Par iedzīvotāju novecošanos bez liekām emocijām Iedzīvotāju novecošanās process liek Eiropas valstu sabiedrības pārstāvjiem meklēt dažādus adaptācijas veidus, lai pielāgotos jaunajai demogrāfiskajai situācijai. Ja iedzīvotāji vēl diezgan ilgi, apmēram līdz 65-70 gadiem, saglabā darbaspējas, rūpējas par savu zināšanu atjaunošanu un atbildīgi izturas pret veselības saglabāšanu, tad iedzīvotāju novecošanās negatīvās sekas visās dzīves sfērās, iespējams, nebūs tik dramatiskas. Taču kā panākt, lai lielākā daļa cilvēku tieši tā uztvertu savas dzīves noslēdzošo periodu? Jo tajās valstīs, kur vēl nesen bija izplatīts priekšstats par to, ka pensiju “dod valsts”, atšķirībā no rietumu cilvēkiem, kas zina, ka tā ir viņu darba algas daļa, kas ir sakrāta pensijas fondā, būs ļoti grūti pārvarēt dažādus stereotipus.
Vairākumam mūsu valsts iedzīvotāju trūkst skaidras izpratnes par to, cik cieši ir savstarpēji saistīti visu paaudžu pārstāvji vienā ekonomiskajā un sociālajā telpā, un seniori nav izņēmums. Darba kulta un pašaizliedzīgi strādājoša cilvēkatēla ietekmē padomju laikā uzaudzinātie vecākās paaudzes cilvēki netiecas novērtēt dzīves norieta gadus un tāpēc necenšas tos aizpildīt ar jēgpilnām aktivitātēm.
Tatjana Azamatova
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 81 (23.10.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
