Varasvīru nou-hau: cieta desmitiem bērnu, taču atbildīgo nav
XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēdzošais etaps prieka vietā nesa vilšanos un trauksmi. Cieta desmitiem bērnu, daudzi tika hospitalizēti. Pasākuma organizatori ir pārliecināti - viņi pie tā nav vainīgi.
Kā zināms, šāda veida pasākumi Latvijā notiek reizi piecos gados un tie ir viena no spilgtākajām mūsu valsts vizītkartēm. Arī šoreiz Rīgā no visas Latvijas ieradās gandrīz 40 000 skolēnu, lai nedēļas garumā piedalītos dažādos koncertos un skatēs. Pirmās svētku dienas pagāja bez nopietniem starpgadījumiem. Policija ziņoja tikai par dažiem kārtības noteikumu pārkāpumiem. Taču sestdienas vakarā situācija krasi mainījās: bērnu masveida samaņas zaudēšanas dēļ nācās pārtraukt gala koncerta ģenerālmēģinājumu Mežaparkā. Šāds bardaks dziesmu un deju svētku laikā līdz šim nav piedzīvots.
Mēģinājuma otrajā stundā bērni masveidā sāka zaudēt samaņu. Situācija bija tik nopietna, ka bērniem palīgā devās ne tikai tur dežurējošie mediķi, bet arī diriģenti un citi pieaugušie svētku dalībnieki. Daudzi bērni raudāja, jo bija nobijušies no tur notiekošā. Organizatori bija spiesti pasludināt īsu pārtraukumu, rezultātā ģenerālmēģinājumu atcēla. Pus stundas laikā mediķiem nācās sniegt palīdzību aptuveni 30 bērniem. Slimnīcā tika nogādāti 17 bērni, turklāt 9 no tiem mediķu vidū raisīja lielas bažas. Vispār bērni arī agrāk šādos svētkos ir zaudējuši samaņu. Šķiet, ka svētku organizatori, pieaugušie onkuļi un tantes, kuri par savu darbu saņem solīdu atalgojumu, piecu gadu laikā neko nav iemācījušies.
Šoreiz ģīboņu skaits bija krietni lielāks, bet arī tagad svētku organizatore Inga Vasiļjeva apgalvo, ka “nekas īpašs nav noticis”. Tikpat dziļu izpratni par notiekošo izrādīja arī noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Gints Ceplenieks: “Par pārslodzi nevar būt ne runas. Tas ir kompleksā risināms jautājums. Es domāju, ka mēs vēl ilgi nesapratīsim, kas notika. Tā bija kaut kāda izņēmuma situācija.”
Iznāk, ka bērni samaņu zaudēja tāpat vien… Vēl ciniskāk skanēja Ceplenieka frāze par to, ka “tas ir gadījums, kad norūdās tērauds - dziesmu un deju svētku vadīšanas tradīcija.” Tiesa, režisors tomēr apsolīja “veikt secinājumus, lai tas vairs neatkārtotos”. Diemžēl pieredze rāda, ka nekādi secinājumi netiks veikti. Un vēl. Ceplenieka kungam un citiem mākslas speciālistiem būtu lietderīgi zināt, ka bērni nav nekāds “tērauds”.
Viktors Ūdrišs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 53 (17.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
