Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām
Pastāv vispārpieņemts viedoklis, ka ar vecumu cilvēks arvien mazāk ir spējīgs apgūt jaunas zināšanas un prasmes, ka mācībām piemērotākais vecums — līdz 35 gadiem. Tiek uzskatīts, ka ar gadiem cilvēka smadzenes vairs nespēj kvalitatīvi apgūt sarežģītu informāciju, adaptēties un pieņemt lēmumus. Rietumu valstīs šis mīts ir pilnībā apgāzts, tur jau sen runā par nepārtrauktu profesionālo vai neformālo izglītību visas dzīves garumā - mūžizglītību (lifelong learning).
Gados vecu cilvēku potenciāls ir ļoti vajadzīgs sabiedrībai, taču viņiem ir jābūt atbilstošai profesionālajai sagatavotībai un motivācijai. Piemēram, senioru apmācība darbam ar datoru paplašina viņu sociālās un sadzīves iespējas. Ir jāpiebilst, ka pēdējie pētījumi neirozinātņu jomā (neirofizioloģija, neiropsiholoģija) liecina par to, ka cilvēks ir spējīgs attīstīties un mācīties jebkurā vecumā. Bet smadzeņu attīstība nenotiek automātiski, lai smadzeņu šūnas dzīvotu ilgāk, tās ir nepieciešams sasprindzināt, jo nestrādājošas šūnas aiziet bojā. Teiciens “nervu šūnas neatjaunojas” ir novecojis. Cilmes šūnas ir spējīgas dalīties ilgstoši - visas dzīves laikā, no tām pat pieaugušo cilvēku smadzenēs rodas jauni neironi. Tas nozīmē, ka arī prātu var attīstīt jebkurā vecumā. Piemēram, par efektīvu paņēmienu, kas palīdz uzturēt smadzeņu šūnas “formā”, tiek uzskatīta svešvalodu mācīšanās, ko apstiprina arī Japānas un citu valstu pieredze, kuras jau agrāk saskārās ar iedzīvotāju novecošanās problēmu.
Somijas zinātnieku pētījumu rezultāti liecina par to, ka, neskatoties uz cilvēka organisma fizisko nolietojumu, vairākas īpašības ar vecumu uzlabojas.
Tatjana Azamatova
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 75 (02.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
