Noderīgi

  • Kādu atceros savu dzimto Pleiku sādžu 30. gados

    (Turpinājums. Sākums “Ezerzemē” nr.83, 25.10.2013 un nr.86, 5.11.2013.) Atgriežoties atmiņās par sādžas iedzīvotājiem kopumā, ar pārliecību varu teikt: cilvēki ar zelta rokām un godu. Mūsu Pleikos bija savs kurpnieks, šuvēja, namdaris, galdnieks, mūrnieks, tautas dziedniece, bērnu saņēmēja, aptiekārs, kuram aptieka bija Skaistā un kur nu vēl audējas un adītājas. Katrā mājā bija stelles, vērpjamie ratiņi, pat 2 — 3. Tika austi smalki dvieļi, palagi, galdauti un tikai mūsu pusei raksturīgas rakstainas segas.

    Lasīt

  • Ar Dieva un cilvēku palīdzību

    Tas ir noticis! Pēc divu gadu sagatavošanās darbiem ir sākusies Krāslavas Sv. Alek-sandra Ņevska pareizticīgo baznīcas rekonstrukcija. Baznīca, senās pilsētas vēsturiska vērtība, tikko spējusi izdzīvot Dieva varas sūtītajā viesuļvētrā. Astoņdesmitajos gados Latvijas Komunistiskās partijas rajona komitejā radās “ģeniāla” ideja — noņemt krustu un kupolu, lai kristiešu svētnīcu pārveidotu par suvenīru veikalu. Neizdevās: pretojās arhitekts Ilmārs Leitāns, par ko arī tika nosūtīts uz zemes elli — Černobiļas katastrofas likvidāciju.

    Lasīt

  • Kas lēni nāk, tas labi nāk

    Klātesot lielam amatpersonu un apmeklētāju pulkam, 30. oktobrī tika pārgriezta tradicionālā lentīte 19. gs. sākumā celtajā Jaundomes muižā, kur ir izveidots Jaundomes muižas vides izglītības centrs un ierīkota ekspozīciju zāle. No idejas līdz tās realizācijai ir pagājuši četri gadi un tagad Ezernieku pagastā, nu jau oficiāli, ir par vienu sakoptu stūrīti vairāk.

    Lasīt

  • Ģimeņu konkurss “Mājas saimniekošana”

    Cilvēkiem nav nekā dārgāka par ģimeni, tieši vecāku ietekmē veidojas personības dzīves stils, tiek pārmantotas tautas tradīcijas un kultūra. Latviešu tautas gudrībā ir sakāmvārdi: kā bērnu māca, tā tas dara; ko dari pats, to darīs bērni. Krāslavas novada PII “Pīlādzītis” 24. oktobrī notika ģimeņu konkurss “Mājas saimnie- košana”. Konkursa mērķis bija sekmēt bērnu gatavību īstenot sociāli atbildīgus lēmumus par finanšu jautājumiem personiskajā dzīvē un apskatīt tēmas: ģimenes īpašums, saimniekošana un saprātīga resursu patērēšana.

    Lasīt

  • Filma “Kopā jautrāk” —- no idejas līdz rezultātam

    Nodoms piedalīties īsfilmu konkursā “Be part of it (European Cooperation)" radās laikā, kad mēs strādājām pie dokumentālās filmas “Krāslava laiku lokos” veidošanas. Filma par Krāslavu bija pirmais projekts, kuru mēs īstenojām triju cilvēku sastāvā — Tatiana Azamatova, Raimonds Lazda (SAA “Pieci airi”) un Bruno Aščuks (Studija Centrums, SIA) — filmu producents, kura profesionālās zināšanas un komandas draudzīgā saliedētība bija nozīmīgi priekšnosacījumi šo abu projektu realizācijai.

    Lasīt

  • Augsti novērtē Krāslavas attīstības ceļu

    Piektdien, 1.novembrī Valsts prezidents Andris Bērziņš apmeklēja Krāslavu, kur 12. Grāmatu svētkos tikās ar novada iedzīvotājiem, lai pārrunātu viņiem nozīmīgos jautājumus, kā arī sarunā ar novada domes deputātiem iepazinās ar novada nākotnes attīstības iecerēm. Valsts prezidents augstu novērtēja Krāslavas izvēlēto attīstības ceļu un sasniegumus. Iedzīvotāju tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu norisinājās kultūras nama lielajā zālē. Viņu sagaidīja Jāņa Grecka vadītais Krāslavas mūzikas skolas pūtēju orķestris un cilvēku pilna zāle. Muzikālu sveicienu Grāmatu svētku dalībniekiem un valsts prezidentam sarūpēja vokālais ansamblis “Krāslaviņa” (vadītāja Olga Grecka). Pasākumu vadīja “Latvijas Avīzes” galvenā redaktora vietniece Māra Libeka.

    Lasīt

  • Kurp mūs ved medicīna?

    Es piedzimu kara laikā kā neiznēsāts bērns, grūtniecības septītajā mēnesī. Biju tik vārga, ka krūti zīst nespēju. Baroja ar govs pienu.

    Lasīt

  • Par šo un to, par visu ko

    Rudens karaliene — mārtiņroze Ar savu krāsu burvību tās spēj apburt ik vienu. Ar košo krāsu ziediem audzētāju sirdis un garāmgājēju acis tās priecē līdz pat vēlā rudens salnām. Kā mār- tiņrozes ieguvušas nosaukumu, skaidri nav zināms, bet, iespējams, tas ir no tiem laikiem, kad mūsu senču senči visas puķes saukuši par rozēm. Bet šīs rozes, ziedēdamas visvēlāk, tā arī nosauktas par mārtiņrozēm. Lai vai kā būtu ar nosaukumu, bet šīs vēlās rudens puķes latvieši ir ļoti iecienījuši un labprāt audzē. Tās sastopamas vai katrā lauku sētā.

    Lasīt

Dienas foto

Video

Kalendārs

 

 
P
O
T
C
P
P
Sv

Projekti

Vārda dienas

  • Elmārs, Inita

Partneri

  • Latvijas Reitingi

Par Ezerzeme

Laikraksts sāka iznākt 1947. gada 1. decembrī ar nosaukumu "Sociaļističeskij Putj" krievu valodā. Atmodas laikā tā ieguva jaunu nosaukumu "Ezerzeme" [...]

Laikraksts "Ezerzeme"

Lāčplēša iela 20,
Krāslava, LV-5601
Latvija

Tālrunis & Fakss

Tālrunis:
+(371) 65681464
Fakss:
+(371) 65681465

Sekojiet mums

Jaunākās ziņas

Jaunākās galerijas

Uz augšu
2006 - 2025 © www.ezerzeme.lv
Jebkuru "Ezerzemes" materiālu pārpublicēšana bez rakstiskas atļaujas aizliegta.