• Lasītāji raksta

    Jūsu avīzē raksts par piemiņas plāksnes uzstādīšanu Ezernieku vidusskolā manī izraisīja smeldzošas atmiņas par tā laika notikumiem. Gribu ar jūsu avīzes “Ezerzeme” starpniecību pateikties visiem, kas ņēma dalību piemiņa iemūžināšanā, tāpēc es sūtu šo rakstu.

    Lasīt
  • Šķēpu mešana

    10. martā Rīgā notika Latvijas ziemas čempionāts šķēpa mešanā. Pateicoties saviem labvēļiem, skolas direktores vietas izpildītājai Zentai Gaveiko, pagasta pārvaldniecei Mārai Miglānei, SIA “Lapkovskis un dēls” šoferim Genādijam, Izvaltas trīs šķēpmetēji nokļuva Rīgā uz čempionātu. Sacensībās mūsējie piedalī- jās A un B vecuma grupā. Sīvā konkurencē B grupā Jānis Vaivars izcīnīja 1. vietu ar rezultātu 41,88 m (600 g smags šķēps), bet Deniss Tarasovs iekļuva olimpiskajā sešiniekā 34,34 m (sestais). Par 1. vietu Jāni apbalvoja ar diplomu, medaļu un kausu. Gatis Stivriņš pirmo reizi piedalījās sacensībās A grupā un meta 700 g smagu šķēpu. Viņam paveicās rīku aizmest 40,80 m tālu. Tas ir jauns skolas rekords šķēpa mešanā ar 700 g smagu rīku. Gatim pieder skolas rekords ar 600 g šķēpu — 48,00 m. J. GRIBULE, sporta skolotāja

    Lasīt
  • Krimināls, notikumi

    Krāslavas un Daugavpils iecirknis 13.aprīlī Krāslavā Latgales RP Kriminālpolicijas darbinieki uz aizdomu pamata par krāpšanas izdarīšanu, aizturēja piecas personas. Krāpa cilvēkus tādā veidā, ka, zvanot cietušajam pa telefonu no Lietuvas mobilo sakaru operatora, paziņoja, ka viņu radinieks iekļuva nepatikšanās (ceļu satiksmes negadījumā vai izdarīja kādu prettiesisku darbību), lai izvairītos no soda, ir nepieciešams samaksāt noteiktu naudas summu policijas darbiniekam. Pēc cietušā piekrišanas sniegt nepieciešamo summu, pie viņa nāca vīrietis, kurš stājas priekšā kā policijas darbinieks, un saņēma naudu.

    Lasīt
  • Atklātā vēstule

    Godātais Valsts Prezident, Valdi Zatler! Godātais Saeimas priekšsēdētāj, Gundar Daudze! Godātais Ministru Prezident, Valdi Dombrovski! Godātie Latvijas pašvaldību vadītāji un deputāti!

    Lasīt
  • pukes

    Kad darbs rada gandarījumu...

    Realizējot projektu “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, Aglonas novada Šķeltovas pagasta pārvaldes vadītāja Irēna Maļuhina ir spējusi atrast variantus, kā maksimāli efektīvi nodarbināt tā saucamos “simtlatniekus”, lai bezdarbnieku devums būtu noderīgs visai sabiedrībai un paši darba veicēji justu, ka viņu darbs nav tikai ķeksītim atskaitē.

    Lasīt
  • Ekoloģisko problēmu žņaugos

    Palu ūdeņi Pārplūdušās upes, augstais ūdens līmenis ezeros, no vienas puses, radīja labvēlīgus apstākļus zivju nārstam. No otras puses, neskaitāmi daudz plastikāta un stikla pudeļu, paku un citu sadzīves atkritumu pavasara ūdeņos — tas ir mēms pārmetums cilvēkiem, kuri pārvērtuši apkārtējo vidi par milzīgu izgāztuvi krastos un ūdeņos.

    Lasīt
  • grozs

    Savai zemei, savām mājām

    Šķeltovā topošie lielie klūgu grozi ir jaunievedums, apgalvo bijušais celtnieks Sergejs Savickis, kurš tos ir izdomājis un pats savām rokām arī darina. Šis ir pilnīgs roku darbs, Sergejam palīgā iedots stiprs puisis, jo klūgas ir visai resnas un saliekt tās vieglāk divatā. Grozi top uz vienkāršas pamatnes, kurā sākotnēji pa riņķi iestiprina groza karkasa ribas no resnāka apaļkoka un savelk tos ar vecu stiepli lejā un vēlāk arī viducī.

    Lasīt
  • Šodien — tā, rīt — paskatīsimies!

    Lasītājiem atgādināsim, ka, apgūstot valsts piešķirtās 200000 latu lielās apvienošanās mērķdotācijas līdzekļus, Šķeltovas pagastā sakārtoti trīs iedzīvotājiem svarīgi objekti: pagasta ēkai uzlikts jauns jumts, nomainīti logi un durvis, nosiltinātas bērnudārza ēkas sienas, ielikti jauni logi un durvis, kā arī skolā ir nomainīti logi un durvis, veikts ēkas jumta remonts.

    Lasīt
  • Vēstule ar komentāru

    Stāt! Kas nāk? Es gribu pastāstīt par incidentu, kas notika 9. martā bijušās “Agroķīmijas” vasarnīcu ciemata “Saules ieleja” apkaimē, 5 ki-lometrus no Krāslavas. Mūsu vasarnīcas uzbūvētas 1982. gadā. Visā šajā laikā mēs brīvi braucām vai gājām no turienes uz pilsētu un atpakaļ. Todien, 9. martā, mēs ar kaimiņieni pastaigājamies pa apkārtni. Aptuveni 500 metru no ciemata mūs apturēja cilvēks robežsarga formā. Viņš izkāpa no mašīnas, kurā sēdēja sieviete civilapģērbā. Mašīna bija tumšā krāsā. Marku mēs nezinām, taču numuru iegaumējām labi — GN-5486. Cilvēks, kurš apturēja mūs, bija bez cepures, plikpaurains. Pat nestādījies priekšā, viņš pieprasīja mums uzrādīt dokumentus. Mēs, protams, bijām pilnīgā neizpratnē: tik daudz gadu staigājām, un te pēkšņi viņš saka, ka tā esot pierobežas zona. Manuprāt, viņš arī pats īsti nezina, kāda tieši — ar Krieviju vai Baltkrieviju. Starp citu, teica, ka jāuzrāda pase. Bet, ja gadījumā kaut kas, paņemšot un aizvedīšot mūs uz iecirkni. Tad, lūk, mēs ar laikraksta starpniecību gribētu uzzināt no kompetentiem orgāniem paskaidrojumu. Tāda dienesta Krāslavā vairs nav, tāpēc mēs nezinām, kurp vērsties. Kur sākas un kur beidzas šī izdaudzinātā zona? Un ko darīt mums: vai staigāt visur ar pasi līdzi? Ņina SIVICKA

    Lasīt