• Oriģināls dzēriens ar ogu-augļu garšas notīm

    Pāraudzināt mūsu vecāko paaudzi pēc rietumu modes ar numurētiem vecākiem, manuprāt, ir bezjēdzīgi. Nē, un nevar būt alternatīvas kristīgajām vērtībām, kas ir pārbaudītas tūkstošiem gadu! Tāpēc es turpinu apbrīnot to jauno ģimeņu harmonijas skaistumu, kuras ir iemācījušās galveno: tas, kurš realizē savus plānus mājās, ir divtik laimīgs. Liesmojošajā pasaulē dzimtenes sajūta iegūst sakrālu nozīmi.

    Lasīt
  • Dvēseles aicinājums - iemācīties!

    Nevienu gadu notiekošās rokdarbnieču darbu izstādes Skaistas Tautas namā nepagāja bez Dzidras Sloveckas roku darinājumiem. Adījumi, tamborējumi, izšuvumi - tas jau pierasti, arī pats par sevi saprotams, jo Dzidra mums, skaistiešiem, ir labi pazīstama skolotāja - mājturības skolotāja. Un mājturības skolotājam rokdarbus taču ir jāprot.

    Lasīt
  • Rozes Jevgēnijai

    Entuziasma pilni cilvēki, par kuru radošo darbu vienmēr ir prieks stāstīt. Gleznotāji, keramiķi, dzejoļu, eseju un pat romānu autori, amatieri un tie, kuri iekaro profesionālās meistarības virsotnes... Rokdarbi ir mūsdienu visizplatītākais vaļasprieks: adīšana, aušana un krustdūriens. Mums blakus ir simtiem, varbūt tūkstošiem amatnieču ar zelta rokām, bet lolotās virsotnes, ko sauc par mākslu, iekarošana atvēlēta ne katrai. Par to šodienas stāsts.

    Lasīt
  • Timofejs Grjaznovs: mana priekšrocība ir divvalodība

    Mēs esam pazīstami jau ilgu laiku, vismaz desmit gadus. Kopā spēlējām Jaungada pasakās un JAK (Jautro un atjautīgo klubs). Nevarētu teikt, ka viņš ir teicamnieks, mācību priekšmetu olimpiādēs piedalās reti, un viņa sportiskos panākumus nevar saukt par izciliem. Kā humanitārās zinātnes cilvēks viegli apgūst valodas, izceļas ar sabiedriskumu, labu humora izjūtu un mākslinieciskumu. Bet tas nav galvenais, viņam vienmēr ir savs viedoklis un to viņš var viegli aizstāvēt ar neuzvaramiem argumentiem un pierādījumiem. Viņš nekad nebaidās izteikt savu viedokli visos jautājumos, viņam nepatīk spēlēties un izvairīties no atbildības. Mūsdienās tās ir retas īpašības. Citiem vārdiem sakot, Timofejs Grjaznovs ir labs cilvēks, radošs, ar savu skatījumu uz pasauli. Un tas ir vairāk nekā pietiekami, lai iepazīstinātu mūsu lasītājus ar šo jaunieti, kurš drīz absolvēs “Varavīksnes” vidusskolu un ... visticamāk, pametīs dzimto pilsētu, lai iegūtu profesiju un sāktu aktīvi meklēt savu vietu sabiedrībā. Vai viņš atgriezīsies Krāslavā, ko viņš domā par mūsu pilsētas izredzēm, kā viņš iztēlojas savu nākotni? Ir daudz jautājumu, un es tos uzdevu Timofejam. Saruna notika pēc stundām omulīgā skolas bibliotēkas stūrītī.

    Lasīt
  • Laime - priekā, prieks - skaistumā

    Laiks skrien ātrāk, nekā vēlamies... Ir daudz piemēru, kā manu acu priekšā vakardienas aktīvie skolēni gadu gaitā kļuvuši par lieliskiem profesionāļiem, cienījamiem vecākiem, autoritatīviem sabiedriskiem līderiem un oriģināliem māksliniekiem. Atvērto robežu pasaulē viss ir iespējams, ja cilvēks jau no mazotnes ar kaut ko aizraujas un ir sapņa iedvesmots.

