Latvijas attīstības panākumi 30. gados bija izcili. Reti kura teritorija- sākot ar 1915.gadu- bija tā cietusi karu gaitā kā Latvija, taču valsts ekonomiskā un politiskā atdzimšana notika neredzēti strauji. 1923.gadā ieviesa stabilu valūtu – latu, kas ātri kļuva par cienījamu valūtu visā Eiropā. Valsts ienākumi veidojās no progresīvā nodokļa , no uzņēmumu un īpašumu nodokļiem, no tabakas un degvīna, muitas un akcīzes, kā arī valsts uzņēmumu ienākumiem.
1934. gada 15. maijā, apvērsuma rezultātā, K.Ulmanis nodibināja autoritatīvo režīmu. Viņš vienpersoniski atlaida mazefektīvo, vājo Saeimu, kuras deputāti maz rūpējās par Latvijas tautu un tās ekonomisko attīstību, bet vairāk viņus interesēja personīga labuma gūšana. Viņš lika cietumos bijušos valsts vīrus, kuri, piesedzoties ar deputātu mandātu, bija neaizskarami, kuri bija arī lielākie valsts naudas izšķērdētāji.
Latvija jau 1935.gadā tautsaimniecībā bija sasniegusi teicamus rezultātus, ierindojoties pirmajās vietās starp vecās Eiropas valstīm gan lauksaimniecībā, gan atsevišķās rūpnieciskajās nozarēs. Tika ražotas lidmašīnas, radioaparāti, lokomotīves, fotoaparāti un automašīnas, bija attīstīta vieglā rūpniecība un lauksaimniecība. Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā bija otrā vietā Eiropā. Latvija bija sasniegusi ļoti labus rezultātus kultūrā, veselības aprūpē un izglītībā.
Vienīgie Eiropā Latvijas valsts darbā aizņemtie cilvēki gāja pensijā neatkarīgi no dzimuma no 55 gadiem. Tajā pašā laikā ASV pensijā gāja no 70 gadiem. Izglītībā aizņemtie pasniedzēji un skolotāji varēja iet pensijā, sasniedzot 25 gadu pedagoģisko stāžu.
Vācija, pēc otrā pasaules kara izspostīta, spēja 15 gados kļūt par pārtikušāko un labklājīgāko Eiropas valsti. Singapūra, praktiski no feodālas valsts veidojuma 35 gadu laikā kļuva par attīstāko pasaules valsti. Islande 2008. gada krīzes pārvarēšanas laikā ļāva bankām bankrotēt, devalvēja valūtu, līdz ar to saglabāja darbavietas, tiesāja valsts premjeru un piesprieda reālus cietumsodus banku vadībai par krīzes izraisīšanu. Rezultātā, salīdzinot ar taupības valstu ekonomikām, Islande ir veiksmīgi atkopusies, iedzīvotāji un uzņēmumi saglabāti, eksporta sektors pieaudzis, saglabāta augstā ceturtā vieta Socialā attistības indeksā pasaulē.
Raimonds Nipers
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 59 (07.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
