27. septembrī iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens reģionālās vizītes ietvaros apmeklēja Krāslavu, kur tikās ar Valsts policijas (VP) Latgales reģiona vadību, lai pārrunātu aktualitātes sadarbības jautājumos, izmeklēšanas kvalitāti un spēju ātri reaģēt, kā arī personāla apmācības procesu.
VP Krāslavas iecirknī ar ministru tikās VP Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars, pārvaldes priekšnieka vietnieks, Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Jurijs Vasiļjevs, Rēzeknes iecirkņa priekšnieks Gunārs Paškevičs, Daugavpils iecirkņa priekšnieks Jānis Anspoks, Krāslavas iecirkņa priekšnieks Ivars Jakušonoks, Krāslavas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Moisejs un citas amatpersonas. Pēc oficiālās tikšanās ministrs atvēlēja laiku nelielai preses konferencei un intervijai laikrakstam “Ezerzeme”.
Uz jautājumu, kāpēc vizītei tika izvēlēta tieši Krāslava, iekšlietu ministrs atbildēja, ka iemesls šādam lēmumam bijis šausmīgais notikums mūsu pilsētā jūlija beigās, kā rezultātā iestājusies jauna cilvēka nāve. “Man vajadzēja noskaidrot lietas faktiskos apstākļus,” teica ministrs. “Šodien runājām par to, kādā veidā vēl vairāk uzlabot Valsts policijas darba kvalitāti, kā uzlabot sadarbību ar pašvaldību, pārrunājām konkrētas lietas, kā varētu uzlabot sabiedrisko kārtību, pārrunājām arī aktuālos kriminālprocesus. Saņēmu detalizētu informāciju par minēto slepkavību Krāslavā. Es redzu, ka Valsts policija veic izmeklēšanu, man nav šaubu, ka lieta tiks nodota kriminālvajāšanai un atbildīgās personas tiks sauktas pie likumā noteiktās atbildības. Es ceru uz to, ka sabiedrība novērtēs tos pozitīvos darbus, kurus ikdienā veic Valsts policija, mēs noteikti būsim gan vairāk redzami uz ielām, gan arī tiks veikti preventīvie darbi, un kopumā es esmu apmierināts ar Valsts policijas Latgales reģiona amatpersonu darbu. Jā, ir lietas, kuras mēs noteikti varam uzlabot - kā mēs varētu atslogot amatpersonu darbu, lai samazinātos kriminālprocesu skaits vienam darbiniekam, lai uzlabotos izmeklēšanas kvalitāte, bet tās ir lietas, kas nenotiek vienā dienā un mums ir sapratne par to, kā to darīt.
Mēs pārrunājām arī jautājumus, kas skāra Valsts policijas amatpersonu izglītību. Ministru kabinets ir apstiprinājis jauno tiesībsargājošo amatpersonu izglītības modeli – Rīgas Stradiņa universitāte nodrošinās augstāko juridisko izglītību ar maģistra grādu. Tas ir ļoti būtisks solis uz priekšu pēc Latvijas Policijas akadēmijas likvidēšanas.
Mēs esam izveidojuši kopēju komunikāciju tīklu, lai tieši ar mani, kā valsts ministru Latgales reģiona amatpersonas varētu operatīvāk sazināties, pārrunāt visus aktuālos jautājumus. Notiek diezgan ievērojamas strukturālās izmaiņas pašā Valsts policijā, lai nākotnē varētu strādāt vēl efektīvāk un tas ir diezgan liels izaicinājums, jo šajā procesā piedalās ne tikai esošās valsts amatpersonas, bet arī ārzemju speciālisti. Notiek darbs pie tā, lai šīs valsts kopējais policijas modelis būtu daudz efektīvāks.
Es viennozīmīgi uzskatu, ka Valsts policijas amatpersonu, policistu darbs ir prestižs, mums jārada uzticība sabiedrībai! Aicinam arī arī pašvaldības, sabiedrību kopumā iesaistīties, palīdzēt Valsts policijai sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Viennozīmīgi uzskatu, ka pašvaldība ir mūsu stratēģiskais partneris sabiedriskās kārtības nodrošināšanā.
