Atbildes uz lasītāju jautājumiem Kad jūlija sākumā Aglonas novada lauku mājā “Upenīte” norisinājās novadu konkurss “Siera un maizes svētku sāļā torte”, divas sievietes savā starpā meklēja atbildi uz jautājumu, kad īsti Latvijā ienākušas tortes? To, ka tortes pasaulē zināmas jau aptuveni 2 000 gadu, abas sievietes apzinājušās, taču, kad īsti tortes ienākušas Latvijas teritorijā, šo faktu sievietes noskaidrot uzticēja laikrakstam “Ezerzeme”. Citas saimnieces, ieraugot skaistās tortes laikrakstā, lūdza noskaidrot vismaz konkursa 1. vietas ieguvējas Svetlanas Vidžupes (Dagda) tortes “Vasaras sonāte” sastāvu un tapšanas noslēpumus, ar ko uzvarētāja bez iebildumiem telefonsarunā dalījās un atsūtīja recepti ar tortes pagatavošanas aprakstu.
Meklējot atbildes uz saimnieču jautājumiem, tika uzieti arī citi interesanti fakti par tortēm.
Kad tad Latvieši sāka atļauties šādas gastronomiskas izvirtības un kad mūsu zemē tika baudīta pirmā torte?
Kādā raidījumā profesore, latviešu literatūrzinātniece, grāmatu autore un politiķe Janīna Kursīte atzīst, Kārlis Draviņš grāmatā “Kurzemē aizgājušos laikos” min, ka tortes Latvijā muižnieku pilīs tiek pieminētas kopš 19. gadsimta 20. gadiem.
Taču mājās, kur valdījusi pārticība un bagātība, tortes tika ceptas tikai 19. gadsimta beigās, bet šādu greznību latvieši atļāvās tikai ļoti īpašās reizēs. Pats vārds “torte” liecina, ka tas ir aizgūts no vācu valodas, savukārt vāciešiem šis vārds aizgūts no itāļu valodas, savukārt itāļi to aizguvuši no latīņu valodas (romiešiem), kas tulkojumā nozīmē “apaļais”, “savīts aplī”.
Torte latviešiem vienmēr bijusi pārticības zīme - atļaušanās zīme. Tās tika ceptas ne tikai kāzās, bet arī lielās jubilejās un nozīmīgos svētkos, tortes esamība uz galda kalpoja par veiksmes simbolu.
Ne visās kāzās latvieši varēja atļauties tortes, tās varēja atļauties tikai turīgie latvieši. Kādā “parādnieku grāmatā” pieminēts, ka kāds līgavainis aizņēmies naudu ar pamatojumu - kāzu tortes sagatavošanai. Interesantākais bijis, ka torte maksājusi teju piecas reizes dārgāk par līgavas kāzu kleitu.
Elizabete Viļuma
Alekseja Gončarova foto no pasākuma Aglonā
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 56 (28.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
