Tik skaitliski lielu delegāciju no draudzīgās Polijas grāfu Plāteru vārdā nosauktā pamatskola jau sen nebija uzņēmusi. Notika piemiņas plāksnes, kas veltīta Jevģēnijai Urbanovičai, atklāšana. Ar viņas vārdu saistās poļu biedrības atjaunošana un starptautiskā līmenī pazīstamās mācību iestādes atvēršana Krāslavā. Jubilejas svinību reportāža — mūsu avīzes nākamajā numurā. Aleksejs GONČAROVS
LasītDārgie lasītāji! Kādas asociācijas jūsos raisa vārds “rudens”? Varbūt tas ir daudzkrāsaino krītošo lapu virpulis, rūgtenā krizantēmu smarža vai klusā šķiršanās smeldze? Krāslavas Varavīksnes vidusskolas audzēkņiem rudens ir skaistais, nedaudz smeldzīgais, bet ļoti gaišais Aleksandra Puškina laiks un, protams, krievu valodas un literatūras nedēļa.
Lasīt(Turpinājums. Sā- kums “Ezerzemē” nr. 84, 29. oktobris) Tevi neaiztiks... Interesanti, ka padomju varas represijas bagāto ģimeni gandrīz neskāra, lai gan pēc loģikas visiem vajadzēja būt Sibīrijā. Klavdija stāsta, ka viņu pusē bija vairāk humānisma un cilvēcīgāka attieksme. Tēvs gan tika izsūtīts, bet tikaisava godīguma un pilsoniskās apziņas dēļ.
LasītTradicionālais kross slēpotājiem, kā ierasts, norisinājās oktobrī Pļaviņu slēpošanas bāzē. Šogad piedalījās vairāk kā 160 skrējēji no dažādām Latvijas pilsētām un novadiem. Krāslavas Sporta skolas audzēkņi startēja veiksmīgi un izcīnīja divas zelta medaļas. Viena no tām tika iegūta 3 km distancē starp sievietēm, kur uzvarēja Natālija Kovaļova, toties 2 km distancē starp jaunietēm ātrākā bija Jolanta Konstantinoviča. Labu rezultātu uzrādīja arī Bogdans Kancevičs — 4. vieta starp jauniešiem. Distanču slēpošanas trenere Ilona VANAGA
LasītKā liecina statistika, šogad Latgalē notikuši 103 meža ugunsgrēki, kuros izdeguši 52,8 hektāri meža platības. Savukārt pagājušajā gadā Latgalē reģistrēti 70 mežu ugunsgrēki. Mežu ugunsgrēki mēdz būt ļoti postoši un nav salīdzināmi ar ēku ugunsgrēkiem. Piemēram, ja ēku var atjaunot pāris gadu laikā, tad jaunu mežu izaudzēt ir iespējams tikai vairāku gadu desmitu laikā. Tādēļ ir ļoti svarīga laicīga meža ugunsgrēka atklāšana, lai būtu iespējams to ātri likvidēt.
LasītŠis rudens mūs lutina ar siltām dienām un bagātīgām dabas veltēm. Arī Krāslavas kultūras dzīve līdzinās gādīgas saimnieces puķu dārzam — pasākumi krāšņāki cits par citu kā dālijas dobē. Ej un izvēlies! Neskatoties uz vēlo vakara stundu un lietu, 26. oktobrī krāslavieši pulcējās Leģendu nakts pasākumā. Krāslavas Vēstures un Mākslas muzejs to rīkoja pēc Latvijas Piļu un Muižu asociācijas ierosinājuma, pagarinot tūrisma sezonu, kā arī popularizējot Krāslavas pērli — Grāfu Plāteru pili. Šis pasākums bija iespējams arī pateicoties projektam “Iedzīvotāji veido savu vidi”, kura ietvaros tika iegādāti nakts ekskursijām piemēroti lukturīši un drošības ķiveres.
LasītPēc iedzīvotāju ierosinājuma Kaplavas pagasta pārvalde par Krāslavas novada domes, pagasta pār-valdes un ticīgo saziedotajiem līdzekļiem bijušajā veikala un kafejnīcas ēkā pašā ciemata centrā izveidoja kapelu. 27. oktobrī vizitācijas laikā Kaplavas sv. Antona Romas katoļu draudzē to iesvētīja Jelgavas diecēzes bīskaps Edvards Pavlovskis. Kopā ar draudzes prāvestu Janušu Bulašu un citiem priesteriem Ekselence vadīja Svēto Misi, kas bija kupli apmeklēta. Agrāk dievkalpojumi notika bijušajā bērnudārzā.
LasītŠo svētku vēsture ir tik sena, ka pat nav iespējams pateikt, kad šie svētki ir patiesi radušies. Ir zināms tikai tas, ka tie ir pastāvējuši vēl tajos laikos, kad ķelti pat nebija apdzīvojuši Lielbritānijas un Īrijas salas. Īrijā, neņemot vērā Helovīnu svētku popularitāti, saglabājušies pavisam citi svētki…
LasītJa grib cietus, kraukšķīgus kāpostus, tos skābē jaunā mēnesī, ja mīkstus — tad labāk skābēt vecā mēnesī.
LasītLatvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) veiktais datu apkopojums liecina, ka gaļas liellopu skaits Latvijā piecu gadu laikā pieaudzis no 12 tūkst. līdz 25 tūkst. dzīvnieku, taču lauksaimniekiem bieži vien pietrūkst zināšanu, kā šo saimniekošanas veidu padarīt ekonomiski izdevīgu, lai mazinātu nozares atkarību no ES atbalsta maksājumiem. Latvijas saimniecībās visvairāk audzē Šarolē, Herefordas, Limuzīnas un Angus šķirnes liellopus, taču aizvien lielāku īpatsvaru sastāda dažādi gaļas liellopu šķirņu krustojumi.
LasītLaikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]
Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija
Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465