Mēs pārrunājam jautājumus, kā varētu uzlabot infrastruktūru, izveidot novērošanas kameru tīklu, apspriedām vēl dažādus inovatīvus priekšlikumus. Kopumā ceru, ka viss būs labāk nekā līdz šim, strādāsim, lai cilvēki būtu apmierināti un lepotos ar mums.”
Jautājumā par to, kāpēc reaģējot uz minēto notikumu, sabiedrībai bija iespaids, ka policija rīkojas nepareizi, iekšlietu ministrs skaidroja: “Ir Kriminālprocesa likums un tā ietvaros izmeklētājam nav tiesības izpaust visus tos faktus, kas atrodas izmeklēšanas stadijā, jo tas var kaitēt izmeklēšanas gaitai. Manā uztverē – varbūt neizveidojās pareiza stratēģiska komunikācija un izpratne no Valsts policijas puses. Es piekrītu, ka Latgales reģiona Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks sniedza komentāru, kas atbilst kriminālprocesa regulai. Par to, kādos apstākļos piemēro apcietinājumu kā drošības līdzekli un kad to nepiemēro. Apcietinājumu kā drošības līdzekli piemēro izmeklēšanas tiesnesis. Lai to piemērotu, ir jābūt zināmiem kritērijiem. Šobrīd diviem subjektiem ir piemērots apcietinājums. Ne sabiedrība, ne es, kā ministrs, nevaru novērtēt visu informācijas apjomu, jo ne man, ne jums nav tiesības ielūkoties krimināllietas materiālos. Bet, tas, ko mēs šodien pārrunājām, un tas ir arī mans uzstādījums Valsts policijas vadībai, ka policijai ir jābūt “trenētai” komunikācijas jautājumos ar sabiedrību, lai tad, kad tiek uzdoti jautājumi, viņi spētu sniegt tādu informāciju, kas nekaitētu izmeklēšanai un tai pašā laikā neradītu nepareizus priekšstatus, ka kaut kas netiek darīts.
Uzklausot šodien, sniegtos paskaidrojumus par to, cik ir bijušas iesaistītas personas, cik ir bijuši liecinieki, cik ir nopratināti, kad un kādas ir uzsāktas ekspertīzes, perspektīvie izmeklēšanas veidi attiecībā pret subjektiem, kas var būt laicīgi nesniedza medicīnisko palīdzību, kā rezultātā iestājās jaunā cilvēka nāve – tas ir izmeklēšanas jautājums, bet es viennozīmīgi saprotu, ka pierādījumu kopums ir pietiekošs, lai vainīgo personu varētu saukt pie likumā noteiktās atbildības. Visbeidzot – tas ir izmeklēšanas kvalitātes jautājums. Izmeklētājam jānoved lieta līdz galam, jānodod to kriminālvajāšanai prokuratūrā, lai prokuratūra spētu uzrādīt apsūdzību. Izmeklētājs šādas kategorijas lietās lēmumu nepieņem viens. Ir uzraugošais prokurors, tātad – kopumā šī nav tikai Valsts policijas vienpusēja darbība, šeit ir cieša prokuratūras uzraudzība. Arī es biju uzdevis veikt pārbaudi par Valsts policijas rīcības tiesiskumu. Pārbaude ir veikta, tai skaitā, arī prokurors ir sniedzis visus datus attiecībā pret Valsts policijas darbības rīcības likumības izvērtējumu un netika saskatīti nekāda veida pārkāpumi. Tas ir prokuratūras viedoklis. Jebkurā gadījumā, man svarīgākais būtu tas, lai šī lieta maksimāli ātri tiktu novesta līdz galam, lai tiktu uzrādīta apsūdzība, lai lieta tiktu novesta līdz tiesai, un persona, kura ir atbildīga par šī jaunieša nāvi, saņemtu visbargāko sodu vissaprātīgākajā termiņā. Sabiedrībai nevajadzētu uztraukties, ka šī lieta netiks atklāta, vai kādā citādā veidā tiks kaut kas bremzēts, tā nav un nebūs."
