Ir iemesls!
Karaliskās dinastijas nav mūžīgas. Monarhija sevī slēpj uzreiz vairākus draudus: karalim nav bērnu un tiešo mantinieku, troņa mantinieks ir rīcībnespējīgs (psihiski slims, fiziski nav spējīgs ne tikai valdīt, bet pat kustēties utt.). Šādā gadījumā monarha apkārtējie aktīvi meklē aizvietotāju, rīko sazvērastības, vārdu sakot, veido jaunu dinastiju. Viduslaiku sākumā šādi procesi notika visās valstīs, ne vienmēr gludi un mierīgi…
Karolingi, Karla Martella, arābu uzvarētāja, pēcteči 236 gadus ieņēma franku troni. Šīs dinastijas karaļu vidū bija pats Kārlis Lielais, Eiropas pirmās impērijas dibinātājs pēc Romas krišanas. Kārļa pēcteči neizcēlās ar valsts pārvaldes talantiem. Pakāpeniski impērija sadalījās atsevišķās valstīs, pēdējā vieta, kurā valdīja Karolingu dinastijas karalis, bija franku valsts dienvidos, kas vēlāk kļuva par Franciju.
Ludvigs V, iesaukts par Slinko, bija karaļa Lotāra vienīgais dēls. Tēvs saprata, ka dēls nav spējīgs vadīt valsti, un centās šo problēmu atrisināt oriģinālā veidā: atrada savam mantiniekam gudru sievu. 16 - gadīgo Ludvigu salaulāja ar 36 gadus veco Adelaidu Anžuisku, Akvitānijas, karalistes lielāko Vasaļu īpašumu, mantinieci.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 49 (03.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
