Krāslavas demokrātijas skolas unikālā pieredze

Ir pilnīgi loģiski, ka mūsu novadnieks, kurš savu dzīvi veltīja kultūrai, sāka ziņojumu ar cienījamā vecuma radošo cilvēku daiļrades uzplaukumu. Un, kā ziņojuma ilustrācija, mājīgajā kultūras nama foajē delegātiem un viesiem uzstājās dāmas no eiropiešu deju grupas “Mežrozīte”, vokālie ansambļi “Retro”, “Ivuška” un Tatjanas Vagales un Alīnas Podvinskas duets. Stāstot par pensionāru organizēto brīvā laika pavadīšanu, runātājs uzsvēra, ka par labu tradīciju kļuvis aicināt visus gribētājus četrreiz gadā uz ballēm – Jaungada, 4. maija, Veco ļaužu dienā oktobrī un vēl 18. novembrī. Vienmēr daudzveidīga programma, ar sadarbības partneru uzaicināšanu no daudzām Latvijas pilsētām. Krāslavas seniori noteikti  apmeklē Latgales festivālus, bijuši viesizrādēs Ventspilī, Liepājā, Cēsīs, Madonā, Daugavpilī, Talsos...

Visos gadījumos vēršoties Krāslavas novada domē transporta jautājumos, seniori saņēma “jā”. Tagad ir sākusies intensīva gatavošanās XVIII Latgales senioru dziesmu un deju svētkiem. Ar tik plašu popularitāti skatuves tērps ir ļoti svarīgs, un, pateicoties īstenotajiem projektiem, “Mežrozītes” dejotāji saņēmuši četrus tērpu komplektus! Pagājušajā vasarā sociālā centra telpās, kur arī tiek organizēti senioru pasākumi, krāslavieši uzņēma viesus no Norvēģijas, Sarkanā Krusta sadarbības partnerus. Viesi bija patīkami pārsteigti, tāpēc uzdāvināja senioriem audumu, no kura Anastasija Mitrofanova, kā saka, brīvprātīgi uzšuva otru skatuves tērpu komplektu ansamblim “Retro”. Katru gadu mūsu seniori dodas ekskursijās pa Latgali, kas ir iespējams, pateicoties pašvaldības piešķirtajam transportam.

Par senioru skolas darbu “Ezerzeme” stāsta pastāvīgi. Oriģinālais Krāslavas Senioru skolas projekts jau ir izraisījis interesi republikas mērogā. Tā rezultātā skolas vadītāji Raimonds Lazda un Tatjana Azamatova tika uzaicināti uz Latvijas Pensionāru federācijas domi. Krāslavas pieredzi ir pārņēmuši Kuldīgā un gatavi pārņemt Aglonā, nākamie krāslaviešu braucieni ir plānoti uz Valmieru, Smilteni... Protams, senioru skolas vadītāji bija uzaicināti uz atskaites sanāksmi, un duets Raimonds-Tatjana saņēma sirsnīgu pateicību un ziedus. Tāpat kā Valentīna Magidas, Krāslavas centrālās bibliotēkas vadītāja; bibliotēkā notiek nodarbības senioriem, dažādas izstādes un citi pasākumi, kas apvieno dažādu vecumu cilvēkus.

Tas, ka mūsu nelielā pilsētiņa ir pazīstama republikā, ir arī senioru ieguldījums. Ciemiņu sagaidīšana skatu laukumā ir īpašs rituāls. Šeit viesus parasti sagaida ar folkloras ansambļa “Rudzutaka” dziesmām, Ūdrīšu pagasta radošā kolektīva darbība ir cieši saistīta ar novada centru. Apbrīnojot pilsētas panorāmu, uzaicinātie ekskursijas dalībnieki dabā iepazīst šmakovkas, vietējā dzīvā alus garšu, nogaršo slavenos Krāslavas gurķus un īpašas sviestmaizes ar lauku speķi. Viesi vienmēr ir sajūsmā par krāslaviešu sirsnību un dāsnumu. Zenta Meldere vienmēr piedāvā viesmīlīgajiem sadarbības partneriem ekskursiju pa pilsētas, ko mūsu senči dēvēja par Latgales Šveici, vēsturiskajām vietām. Mīlestība no pirmā acu skatiena ne tikai pret cilvēku...

