• Laika glabātāja Alla Lomanovska: 40 gadi darbā ar vēsturi

    Alla Lomanovska - cilvēks, kura dzīve ir saistīta ar vēsturi. Nu jau 40 gadus viņa strādā Krāslavas novada muzejā, kur sākusi veidot muzeja krājumu, organizējot pirmās ekspedīcijas. Šodien muzeja kolekcijā ir 27 tūkstoši priekšmetu. 2024. gada novembrī Allai tika piešķirts Kultūras ministrijas Atzinības raksts par ilggadēju un nozīmīgu ieguldījumu Krāslavas novada vēstures mantojuma un kultūras vērtību saglabāšanā. Intervijā Alla pastāstīja, kā viņa nonāca muzeju jomā, kuri projekti palika atmiņā visvairāk un kas viņu iedvesmo šajā profesijā.

    Lasīt
  • Krāslavā atvērts multifunkcionāls fizioterapijas kabinets

    Krāslavā poliklīnikas pirmajā stāvā tika atvērts privātprakses fizioterapijas kabinets “Fizio&Kinezio”. Idejas iniciatore ir Natālija Silineviča, kuru labi pazīst Dagdas apkaimes iedzīvotāji, jo pati Natālija nāk no Dagdas puses un tur arī strādājusi. Šis raksts ir par to, ko piedāvā fizioterapeits, kam tas ir ieteicams un ko sagaidīt no apmeklējuma.

    Lasīt
  • Pārsteigt ar Latgali un Krāslavu

    “Laipni lūdzam aizkulisēs” - ar šiem vārdiem tieku aicināta no pagalma ienākt atjaunotā staļļa telpās, kur tuvākajā laikā tiks atvērta ģimenes kafejnīca “Fon Bubert”. Skatienu uzreiz piesaista stilizētā krāsns-kamīns, kas krasi pārvērtusies un kļuvusi par vēsturiskās telpas centrālo rotājumu.

    Lasīt
  • Atvadas no vasaras “Mežābeļu” dravā

    Šajās dienās Latgales biškopji apkopo aizvadītās vasaras rezultātus - novērtē šosezon saražotā medus sortimentu, daudzumu un kvalitāti. Daudzi rīko atsevišķus svētkus – vasaru pavada draugu kompānijā, aicinot izvērtēt cilvēku un kukaiņu kopdarba rezultātu.

    Lasīt
  • Sveicieni no Gruzijas!

    Ar Guntaru Šultu iepazinos darbojoties tūrisma projektā “Latgales Tematiskie ciemi”, pirms vairāk nekā desmit gadiem. Nu jau labu laiku Guntars dzīvo Gruzijā, kur nodarbojas ar kalnu, medicīnas un medību tūrismu. Vēl ir arī otrais bizness. “Mums ir gaļas pārstrāde, kur kūpinām produkciju pēc Latvijas tradicionālajām receptēm!” ieintriģē Guntars. Šo tēmu paturu prātā, bet šoreiz Guntars stāsta par to, kā tiek gatavoti autentiski hinkaļi:

    Lasīt
  • Mūsu likteņpilsēta

    Teiciens “Makšķernieks pa gabalu redz makšķernieku” pilnībā attiecas arī uz fotogrāfiem. Cilvēkus ar fotoaparātiem rokās gluži kā ar magnētu piesaista vienu pie otra. Iepazīšanās notiek zibenīgi, pietiek vien nosaukt vārdu. Tas notiek pastāvīgi: kopīgu interešu iespaidā pat pilnīgi nejaušam sarunbiedram ar neparastu vieglumu tiek atklāti personīgā drošuma noslēpumi. Vārdu sakot – fotogrāfu brālība.

    Lasīt
  • Aleksandra piedzīvojumi turpinās. 13. turpinājums

    Vēlreiz Nīderlande Ar Anastasiju mēs ātri atradām kopīgu valodu. Viņa diezgan labi runāja angliski, taču viņas sapnis bija iemācīties nīderlandiešu valodu un uzsākt jaunu dzīvi šeit. Ceļš līdz darbam bija pietiekami garš, lai aprunātos. Painteresējos, kur viņa strādājusi agrāk. Izrādījās, ka Anastasija strādāja par deju skolotāju un bija ieguvusi šai jomā augstāko izglītību. Protams, biju pārsteigts, jo aiziet no darba, kurš viņai tik tiešām patika un par kuru viņa stāstīja ar acīmredzamu entuziasmu, uz darbu siltumnīcā, karstumā, bez karjeras perspektīvas?

    Lasīt