Ne visiem ir veicies šajā dzīvē. Netaisnības un pieaugošās sociālās nevienlīdzības aizsākumi meklējami pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tad negaidītā un necerētā sociālisma sabrukuma laikā un haotiskās pārejas uz tirgus ekonomikas attiecībām Veiksmes kundze uzsmaidīja ne visiem.
Padomju vara gadu desmitiem cīnījās ar privātīpašumu, iznīdēdama cilvēkos uzņēmējdarbības tieksmi. Tā arī iedzīvojās, dziedādami, pārliecināti par to, ka “visapkārt viss ir kolhoza, visapkārt viss mans”. Mākslīgi radītā Padomju Savienība līdz pēdējam neatteicās no pasaules revolūcijas fanātiskās idejas un saimniecībā nonāca līdz tam, ka pasaulē lielākā lielvalsts trešo daļu graudu iepirka aukstajā Kanādā. Bet cara laika Krievija bija lielākā maizes eksportētāja! Kad izsīka naftas dolāri, milzīgā valsts ar izejvielu ekonomiku izjuka kā kāršu namiņš. Bijušās brālīgās republikas pēc neatkarības atjaunošanas izvēlējās laika gaitā pārbaudīto kapitālistisko dzīvesveidu, kas nodrošināja zemeslodes bagātāko valstu uzplaukumu. Biznesa vide Latvijā dzima mokoši, kad jaunu reāliju rezultātā kā sēnes pēc lietus sāka augt ne tikai firmas, bet arī mazturīgo rindas, kurās pašlaik ietilpst arī mūsu pensionāri. Jaunie dzīves saimnieki, dažādu sociālo grupu vadītāji, piesedzoties ar mainīgo Latvijas likumdošanu, sāka aizmirst daudzo gadsimtu pieredzi – dzīvot pēc kristiešu baušļiem un sirdsapziņas likumiem.
Pirmajās rudens dienās “Ezerzemes” lappusēs parādījās problemātisks raksts “Apstākļu ķīlnieki jeb aizmirstie ļaudis”. Sakiet, pie kā ir vainīgi tūristu bāzes “Ezernieki” bijušie darbinieki, kuri privatizācijas rezultātā nesaņēma ne graša? Turklāt dzīvus cilvēkus pārdeva jaunajam īpašniekam kopā ar namiem. Šausmīga netaisnība un īsta nelaime, par kuru nevienam nav daļas. Visu situāciju saasināja pavasara un vasaras lietusgāzes: kādreiz labiekārtotajos dzīvokļos sākās plūdi. Jau sen divās mājās nav ūdensapgādes, tā saucamajās dzīvojamās telpās elektrības vadi ir saglabājušies tikai dažās istabās. Jaunais īpašnieks nekautrēdamies iesaka bēdu nomāktajiem cilvēkiem risināt remonta problēmas pašu spēkiem. Acīmredzot, tā uzskata arī pašvaldību amatpersonas, gan pagasta, gan novada.
Pirmās publikācijas sagatavošanas laikā es vērsos pie konkrēta vadītāja ar lūgumu iedziļināties šajā steidzamajā problēmā. Jaunais izpilddirektors apliecināja savu klātbūtni, un tikai. Kāds no pieredzējušajiem varas kungiem iedomājās piedraudēt, lai iemītnieki pārstāj sūdzēties presei, citādi būs sliktāk… Tikai – kur nu vēl sliktāk, ja uz galvas tek gan viesistabā, gan guļamistabā?! Par to liecina publicētās fotogrāfijas.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 77 (06.10.2017.)
