Latvijas valsts simtgades iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lielākā valsts simtgades dāvana vairāk nekā 200 000 Latvijas bērniem un jauniešiem. Sākot ar 2018. gada septembri, tās ietvaros ikvienam mūsu valsts skolēnam ir nodrošināta iespēja izzināt un klātienē aplūkot Latvijas kultūras un dabas vērtības.
Programmas mērķis ir nodrošināt Latvijas skolas vecuma bērniem un jauniešiem valsts garantētās izglītības iegūšanas ietvaros iespēju klātienē pieredzēt Latviju, izzināt un iepazīt Latvijas vērtības, kultūrtelpu un attiecības dinamiskā un jēgpilnā darbībā, tādējādi spēcinot piederības sajūtu un valstisko identitāti.
Tāpēc Krāslavas pamatskolas 7.b un 7.c klases skolēni izmantoja šo iespēju un 26. septembrī devās mācību ekskursijā „Augšdaugavas noslēpumi” uz Naujeni. Novadpētniecības muzejā skolēni iepazinās ar tēlnieces Valentīnas Zeiles biogrāfiju un darbiem, aplūkoja viņas darinātos un muzejam dāvinātos mākslas priekšmetus. Etnogrāfiskajās ekspozīcijās „Turīga zemnieka istaba” un „Latgaliešu sadzīves priekšmeti” aplūkoja seno sadzīves priekšmetu un darbarīku kolekciju. Ģide pastāstīja par iespēju ikvienam iesaistīties Ginesa rekorda tapšanā- veidojot 500 metru garu Lielo Augšdaugavas musturdeķi, kuru paredzēts nostiept no viena Daugavas krasta līdz otram vietā, ko Latvijā pazīst kā vienu no zaļajām pērlēm „Daugavas vārti”.
Daugavas krastā Markovas pilskalna pakājē atrodas Slutišķu vecticībnieku ciems. Vecticībnieku mājā varēja aplūkot ikonu, lūgšanu tērpu, krievu krāsni, iepazīt vecticībnieku kultūru un sadzīvi. Kāpjot Markovas pilskalnā, uzzinājām, ka tas ir veidojies Ledus laikmetā un tur ir sastopami aizsargājami augi.
Tālāk ceļš visus aizveda uz Vasargelišķu skatu torni. Uzkāpjot 21 m augstajā skatu tornī, no putna lidojuma augstuma aplūkojām rudens ainavas un gleznainos Daugavas lokus. Jūsmojām par Daugavas upes Rozališķu loku – vienu no skaistākajiem Latvijas dabas skatiem, kas kādreiz rotāja Latvijas naudaszīmi – 10 latu banknoti.
Ģides pavadībā tālāk izstaigājām dabas taku un nonācām pie Dinaburgas pilsdrupām un pils maketa. Uzzinājām par vēsturiskiem notikumiem un cīņām, kas notika šajā vietā 13. gadsimtā.
No 7.klašu skolēnu atsauksmēm:
Karīna Prudņikova :”Mēs bijām Slutišķu sādžā. Kad padomju laikos pie Daugavas gribēja celt hidroelektrostaciju, daudzi šīs sādžas iemītnieki aizbrauca prom, jo šī teritorija un viņu mājas tiktu appludinātas. Bet dažas ģimenes tomēr palika. Es priecājos, ka šī hidroelektrostacija netika uzbūvēta, jo tad mums nebūtu iespējas aplūkot skaistos Daugavas lokus un Slutišķu sādžu.”
Laura Kozlovska :” Ekskursija bija ļoti aizraujoša. Naujenes muzejā mēs redzējām tēlnieces Valentīnas Zeiles māla, ģipša un bronzas skulptūras, kuras tika taisītas gan Latvijā, gan Francijā. Uz turieni ir vērts aizbraukt, jo var uzzināt par seno latgaļu vēsturi. Mēs bijām divos pilskalnos ar skaistu skatu. Un bagātu dabu. Tur varēja vairāk uzzināt par Latvijas un Latgales vēsturi. Visvairāk man iepatikās Vasargelišķu skatu tornī un Slutišķu sādžā. ”
Kristīne Daļecka :” Naujene ir maza apdzīvota vieta, bet ieskatoties dziļāk- tas ir īsts dārgums.”
Jolanta Siņakova :”Es uzzināju, ka vecticībniekiem nedrīkst nēsāt rotas, krāsot matus, lietot kosmētiku. Tas ir liels grēks. Nezinu, vai es spētu tā dzīvot.”
Jana Volka :”Naujenes muzejā mums pastāstīja par tēlnieci Valentīnu Zeili. Man šķiet: viņai ir zelta rokas, jo viņa īsā laikā var uztaisīt jebkura cilvēka portretu no māla vai citiem materiāliem.”
Adriāna Šuminska: ”Man Naujenē bija ļoti interesanti. Paldies par tādu iespēju. Iesaku visiem aizbraukt uz Naujeni.”
Braucot mājās un izvērtējot redzēto un dzirdēto, sapratām, ka šīs mācību vizītes laikā skolēni interesantā un aizraujošā veidā apguva zināšanas daudzos mācību priekšmetos: vēsturē, ģeogrāfijā, mājturībā un tehnoloģijās, vizuālā mākslā, literatūrā, krievu, latviešu valodā, bioloģijā, matemātikā un sportā. Tāpēc iniciatīva „Latvijas skolas soma” ir lieliska dāvana skolēniem valsts simtgadē.
7. klašu audzinātājas Lāsma Dzirkale un Lolita Dzalbe
.jpg)
.jpg)
.jpg)
.jpg)
