētu piedāvāt darbu jauniešiem. Neskatoties uz to, mums ir vairākas zemnieku saimniecības un ražošanas uzņēmumi, piemēram, malkas ražošanā.

– Kā jūs raksturotu Ezernieku pagasta iedzīvotājus? Kādas ir viņu vajadzības un intereses? Vai ir aktīva sabiedriskā dzīve?

– Pārsvarā pagasta iedzīvotāji ir vecāka gadagājuma cilvēki, jauniešu ir maz. Kopumā pagastā reģistrēts 571 iedzīvotājs, no kuriem 339 dzīvo ciematā. Iedzīvotāju pamatvajadzības ir saistītas ar veselības un sociālajiem pakalpojumiem. Mums joprojām ir grūti piesaistīt jauniešus, jo šeit nav daudz darba vietu, lai  perspektīvas attīstībai. Mums ir vajadzīgi aktīvisti un entuziasti, kas nebaidās uzņemties iniciatīvu un atvērt savu biznesu.

– Kādi ir galvenie izaicinājumi, ar kuriem šobrīd saskaras Ezernieku pagasts?

– Galvenā problēma ir darba vietu trūkums un jauniešu aizplūšana. Turklāt daži svarīgi infrastruktūras projekti, piemēram, ceļu remontdarbi, prasa ievērojamus finanšu ieguldījumus. Problēma ir tā, ka gados vecākiem iedzīvotājiem ir nepieciešami papildu sociālie un medicīniskie pakalpojumi, savukārt jauniešiem ir nepieciešami apstākļi darbam un attīstībai.

– Kā vērtējat pagasta infrastruktūru un vai ir nepieciešami kādi uzlabojumi?

– Jā, mums ir infrastruktūra, bet tai nepieciešama modernizācija. Piemēram, līdz skolai ir jāatjauno ceļa segums, kur tas katru pavasari applūst, kas rada zināmas problēmas. Jānoasfaltē valsts grants seguma autoceļi. Jāpapildina ielu apgaismojums. Viens no galvenajiem uzdevumiem joprojām ir uz skolu vedošā ceļa un citu teritoriju, kurām nepieciešams asfalts, labiekārtošana.

Pamazām daži atjauninājumi notiek, lai gan dažreiz ir jāgaida pārāk ilgi. Piemēram, manā bērnībā, kad es vēl gāju skolā, jau tika plānots uzbūvēt skolai jaunu sporta zāli. Pagāja aptuveni 50 gadi, un 2017. gadā tā tika pabeigta. Atceros, tika runāts par nepieciešamību blakus autoceļam izbūvēt gājēju celiņu uz skolu, bet tas palika plānos.

– Kas, jūsuprāt, varētu palīdzēt piesaistīt jaunus iedzīvotājus Ezernieku pagastam?

– Pirmkārt, ir jāattīsta infrastruktūra un jārada darba vietas. Tas prasa investīcijas, bet mēs strādājam, lai radītu uzņēmējiem labvēlīgus apstākļus. Piemēram, mums ir vairākas ēkas, kuras var iznomāt uzņēmējdarbībai. Tāpat bērnudārza, skolas un kultūras centra esamība padara mūsu pagastu pievilcīgu ģimenēm, un jaunu ģimeņu piesaiste nodrošinātu bērnudārza un skolas saglabāšanos.

- Ar kādām grūtībām jūs saskaraties savā amatā?

– Galvenās grūtības rada finansējums. Daudzi projekti prasa ievērojamas investīcijas, kas bieži vien nav pietiekamas. Problēma ir arī jauno darbinieku trūkums. Lielākā daļa strādājošo ir gados vecāki cilvēki, kuri drīz sasniegs pensijas vecumu, un ir svarīgi apmācīt jaunos speciālistus, lai viņiem nodotu pieredzi.

– Vai Krievijas uzbrukums Ukrainai un tur notiekošā karadarbība ir ietekmējusi dzīvi Ezernieku pagastā?

– Zināmā mērā jā. Jūtam zināmu spriedzi, taču esam gandarīti, ka mūsu policija un robežsardze rīkojas ātri un uztur kārtību. Pateicoties tam, iedzīvotāji jūtas droši, taču ir zināms satraukums.

– Kādu redzat Ezernieku pagasta attīstību turpmākajos gados?

– Ceru, ka pagasts spēs piesaistīt vairāk iedzīvotāju un attīstīt infrastruktūru. Ir projekts uzstādīt elektromobiļu uzlādes stacijas, kas uzlabos arī vides situāciju. Tūrisma zonas attīstība pie Ežezera varētu piesaistīt vairāk cilvēku un atbalstīt vietējo ekonomiku.

Ceru, ka nākotnē izdosies realizēt projektus, lai attīstītu ezera tuvumā esošo tūrisma zonu un piesaistītu līdzekļus nozīmīgu infrastruktūras objektu modernizācijai. Plānojam arī stiprināt kultūras un sociālās saites pagastā, radot apstākļus aktīvai atpūtai un kultūras attīstībai.

Jānis Andžāns ir ilggadējs Ezernieku pagasta vadītājs, kurš iespēju robežās rūpējas par iedzīvotāju primārajām vajadzībām un optimistiski cer, ka dzīve Ezernieku pagastā turpināsies.

Ezernieki ir vieta, kur tiek saglabāti ne tikai dabas resursi, bet iedzīvotājiem ir iespēja baudīt daudzveidīgu kultūras un sabiedrisko dzīvi. Saskaņā ar pēdējām 2021. gadā notikušajām vēlēšanām vietējie iedzīvotāji piedalās politiskajā dzīvē. No 140 vēlētājiem ievērojama daļa atbalstīja partiju “Latvijas reģionu apvienība” (39,5%), kam seko “Latgales partija” (25,9%), “Saskaņa”(10,7%) un “KPV LV”.

Ezernieku iedzīvotāju skaits ir daudzveidīgs: šeit dzīvo latvieši (55%), krievi (35%), kā arī baltkrievi, ukraiņi un poļi. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, Ezerniekos turpinās aktīva dzīve: ir skola, medicīnas iestāde, baznīcas, ir zemnieku saimniecības, un uzņēmēji rada darba vietas, saglabājot šī skaistā novada dzīvotspēju.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Autores foto

1. (no kreisās uz labo) Aleksandrs Gžibovskis, Broņislava Andžāne un Leonora Lune

2. Marika Vaičule

3. Agnese Zīle. Foto no Agneses Zīles personīgā arhīva.

4. Jānis Andžāns

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.