• Turpinām izcirst mežus paātrinātos tempos

    Šī gada piecos mēnešos Latvijas mežsaimniecības produkcijas eksports bija 552,76 milj. latu liels, kas ir par 10 procentiem lielāks nekā bija iepriekšējā gadā šajā pašā laika periodā. Mūsu lielākie eksporta preces saņēmēji joprojām ir Šveice — 12,4 procenti, Vācija — 12,1 pro- cents, Lielbritānija — 11,7 procenti. Meža produkcijas eksporta pamatveidi ir zāģmateriāli, kurināmais, baļķi, papīrs, kartons, koka iepakojums celtniecības materiāliem.

    Lasīt

  • Lasītāja jautā

    Redakcija ir saņēmusi Valentīnas kundzes no Kombuļiem vēstuli: “Ļoti cienījamā redakcija! Man ir 78 gadi un es ļoti labi atceros pirmos brīvās Latvijas laikus, tad savā zemē zemnieki bija saimnieki, viņiem bija sava zeme un meži, viņi maksāja nodokļus tā pat kā tagad, rīkojās ar savu īpašumu kā gribēja - no saviem mežiem cēla mājas, pārdeva, gatavoja malku. Mežsargi netraucēja. Viņi sargāja tikai valsts mežus, bet... kāpēc tagad zemes īpašniekam bez mežsarga atļaujas nevar nocirst pātagu? Kāpēc? Mums ir sava Krāslava, mums ir savs Krāslavas novads, esam saimnieki savā novadā, mūsu novadā nelien ne Dagdas, ne Aglonas novads. Kāpēc nevarētu tā, lai mežsargi nelīstu privātīpašumā, lai saimnieks varētu rīkoties ar savu zemi, kā vēlas. Saka esot brīva valsts, bet mēs esam tā piespiesti pie zemes, to saprot visi priekšnieki. Ļoti lūdzu atbildi uz šo vēstuli ar avīzes starpniecību, lai likvidētu mežsargu maisīšanos privātajā īpašumā.”

    Lasīt

  • Pirmā maize

    Atcerieties, gada sākumā “Ezerzeme” rakstīja par nozīmīgu pasākumu “Mūsu novadnieku dzīve fotoattēlos”, kas janvāra nogalē notika Robežnieku tautas namā un kurā tika sacīts paldies visiem tiem 29 cilvēkiem, kuri atsaucās bibliotekāres Ritas Kovaļevskas aicinājumam un atnesa savu mājas albumu fotogrāfijas. Toreiz, kā saka, aiz kadra palika kaut kas ne mazāk zīmīgs — amatierkinolente, kuru uz bibliotēku atnesa pensionāre Sabīne Puncule.

    Lasīt

  • 15. augusts — svētku kulminācija

    Aglonas Dievmātes svētku noslēguma diena sākās ar rīta Sv. Misi pie Dievmātes altāra latgaliski. Vēlāk apakšējā baznīcā bija liturģiskais dievkalpojums poļu valodā. Starplaikā dievlūdzēji varēja noklausīties Dagdas dekāna Pāvela Odiņa sprediķi krievu valodā. Kopējā Rožukroņa lūgšana pie pāvesta altāra arī izskanēja vairākās valodās. Pie bazilikā, kriptā un Sakrālajā laukumā izvietotajiem biktskrēsliem veidojās garas grēku nožēlotāju rindas. Daudzi desmiti priesteru nenogurstoši, vairākas stundas pēc kārtas, arī naktī, uzklausīja grēksūdzes. Pat kardināls J. Pujats konfesionālā pavadīja krietnu laiku. Ļoti daudzi vēlējās palūgties pie Aglonas Dievmātes brīnumdarītājas svētbildes, tāpēc no agra rīta neizsīka gaidītāju rinda. Visiem viņiem Aglonas Māmiņa, varbūt, ir kā pēdējais cerības stariņš dzīvē. Viņa aicina savus bērnus dzīvot virs zemes, domājot par debesīm.

    Lasīt

  • “Dievs ir tiešām ļoti labs!” (14. augusts Aglonā)

    Šī bija iemīļotā jauno laiku dziesma kādai svētceļnieku grupai, bet tās sa- tura būtība attiecināma uz daudzām citām. Lielākā daļa kājāmgājēju un velobraucēju savu galamērķi — Ag- lonas sanktuāriju bija sasniegusi iepriekšējās dienās. Latvijas aizbildņa sv. Meinarda svētku turpinājumā, 13. augusta pusnakts Misē un nakts vigilijā, viņi piepildīja baziliku un pie Aglonas Dievmāmiņas kājām pa- teicās Dievam par ceļā saņemtām žēlastībām. 14. augustā mūsu zemes galvenajā mariāniskajā svētvietā tur- pināja ierasties pēdējie svētceļnie- ki. Uz šo datumu informācijas cent- rā tika piereģistrētas 42 grupas ar aptuveni 2500 dalībniekiem vecumā no 2 mēnešiem līdz 86 gadiem.

    Lasīt

  • Ar ko “slimo” mūsu medicīna?

    Nu, lūk, arī medicīnas darbinieki draud ar protesta akcijām, pieprasot valdībai šajā gadā veselības aprūpei izsniegt papildus 22,11 milj.latu. Pēc Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības līdera Valda Kera vārdiem, atbilstīgi pašreizējai finansēšanai, latviešu dzīvība un veselība tiek apdraudēta. Viens no “vissāpīgākajiem” jautājumiem ir neatliekamās medicīniskās palīdzības finansēšana. Latvija ir vienīgā valsts ES, kur šai medicīnas nozarei tiek pielietotas kvotas. Un ko par pašreizējo medicīnas aprūpi domā mūsu novada iedzīvotāji?

    Lasīt

  • Sīkums.., bet patīkami

    Planētas skaistākās sievietes dzīvo Latvijā. Tās ir austrumu interneta vietnes Random story domas. Mūsu sievietes izpelnījās sajūsmu par gaišo matu krāsu un mīlestību pret drosmīgu ģērbšanās stilu. Otrajā vietā ir šveicietes, kas sajūsmināja ar savu raksturu un personiskām īpašībām. Trešā vieta tika brazīlietēm par viņu sportiskajām figūrām un etnisko tipu daudzveidību. Ceturtajā vietā — spānietes, kas atšķirās ar īpašu draudzīgumu. Krievu sievietes, pēc Random story domām, ir skaistuma karalienes, un pēc arējā izskata tām ir jābūt pirmajā vietā, bet viņas bojā pārlieku lielā agresivitāte, kas arī Krievijas pārstāvēm noteica tikai piekto vietu.

    Lasīt

  • Edmunds Sprūdžs atkāpjas no amata

    Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) atsakās no amata, paziņojot, ka ir gatavs atdot savas pilnvaras jau 1. decembrī. Savu lēmumu viņš argumentē ar to, ka kārtējo pirmsvēlēšanu laikā viņa izpratne par mērķiem un uzdevumiem, esot ministra amatā, atšķirsies no “Reformu Partijas” domām. Reģionālās politikas jomā, viņaprāt, ir nepieciešamas nepopulāras reformas, ko nav iespējams realizēt bez valdošo partiju atbalsta.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Betija, Elizabete, Liza, Līze

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.