Krāslava – apburtā perspektīva

img

Cilvēki saka: “Labi ir tur, kur mūsu nav.” Vai tā ir taisnība?
Kopš 2012. gada Krāslava manā dzīvē vairs nav tikai viens no punktiem, ko var redzēt Latvijas kartē. Iegādājoties viensētu Indras pagastā un pārceļoties uz šejieni no galvaspilsētas, mūsu ģimene ieguva iespēju ieraudzīt visas priekšrocības un trūkumus, kas raksturīgi dzīvei provincē.

Piedāvāju paskatīties uz šo strīdīgo apgalvojumu un izanalizēt to detalizēti.
Sāksim ar dzīvokļa jautājumu. Neatklāšu nekādu noslēpumu, ja paziņošu, ka mājokļa vērtība un dzīvokļa īres maksa Krāslavā un tuvākajās pilsētās un ciematos ir apmēram 10 (!) reizes zemāka nekā galvaspilsētā. Arī komunālie maksājumi krasi atšķiras.
Ja ņemam vērā jauno ģimeņu vai pensionāru iespējas, tad dzīvojamās platības Krās- lavā ir daudz pieejamākas un daudzveidīgākas. Arī valsts atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem būtu daudz vieglāk realizējama tieši to jauno ģimeņu vidū, kas dzīvo Latvijas reģionos.
Visus šos gadus kopš pārcelšanās uz Latgali, es stāstu saviem draugiem un paziņām par to, cik daudz Krāslavā ir priekšrocību pensionāriem. Un galu galā 2014. gadā es pats pārvedu savu māmiņu no Rīgas uz Krāslavu. Un pagaidām redzu tikai priekšrocības – gan biežāki kontakti ar viņu, mazmeitu regulāra saskarsme ar vecmāmiņu, gan tas, ka manai mātei tagad ir daudz plašākas iespējas pievērst uzmanību savai veselībai. Arī viņas daktere, kā tas itin bieži notiek Krāslavā, dzīvo kaimiņos ar manu māti.
Protams, ir jāsalīdzina arī ienākumu līmenis tiem, kas strādā Rīgā un apkārtnē, un tiem, kas dzīvo 250 kilometru attālumā no galvaspilsētas. Pēdējie statistikas dati liecina par to, ka vidējā darba alga Latvijā ir aptuveni 792 eiro. Var apgalvot, ka šie dati ir atbilstoši galvaspilsētas reģionam. Taču nedrīkst aizmirst arī par to, ka par galvaspilsētas labumiem vai tuvību tiem ir jāatdod vairāk nekā trešdaļa no saviem ienākumiem vai jāmeklē papildus darbs.
Varu minēt konkrētu piemēru no kādas savas paziņas, krāslavietes, dzīves pieredzes: viņai piedāvāja darbu pēc specialitātes (vēstures māksla) galvaspilsētā, visai prestižā iestādē. Viņa atrada 1-istabas dzīvokli vienā no labākajiem Rīgas mikrorajoniem (Iļģuciems) par 300 eiro mēnesī. Bērns apmeklēs bērnudārzu, kas atrodas tuvumā, un tā ir liela veiksme. Bet, lai nodrošinātu sev pieklājīgu dzīves līmeni, viņai bija jāmeklē sev vēl viena darba vieta un jāpiekrīt darbam uz pusslodzi trešajā (!), kaut gan arī ļoti prestižā darbavietā.


Aleksandrs Lahtionovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 72 (22.09.2015.).


Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.