    Lasīt
  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās

    (Visu stāstā minēto personu vārdi ir mainīti) Es stāvēju Rīgas autoostā sašutis, izmisis un tai pašā laikā nedaudz laimīgs. “Es esmu atpakaļ Latvijā!” – teicu pats sev. Pavisam nesen es biju Vācijā, Minhenē, kur strādāju Covid-19 laboratorijā, un manā dzīvē viss ritēja, manuprāt, ļoti labi. Kopā ar daudziem jauniem paziņām, tagad - “bēdu brāļiem”, kuri no savas dzimtenes bija aizbraukuši strādāt uz Vāciju, es dzīvoju normālā, komforta ziņā pieņemamā viesnīcā. Man bija vienvietīgs numurs ar saktu uz baseinu, kurā es cerēju vasarā peldēties, bet aģentūras alkatības dēļ mūs vienkārši izmeta no šīs mazās paradīzes, kuru mēs katrs bijām sev izsapņojuši. Daži gribēja sakrāt naudu jaunam dzīvoklim vai mašīnai, cits mācībām, bet dažs labs meitenēm un alkoholam. Un es? Es gribēju visu un uzreiz. Bet, diemžēl vai par laimi, es biju pirmais starp visiem atlaistajiem, kurš sarunāja autobusu atpakaļ uz Latviju.

    Lasīt
  • Eiropas balto rožu pušķis

    Dzīve paiet ātri, gadi skrien kā putni, paliek sasniegumi. Visprecīzāko pārdzīvotā un piedzīvotā vērtējumu par katru no mums nosaka līdzcilvēki. Un, kad trešās tūkstošgades no Kristus dzimšanas divdesmit pirmā gada noslēgumā visu valsti aplidoja ziņa, ka mūsu Marija Micķeviča ir iekļuvusi konkursa finālistu trijniekā, pretendējot uz titulu "Gada Eiropas cilvēks Latvijā”, biju patiesi sajūsmā: pasaulē ir taisnīgums! Divdesmit četru gadu ilgā, tautas virmojošo kaislību pilnā, vērienīgā nevalstiskās organizācijas "Eiropas kustība Latvijā" rīkotajā konkursā pirmo reizi Top 3 skanēja Krāslava. Augstākā atzinība, ar intrigu, kas saglabāta līdz favorīta vārda paziņošanai. Šoreiz – Rundāles pilī! Nominantu trijotne ir cienīga - mākslas vēsturnieks, gleznotājs, Rundāles pils bijušais direktors Imants Lancmanis, talantīgā pētnieciskā žurnāliste Inga Spriņģe un “Varavīksnes” vidusskolas direktore Marija Micķeviča. Kas?..

    Lasīt
  • Nejauša tikšanās

    Ar dagdānieti Darju mēs nejauši satikāmies kādā Krāslavas ieliņā – sen nebijām redzējušies. Kā var aizmirst efektīgo meiteni, slavenā ansambļa "Akolica" rotu!

    Lasīt
  • Aivja dubultā zelta rudens

    Nav pagājis pat mēnesis, kopš “Ezerzemes” rakstā ar nosaukumu "Pasaules rekordu iekarošana" tika ziņots par sensacionāliem sporta jaunumiem. Tam bija grūti noticēt: Viļņā notikušajā pasaules čempionātā klasiskajā spiešanā guļus Krāslavas ģimnāzists Aivis Plociņš ne tikai izcīnīja absolūtā pasaules čempiona titulu svara kategorijā līdz 83 kg, bet arī pacēla planētas augstāko sasniegumu latiņu par 27,5 kilogramiem! Pirms tam piecus gadus pasaules rekords piederēja gruzīnam Jemali Nandošvili.

    Lasīt