Ir iemesls!
Vēstures fakti liecina par to, ka iestādes ar nosaukumu „kabarē” parādījās, kā tas bieži vien notiek, pateicoties aizliegumam. XIX gadsimta vidū Francijas imperators Luijs Napoleons aizliedza izpildīt šansonu publiskajās vietās. Tagad ir grūti saprast, kādēļ Francijas valdnieks pieņēma šādu lēmumu. Visticamāk tikai personīgie motīvi pamudināja viņu izvirzīt tik stingras prasības. Šansonjē ilgi nepārdzīvoja.
Francūži negribēja tik vienkārši atteikties no sava iemīļotā dziesmu žanra, dziesmām par nelaimīgu mīlestību, par šķiršanos vai viltīgu nodevību. Drīz vien vairāku pilsētu nomalēs parādījās iestādes ar nosaukumu “kabarē”, un tas bija kaut kas jauns tā laika Eiropā. Šis vārds nāk no nīderlandiešu valodas. Tā Holandes iedzīvotāji dēvēja speciālas telpas, kurās tika dzerts alkohols. Francūži piešķīra tam vēl citādāku nozīmi - tās bija vietas, kurās šansons kļuva par galveno “cienastu” visiem apmeklētājiem, pastāvīgiem apmeklētājiem un “savējiem”.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 76 (06.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
