5. augustā, ienākot semināra telpā Andrupenes lauku setā, uz mirkli šķita, ka esmu pārklausījusies lektores un NAT-PROGRAMME meža biotopu ekspertes Sandras Ikaunieces teiktajā: “…nu, lūk, ja pieliktu uguni šim meža apgabalam un to nodedzinātu, tad pēc laika šajā mežā jūs sastaptu tādus augus kā asinssārtās gandrenes, meža silpurenes, smiltāju neļķes, Ruiša pūķgalves u.c.” Sākumā māca bažas, vai esmu nokļuvusi īstajā seminārā, jo bija plānots nokļūt seminārā, kurā pulcētos dabai draudzīgi noskaņota publika.
Kas gan tie par dabas draugiem un aizstāvjiem ar uguni rokās? Drīzāk dabas draudi, nevis draugi.
Droši vien ikvienam Latvijas meža īpašniekam tas šķistu aizdomīgi. Kamēr Latvijā par šo meža apsaimniekošanas metodi brīnās, Skandināvijas valstīs - Zviedrijā un Dānijā - tā jau gadiem nes plānotos rezultātus, glābjot daudzas augu sugas no bojāejas.
Vēl jo vairāk, Somijā ikviens topošais mežsaimniecības speciālists šo meža apsaimniekošanas metodi - kontrolētā dedzināšana - apgūst augstskolā, atsevišķā mācību programmas kursā.
Par kontrolētu dedzināšanu līdz šim vides nozarē nav īpaši runāts, un ir saprotams, ka Latvijas sabiedrībai tas ir kas jauns un nezināms. Tāpēc Dabas aizsardzības pārvalde ir apņēmusies mītus kliedēt un veikt sabiedrības izglītošanu attiecīgajā jautājumā. Plānots organizēt izglītojošus seminārus, veicināt diskusiju un zināšanas par mežu apsaimniekošanas metodēm, tostarp kontrolētu dedzināšanu.
Elizabete Viļuma
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 60 (11.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