Ziņojuma liriskā daļa organiski pārtapa par lietišķo.  Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles vadītāja Dzintra Jakovele sniedza informāciju par izmaiņām pensiju likumdošanā, lai nepaliktu nekādu “balto plankumu”. Turpinājumā atskaites sapulcē tika spriests par ikgadējām krāslaviešu tikšanās reizēm ar pilsētas vadītājiem sešos mikrorajonos. Gribas uzsvērt šo pasākumu nozīmīgumu, kas tiek rīkoti pēc pensionāru biedrības iniciatīvas. Izveidotie regulārie “varas-tautas” kontakti – tas ir vērtīgākais faktors pilsoniskās sabiedrības veidošanā. Turklāt katrs jautājums tiek dokumentēts un vairs nav biedrības dienaskārtībā tikai tad, kad problēma atrisināta. Pārskata periodā vēlētāji mikrorajonos uzdeva amatpersonām 48 jautājumus.

Un lielākā daļa no tiem tika risināti operatīvi. Sanāksmes sagatavošanas gaitā iepriekš rakstveidā tika saņemti vēl 14 lūgumi un priekšlikumi, darbs pie tiem ir sācies. Ir arī “ilgie” jautājumi – autostāvvietas ierīkošana Augusta ielā, otra gājēju ietve Smilšu ielā, tilta remonts Raiņa ielā, pagalmu asfaltēšana dzīvojamajos mikrorajonos… Dialogu ar zāli uzsāka novada vadītājs Gunārs Upenieks, “Krāslavas nami” speciālisti, pašvaldības policijas darbinieki, sociālās aizsardzības un citu pilsētas dienestu pārstāvji, kas atbild par kārtības radīšanu. Tikai kopā mēs varam mainīt dzīvi uz labo pusi, un šeit ikviena intereses ir svarīgas, ko arī māca pensionāru biedrība. Nesenā informatīvā ziņa par sanāksmju nelietderīgumu mikrorajonos zālē balsojuma rezultātā tika noraidīta!

Manuprāt, debatēs īpaši vērtīga bija Lilijas Skerškānes uzstāšanās par svarīgu valsts problēmu risinājumu no apakšas. Pamanījusi netaisnību attiecībā uz pensiju piemaksu par darba stāžu tiem, kuri bija devušies pelnītā atpūtā pirms 1996. gada 1. janvāra, krāslavietei radās jautājums: kāpēc ne gadu vēlāk? Viņa vērsās ar jautājumu pie Edmunda Gekiša, bet viņš nekavējoties to nodeva tālāk, sazinādamies ar Saeimas komisijas priekšsēdētāju Ainu Barču. Pirmsvēlēšanu posmā jautājums tika atrisināts ļoti ātri, un aptuveni 10 tūkstoši Latvijas pensionāru saņēma pelnīto piemaksu par 1996. gadu. Tai skaitā arī nevienaldzīgā krāslaviete Lilija Skerškāne, papildu 16 eiro pensionāram nav maza summa. Būtiskas problēmas var un vajag risināt no apakšas. Demokrātija ir smags darbs! Ceļu paveiks, tas kurš nepadodas.

Produktīvā sanāksme ievilkās, taču neviens pat nedomāja atstāt zāli. Tika pieņemta rezolūcija, aktīvākajiem – Valentīnai Kokinai, Antoņinai Abrosimovai, Anastasijai Mitrofanovai, Aloīdai Andžānei, Antoņinai Tučei, Marijai Kolodnickai, Aleksandrai Lazarenko un Antonam Masaļskim – tika pasniegti ziedi.

Aleksejs GONČAROVS