356. gadā līdz mūsu ērai Herostrāts nodedzinājis Efesā Artemīdas templi, vienu no septiņiem pasaules brīnumiem

Ir iemesls!

Mūsdienās daudzas šovbiznesa zvaigznes, cenšoties iegūt popularitāti, sarīko skandālus un piesaista uzmanību ar dažādiem, reizēm pat neiedomājamiem, veidiem. Daudziem cilvēkiem slava nav ne laba, ne slikta. Slava... Šī vārda pievilcības spēks dažreiz liek veikt pārsteidzošus atklājumus zinātnes jomā un uzdāvināt visai cilvēcei savus izgudrojumus, kas var izmainīt pasaules gaitu, bet dažbrīd cilvēki veic ļaundarības, kuru dēļ visa pasaule var nodrebēt. Tik dažāda var būt slava...
Artemīdas templis Efesā tika būvēts vesela gadsimta garumā. Tā greznojumus izgatavoja labākie Antīkās pasaules tēlnieki un mākslinieki: Prāksitels, Skopass. Dievietes Artemīdas tempļa centrālā skulptūra tika veidota no zelta plāksnēm un ziloņkaula, un izskatījās tik reālistiski, ka daudzi bija pārliecināti, ka tajā tiešām mīt pati dieviete.

Šis templis bija ne tikai grieķu pasaules reliģiozais centrs, bet arī valsts naudas glabātava, dažādu tiesas prāvu rīkošanas vieta (tika uzskatīts, ka dievietes klātbūtnē neviens neuzdrīkstēsies samelot vai pieņemt netaisnīgu spriedumu). Svētnīca kļuva par pilsētas bagātības avotu – ziedojumi bija ļoti dāsni.
Pasaules brīnuma slava piesaistīja ne tikai ziedotāju vai ceļotāju, bet arī blēžu un avantūristu uzmanību.
Par Herostrātu ir zināms pavisam maz. Ir tikai viens pierādīts fakts no šī cilvēka biogrāfijas: viņš nodedzināja Artemīdas templi, bet spīdzināšanas laikā atzinās, ka izdarīja to, lai izbaudītu slavas mirkļus. Šo godkārīgo dedzinātāju sodīja ar nāvi, bet uz visām Grieķijas polisām tika izsūtīti ziņneši, kuri pavēstīja, ka ir stingri aizliegts minēt Herostrāta vārdu. Ziņas tolaik izplatījās ne tik ātri kā mūsdienās, tādēļ bieži vien grieķi pirmoreiz uzzināja par Herostrātu tieši no vēstītājiem. Vēsturniekiem arī bija aizliegts rakstīt par Herostrātu savos darbos. Taču ne visi un ne vienmēr bija likumpaklausīgi pilsoņi.


Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 54 (21.07.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.