Sirsnīgi sveicieni no Barselonas!

- Mani sauc Andreas Conde Ankli. Es esmu spānis un dzīvoju Spānijā, Barselonā. Precīzi neatceros, kad tas bija, kad mani draugi pastāstīja man par Latviju un tās galvaspilsētu Rīgu. Mani tas ieinteresēja un 2000. gadā es ierados Latvijā. Es neko daudz nezināju par Latviju, bet man te iepatikās uzreiz, pat varu teikt, ka es iemīlēju šo zemi un cilvēkus. Lai jūs saprastu kāpēc, es jums izstāstīšu vienu stāstu.

Kādu rītu Rīgā es pamodos labā omā un, kā parasti, devos ārā. Bija skaists vasaras rīts, spīdēja saule. Ejot cauri parkam es ieraudzīju aptuveni 10 gadus jaunu meiteni, kura pārdeva avīzes. Es vēlējos viņu nedaudz atbalstīt biznesā un iedevu naudu, bet avīzi nepaņēmu, jo latviski tak nelasu. Man par pārsteigumu meitene nevis priecājās, bet gan notupās, sarāvās čokurā un sāka raudāt. Garām gāja kāda sieviete un apjautājās, kas noticis. Meitene caur asarām viņai kaut ko pateica. Tad man šī sieviete paskaidroja, ka meitene raud, jo ir aizvainota -viņa pārdod avīzes, nevis ubago. Sieviete man to skaidroja mierīgi un laipni, arī nomierināja meiteni, paskaidrojot, kāpēc es nepaņēmu avīzi. Tajā brīdī pamanīju, ka šī sieviete, ieraugot uz asfalta bizbizmārīti, ļoti saudzīgi to pacēla un ielika zālienā. Tas tā aizkustināja manu sirdi!

Kopš tās vasaras es braucu uz Latviju katru gadu. Divdesmit trīs gadu laikā esmu izlaidis varbūt divas reizes. Parasti es atbraucu vasarā uz pāris mēnešiem.

- Andreas, vai tu esi bijis Latgalē?

- Es nekad neesmu bijis Latgalē, bet man noteikti jāaizbrauc! Mani daži labākie draugi ir latgalieši. Viņi ir īpaši, savādāki kā citi un ar lielisku humora izjūtu! Kā arī viena no manām mīļākajām dziesmām ir ''Auga, auga rūžeņa”

- Vai esi iecienījis arī kādus latviešu ēdienus?

- Kad neesmu Latvijā, man ļoti pietrūkst jūsu rupjmaize un “Mārtiņa Beķereja” speķa pīrādziņi - es tos burtiski dievinu, kā arī ogu un rabarberu plātsmaizes!

- Pastāsti par savas ģimenes tradicionālajiem ēdieniem. Vai ir kāda īpaša recepte?

- Spāņiem, kā arī man, ēdiens ir ļoti svarīga dzīves sastāvdaļa! Mūsu ģimenē ir stāsts par manas vecmāmiņas brāli, kurš pirms laulībām jautājis savai līgavai, vai viņa prot gatavot. Uz ko šī atbildējusi – nu tā, normāli! Tad viņš pateicis: “Kad tu iemācīsies gatavot labi, tad arī tevi precēšu! Viņa iemācījās labi gatavot un, protams, apprecējās.

Ģimenes receptes glabāju kopš jaunības. Vienu no tām pastāstīšu jums! Tā ir manas vecmāmiņas recepte, ļoti vienkārša, bet rezultāts - gardums!

Liellopa gaļas sautējums (Estofado de Carne)

Jāņem dziļa panna, jāielej eļļa (mūsu gadījumā olīveļļa). Uzkarsējiet to un uz spēcīgas uguns apcepiet gaļas gabalus, kas pirms tam ir sālīti un piparoti. Apcepiet 3 minūtes, lai gaļa no ārpuses ir tumši brūna. Tad pievienojiet gaļas buljonu, 2 ķiploka daiviņas un 2 lauru lapas. Buljonam jāapņem visa gaļa. Uzliekam vāku, nogriežam uz vidēju uguni un ļaujam gatavoties pusotras līdz divas stundas, atkarībā no gaļas. Tad liekam uz pannas, piegriežam 2 kartupeļus un turpinām cept vēl 30 minūtes. Ēdiens ir gatavs baudīšanai!

- Kā Spānijā un tavā ģimenē svin Ziemassvētkus?

- Spānijā Ziemassvētkus svin 24. decembrī ar vakariņām un 25. decembrī - ar pusdienām. Abas ēdienreizes ir vienlīdz svarīgas. Spāniski Ziemassvētku vakaru sauc Nochebuena, kas burtiski tulkojot nozīmē  – Labā nakts. Katalonijā 26. decembrī svin Svētā Stefana dienu (San Estaban), tā arī ir svarīga diena, jo tad ēd visu, kas ir palicis pāri. Viens no spāņu Ziemassvētku tradicionālajiem ēdieniem ir krāsnī cepta karūsa vai plaudis ar kartupeļiem un sīpoliem (Besugo al horno con patatas y cebollas). Lūk recepte 4 personām:

Zivs apmēram 1kg, 3 kartupeļi, 1 sīpols, 1 citrons; 15 g rīvmaize, 5 saldās paprikas, 1 ķiploka daiviņa un olīveļļa.

Zivī iegriež trīs līnijas un ieliek tur citrona šķēles. Uzsilda krāsni, tikmēr sagriež nomizotus kartupeļus un sīpolus šķēlēs. Izklāj cepamajā veidnē dārzeņus, zivi, pievieno sāli, nedaudz ūdeni un olīveļļu. Cep 45 minūtes uz 190 grādos. Tikmēr sajauc rīvmaizi kopā ar saldo papriku un smalki sagrieztu ķiploku un pievienojam klāt. Ļaujam pacepties vēl 15 minūtes un ēdiens ir gatavs. Izbaudiet! (Buen provecho!)

Es svinu Ziemassvētkus ar kopīgām vakariņām 24. decembrī, ģimenes lokā. Pagājušajā gadā mēs bijām 18. Gatavojām picu ar šķiņķi (Jamon de Jabugo), zosu pastēti (Foie). Vakariņas sākam ar katalāņu makaronu zupu, ceptu liellopu gaļu ar mērci un ābolu biezeni. Desertā mēs vienmēr liekam galdā mazās kūciņas no slavenās konditorijas ''Sacha'' Barselonā.

Lai jums kluss un gaišs Ziemassvētku laiks!

- Vai Spānijā ir kāda īpaša tradīcija gadumijā?

- Jaungada naktī, skanot pulksteņa 12 sitieniem, cenšas uz katru no tiem apēst pa vīnodziņai, tātad kopā 12 ogas. Tad visu gadu būs veiksme!

- Pateicos Andreas! Uzaicinu tevi apciemot Krāslavu!

Iveta LEIKUMA

Īpašs paldies Agnesei Leikumai par tulkojumu no spāņu valodas!