Uz jautājumu, vai Krāslavas novadā Valsts policijas iestādēs pietiek darbinieku, atbildēja Juris Pastars: “Šobrīd Latgales reģionā, salīdzinot ar pārējām Valsts policijas struktūrvienībām, kadru komplektēšanā būtisku problēmu nav. Mums ir vairāk nekā 700 amata vietas un uz šo brīdi vien 32 nav nokomplektētas. Tas ir ikdienas nekomplekts, un praktiski dažu mēnešu laikā šīs amata vietas tiks nokomplektētas. Arī Krāslavas iecirknī mums, protams, ik pa brīdim, dažādu iemeslu dēļ, parādās kāda nenokomplektēta amata vieta, bet šī komplektēšana mums problēmas nerada, tāpēc varam strādāt un pildīt uzliktos pienākumus.
Darbs attālāk no pilsētas tiek veikts divos līmeņos. Pirmais, tie ir dežūrnorīkojumi, kuros darbinieki izbrauc un patrulē atbilstoši maršrutiem un otrais - ikdienā iecirkņa inspektori komunicē ar pašvaldības pagastu pārvaldes vadītājiem un ar iedzīvotājiem. Ja ir kāds notikums, visi zina tālruņa numuru 110 vai 112 un policija reaģē uz šo notikumu. Ar iekšlietu ministru šodien pārrunājām to, ka tieši šī reaģēšana ir būtiska darba kvalitātei, lai mēs varētu maksimāli efektīvi strādāt. To mēs ikdienā cenšamies darīt, un tas ir virziens, kurā mēs varētu uzlabot savus darba rezultātus."
Jautājumam par to, kā pašvaldība vērtē sadarbību ar Valsts policiju? Atbildi sniedza Viktors Moisejs: “Šodien mēs identificējām problēmas, identificējām jautājumus, kuros Valsts policija un pašvaldība varētu sadarboties aktīvāk. Esam vienojušies, ka turpināsim vērst par labu mūsu sadarbību tādā ziņā, ka sabiedriskā kārtība Krāslavas pilsētā un novadā kopumā uzlabosies. Mēs saprotam, ka šeit problēma un atbildība ir ne vien policijas atbildības laukā, bet arī izglītības jomā un sociālā darba jomā, tas ir vesels komplekss un pašvaldība pie visām šīm šķautnēm ir klāt. Jāņem vērā, ka viss, kas notiek pašvaldības teritorijā, uzliek atbildību un pienākumus pašvaldībai. Uzskatu, ka šodienas saruna bija ļoti svarīga un vērtīga mūsu turpmākajai sadarbībai ar Valsts policiju un esmu pārliecināts, ka gūsim pozitīvus rezultātus.”
Sandis Ģirģens: Varu papildināt, ka esam izveidojuši Latgales reģiona grupu – tiešo komunikāciju starp Valsts policijas amatpersonām, Iekšlietu ministriju un pašvaldības pārstāvjiem. Noteikti es tādā pašā formā koncentrēšu pārrunas ar pārējo reģionu amatpersonām, jo, manuprāt, šis tiešais kontakts ir ļoti svarīgs. Cilvēkiem jājūt, ka ministrs izprot viņu ikdienas problēmas. Vienmēr esmu teicis – ja kāds jautājums ir “sasāpējis”, vai ir kaut kas risināms, es noteikti varu palīdzēt, jo es atbalstu ātru, operatīvu darbu. Man nepatīk ilgstoši sēdēt darba grupās, runāt, teoretizēt. Man patīk praktiska rīcība, kas dod rezultātu un es redzu, ka tas ir pareizais virziens."
Interviju ar Iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu par Krāslavai aktuāliem jautājumiem lasiet nākamajā laikraksta numurā.
Iveta LEIKUMA
Arta BATARĀGA foto
