Pedagogs ir izmirstoša profesija?

Jaunais mācību gads var sākties ar to, ka skolotāji turpinās cīnīties par pienācīgu viņu darba atalgojumu. Situāciju sarežģī tas, ka līdz ar algu palielināšanu Izglītības ministrija sola kārtējo reizi slēgt vairākas skolas, kam sekos to darbinieku masveida atlaišana.
Palielināt pedagogu algas valdība sola jau n-tos gadus. Ir bijuši gan streiki, gan pārrunas, taču līdz pat šodienai ir skaidrs tikai tas, ka algu palielināšana prasīs 10 miljonus eiro budžeta līdzekļu, bet Izglītības ministrijai to nav. Turklāt jaunais pedagogu atalgojuma modelis ir piesaistīts skolu infrastruktūras organizācijas reformai, kas izraisīja lielu kritiku no sabiedrisko organizāciju puses – to vidū ir arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA).

Rezultātā līdz mācību gada sākumam atlicis nepilns mēnesis, bet daudzas Latvijas pašvaldības, skolu administrācijas, pedagogi, skolēnu vecāki joprojām nezina, vai visas izglītības iestādes varēs turpināt strādāt pašreizējā statusā, vai notiks “optimizācijas” (vidusskolām pārtopot par pamatskolām), kāds tuvākajā nākotnē būs skolotāju algu apmērs.
Darbs pie jaunā pedagogu atalgojuma modeļa un skolu struktūras organizācijas modeļa Izglītības ministrijā praktiski stāv uz vietas – tā uzskata skolotāju arodbiedrība. Rūpīgi izanalizējusi ministrijas piedāvāto plānu, arodbiedrība sagatavoja šādu pretenziju sarakstu: lielākās skolās skolotāju algas varētu nevis pieaugt, bet pat samazināties, kļūs vairāk obligāto stundu, mazāk laika papildu pienākumiem. Savukārt nelielām skolām pietrūks skolotāju. Bet pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem ir paredzēta neadekvāti zema darba samaksa – tāpat kā daļai tehniskā un administratīvā personāla, augstskolu un koledžu pasniedzējiem.
Tuvākais pārrunu raunds starp skolotājiem un ministrijas amatpersonām ir ieplānots augusta vidū. Visasāko kritiku no pedagogu puses ir izpelnījies ministrijas plāns – ietaupīt daļu līdzekļu skolotāju darba apmaksai, samazinot visā valstī 10. klašu skaitu. Tiek paredzēts, ka valsts nepiešķirs finansējumu 10. klasēm, ja pilsētas skolā šajās klasēs ir mazāk par 22 skolēniem, bet laukos – mazāk par 12. Ministrija aizbildinās ar to, ka jaunie Ministru kabineta noteikumi par skolēnu skaitu 10. klasē stāsies spēkā ne agrāk par 2016. gada 1. septembri (ja tas vispār notiks).


Darja Ždanova
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 60 (11.08.2015.).


Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.