Pavasaris – magnolijas ziedēšanas laiks

  • Kultūra
  • 08.03.2019 19:06
  • 256 skatījumi
img

Ziedošas magnolijas zari – brīnišķs skats, ko aizmirst nespēs neviens, kas redzējis šo pavasara burvību. Skaista un skumja leģenda ir saistīta ar maigo rozā ziedu.
Japāņu meitene Keiko veidoja skaistus papīra ziedus pārdošanai, bet mākslīgie rotājumi bija nieka vērti. Notika tā, ka papagailis, kuru Keiko dažreiz baroja, atklāja viņai noslēpumu: papīra ziedi atdzīvosies, ja tos apslacīs ar asins pilienu. Taču ar vienu noteikumu – tas nedrīkst būt pēdējais piliens. Šis noslēpums palīdzēja ātri kļūt bagātai, taču vīrietis, ko iemīlēja Keiko, bija tik mantkārīgs, ka naudas dēļ viņš spieda skaistuli strādāt visu dienu. Un pienāca brīdis, kad jaunā būtne, apslacījusi papīra ziedu ar pēdējo asins pilienu, nomira. Atdzīvināto papīra rozā ziedu kopš tā laika sāka saukt par magnoliju – dvēseles dāsnuma un mūžības simbolu.

Tieši pirms pieciem gadiem, kad Konstantinovas dāmas centās piemeklēt nosaukumu nule izveidotajam līnijdeju ansamblim, vārds “Magnolija” izrādījās ļoti veiksmīgs. To atzīst arī radošā kolektīva vadītāja Sandra Mateja. Kopā ar horeogrāfi uz jubilejas skatuves kāpa Ilona Augustova, Tatjana Jakovļeva, Ināra Raginska, Anna Dobrovolska un Svetlana Zemlicka. Pirms tam uzstāšanās prieku uz skatuves izbaudīja Toņa Šimanska, Alīna Novika, Jadviga Utāne, Lūcija Nikitina, Ludmila Juhna un Ņina Žavoronkova. Bet jubilejas vakarā laurus plūca visi, kas reiz pieņēma drosmīgo lēmumu izaicināt ciema garlaicību. Starp citu, pagastu pārvalda bijusī “Magnolijas” dalībniece Solvita Stepiņa.



Konstantinovas tautas nama slieksni vienmēr pārkāpju ar cerību, ka atkal piedzīvošu kopābūšanas prieku labā kompānijā. Lauku kultūras pavarda mājīgajās sienās strādā apbrīnojamā Helēna Radelicka, kura prot ieinteresēt gan jauniešus, gan daudz vecākus cilvēkus. Šeit pašdarbības kolektīvi dejo un dzied, bet uz Konstantinovas diskotēkām ierodas jaunieši no kaimiņu ciemiem un pilsētām. Mūsu laikraksts ir vairākkārt stāstījis par vērtīgo organizētā laika pavadīšanas pieredzi ciematā.



Pats par sevi saprotams, ka lielo svētku programmu atklāja dejojošās dāmas – grupa “Magnolija”. Viss pārdomāts līdz pēdējam sīkumam – skatuves tērpi, mūzikas pavadījums, un mēs, skatītāji, nekavējoties sapratām, cik daudz darba ieguldīts mēģinājumos. Pirmā jubileja ir satraucoša... Zāle atzinīgi novērtēja pirmo priekšnesumu, un, kad noklusa aplausi, uz skatuves kāpa vēl viens vietējais kolektīvs – sieviešu vokālais ansamblis “Vēja zvans”. Zālē virmoja kaislības: Grāveru dāmas no deju kolektīva “Li dejas” iepriecināja skatītājus ar tērpiem, kā arī pārsteidzošu deju sniegumu. Vadītāja Inta Beikule, kura piedalījās svinībās, vienmēr prot pārsteigt skatītājus. Šoreiz tas izdevās ar spilgti sarkanām retro cepurītēm, kas bija harmonijā ar tango un magnoliju krāsu.



Uz liriskā viļņa sirsnīgi dziedāja Bērziņu dāmas no ansambļa “Straume”, un pasākuma vadītāja Helēna Radelicka uz skatuves aicināja savus radošos kolēģus – līnijdeju grupu “Harmonija”. Pavisam nesen Sandras Matejas kolektīvs rotāja jubilejas koncertu Skaistā, tagad atbildes vizīte. Tikai saimnieki un viesi samainījās lomām, kas piešķīra papildu šarmu. Nedaudz paverot notikumu priekškaru, atzīšos, ka Skaistas dāmas arī uz šejieni atveda māju krājumus starptautiskā iepakojumā. Raibajā delegācijā kā tik nebija... Indijas pārstāvis pasniedza jubilāriem tēju, Arābu Emirātu – kafiju. Meksikānis pasniedza tekilu, bet ukrainis uzkodai piedāvāja lielisku speķi, vēl atmiņā palika japāņu geiša un čigānu zelta kakla rota...



Ir pienācis laiks atgriezties uz skatuves, kur pirmo reizi debitēja tautas deju ansamblis “Bukmuiža” – vadītājas Natālijas Spruktes lolojums. Vidējs vecums un jaunības entuziasms! Asūnes dāmas no ansambļa “Paziņas” dziedāja par mīlestību; un kopumā jubilejas scenārijs izdevās lielisks! Pat nepiefiksēju, cik reizes “Magnolija” izgāja uz skatuves. Mainījās tērpi, melodijas, un tikai nemainīgi bija smaidi dāmu, kurām līnijdeja ir kļuvusi par dzīves sastāvdaļu, sejās.



Daudz apsveikumu, ziedu un dāvanu. Novada vadītājs Aivars Trūlis un pagasta vadītāja Solvita Stepiņa no visas sirds pateicās lauku skatuves cīnītājiem. Tika ienesta torte ar degošām bengālijas ugunīm, skanēja tosti par godu jubilāriem. Gaviļnieku vārdā runāja bibliotekāre Ilona Augustova: “Magnolija – augs no pasaku zemes, kas tik tiešām spēj savaldzināt ar rožaini baltiem vai rozā un reibinoši aromātiskiem ziediem, kas izkārtojušies koka pelēkajos zaros. Ne velti magnolijas koks tiek dēvēts par koku karalieni, jo tas nespēj atstāt vienaldzību. Arī mēs gribam kaut nedaudz līdzināties magnolijām, kas ir sievišķā maiguma un skaistuma simbols.



Līnijdejas – tās nav tikai dejas, bet jau lielākajai daļai šīs kustības dalībnieku neatņemama dzīves sastāvdaļa. Un kopīgi sadejošanās pasākumi – labs iemesls, lai satiktos, izdejotos un atpūstos, parādītu sevi, paskatītos uz citiem un smeltos jaunas idejas un pozitīvas emocijas. Dejošana mazina stresu un spriedzi, veicina enerģijas patēriņu un laimes hormonu izdalīšanos. Un mēs šodien esam patiesi laimīgas, jo jūs šodien esat kopā ar mums mūsu nelielajā jubilejā.



Paldies visiem, īpaši mūsu kolektīva vadītājai Sandrai, kura iedrošināja ļauties dejas priekam.



Tautas nams ir vieta, kur notiek visi mēģinājumi, arī “Magnolijas” pirmā uzstāšanās notika šeit. Paldies Dagdas novada domei un mūsu pagastam par atbalstu un sadarbību. Paldies visiem, kuriem deja nav vienaldzīga!”



Aleksejs GONČAROVS