Ir iemesls!
Dinastijas princešu liktenis nekad nav bijis laimīgs. Viņām nebija iespējas izvēlēties sev dzīvesbiedru, par viņu viedokli vienkārši neviens neinteresējās. Karaliskās laulības - tā vienmēr ir politika, bet jūtām šeit nav vietas. Nelaimīgas augsto titulu īpašnieces jau kopš bērnības tika audzinātas tā, ka viņām pat neradās nekādas cerības uz laimīgu ģimenes dzīvi. Karaļiem bija mīļākās, bet viņi uzmanīgi sekoja tam, lai viņu karaliene stingri saglabātu uzticību savam dzīvesbiedram. Visiem bērniem, kurus dzemdēja karaliene, jau pirmsākumos bija nākamā politisko interešu upura statuss. Ārlaulībā dzimušie bērni nevienam nebija vajadzīgi. Taču monarham bija tiesības pasludināt savu ārlaulībā dzimušo dēlu par likumīgu mantinieku, dāvāt viņam titulu un zemi. Bet neuzticīgas karalienes liktenis bija nožēlojams. Tāda, lūk, netaisnība...
Marija Antonija Jozefa Joanna Hābsburga no Lotaringijas kļuva par ķeizarienes Marijas Terēzijas, Austrijas impērijas valdnieka Franča Pirmā dzīvesbiedres, 15. bērnu. 14 dzemdības ķeizariene izturēja bez problēmām, bet savu 15. bērnu dzemdēja mokās. Ārsti ļoti uztraucās par ķeizarienes dzīvi. Viss beidzās labi, taču princeses Marijas dzimšanas dienā Lisabonā notika spēcīga zemestrīce, upuru skaits bija milzīgs. Pēc šī notikumā daudzi uzskatīja, ka tā esot ļauna zīme un ka jaundzimusī nebūšot laimīga. Kā ūdenī skatījās...
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 79 (16.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
