Projekts ’’Eiropa pilsoņiem’’ turpinās

Aktīvās diskusijās viņi izteica savu viedokli un atklāja nākotnes cerības. Šajās diskusijās tika iesaistīti arī dalībnieki no citām valstīm. Dalībnieki darbojās 3 grupās. Pirmā grupa – serbi un maķedonieši. Tēma: dalība ES – “jā” vai “nē”. Otrā grupa - jauktas pilsonības pārstāvji. Tēma: Kādi ir eiroskepticisma iemesli? Trešā grupa – jauktas pilsonības pārstāvji. Tēma: Kas man ir vajadzīgs kā ES pilsonim? Tika apspriesti trūkumi un priekšrocības dalībai ES. Kā pozitīvs piemērs tika minēts, ka ES bijusi arī finansiāli izdevīga. Mēs joprojām iemaksājam ES budžetā mazāk, nekā saņemam atpakaļ no ES fondiem. Šis finansējums tālāk nonāk mūsu valstu lauksaimnieku, uzņēmēju, maznodrošināto maciņos vai tiek pārvērsts par uzlabotu infrastruktūru (atjaunotām ēkām, uzbūvētiem tiltiem, energoefektīvām ēkām). Lielākais ieguvums ir pārvietošanās brīvības: iespēja ceļot bez vīzām, studēt, strādāt citās valstīs, bet arī spēcīgu prātu, kā arī iniciatīvas bagātu cilvēku aizplūšana uz dzīvi citās valstīs. Iespējams, ka tā būtu noticis arī tad, ja Latvija un citas projektā iesaistītās valstis nebūtu iestājušies ES, bet skaidrs, ka ES integrācijas process to ir paātrinājis. Tas ir arī viens no lielākajiem izaicinājumiem nākotnei - atrast veidu, kā piesaistīt Latvijas attīstīšanai tos cilvēkus, kas Latvijā fiziski vairs nedzīvo, kā arī padarīt Latviju par zemi, kur ir visi priekšnoteikumi labai dzīvei.

Otrajā dienā visus debašu dalībniekus sveica Kruševas pašvaldības priekšsēdētājs un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas pastāstīja, cik aktīvi ir viņu jaunieši, piedaloties dažādos projektos. Ir izveidojuši lielu bērnu laukumu Kruševā, rīko aktivitātes skolās, organizē bērniem Ziemassvētku dāvanu saņemšanu, braucienus/projektus ar citām valstīm. Savukārt priekšsēdētājs cer, ja Maķedonija iestāsies ES, tad viņiem būs lielākas iespējas atrisināt problēmu ar dzeramā ūdens trūkumu un spēs attīstīt tūrismu. Jo savas augstu kalnos atrašanās vietas dēļ Kruševo ir viens no Maķedonijas ziemas sporta galamērķiem. Tāpat tika organizēta ekskursija uz Ohridas ezeru, kas ir lielākais ezers uz Maķedonijas Republikas un Albānijas robežas, dziļākais un vecākais ezers Balkānos. Ezerā unikāla ekosistēma ar vairāk nekā 200 augu un dzīvnieku sugām. 1979. gadā iekļauts UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Ezerā ir sastopamas tādas augu vai dzīvnieku sugas, kas ir tikai noteiktā, ierobežotā ģeogrāfiskā apgabalā, un nav sastopama nekur citur uz Zemes. Vēju darbības un Zemes griešanās rezultātā ezera ūdens virzās pa ezeru pret pulksteņa rādītāja virzienu. Ezera ūdens dziļākie slāņi ir sāļāki, nekā virsūdens, tomēr ūdens apmaiņa notiek visā ezera dziļumā. Ezera ūdens ir neparasti dzidrs. Ezera apkaime ir ļoti ainaviska. Ezera krastos dzīvo ap 131 000 cilvēku — šis skaitlis ir pieaudzis aptuveni par 100 000 pēdējo 50 gadu laikā. Mūsdienās galvenā apkaimes iedzīvotāju nodarbe ir tūrisma apkalpošana. Pašlaik tiek piesaistīti Eiropas projekti, lai sakārtotu vidi, notekūdeņu sistēmu un tml.

Beigās notika debašu rezultātu apkopošana un prezentēšana. Tad katram projekta dalībniekam no Horvātijas, Ungārijas, Slovēnijas, Latvijas, Maķedonijas un Serbijas bija anonīmi jānobalso un jautājums skanēja šādi: Ja tev šodien būtu jābalso “par” vai “pret” savas valsts iestāšanos ES, kā tu nobalsotu.  No 64 balsotājiem 20 nobalsoja “pret” un 44 dalībnieki nobalsoja “par”.

Nākamā partnervalstu tikšanās notiks Slovēnijā, pilsētā Novo Mesto.

Plašāka informācija par projektu: www.smug-eu.eu.

Ar braucienu saistītās izmaksas tiek segtas no ES programmas “Eiropa pilsoņiem” projekta.

Informāciju sagatavoja:

Silvija Rapša

Sabiedrisko attiecību speciāliste