No latviešu tautas folkloras:
Gadsimtiem ilgi ģimenes aušanas noslēpumi tika nodoti no paaudzes paaudzē. Lielākajā daļā lauku māju, viensētās, ciematos un pat pilsētu mājokļos bija vienkāršas stelles, uz kurām garajos ziemas vakaros primitīvā apgaismojumā, bet
vēlāk petrolejas lampu gaismā audējas auda gultas pārklājus, grīdas tepiķīšus un citas mājai nepieciešamas lietas. Auda arī dāvanām, kuras tika gatavotas jau iepriekš līgavas pūram, jubilejām un vienkārši labu cilvēku priekam. Latgaliešu dvēseles dāsnumam nav robežu.
Mūsu senči daudz zināja par ornamentiem un krāsām, kas roku darinājumiem piešķīra neatkārtojamu kolorītu. Dzīves laikā man bija iespēja vairākkārt apbrīnot austas
segas ar izteiktu prasmīgu amatnieču rokrakstu, un šādas rajona mērogā rīkotās izstādes raisīja gan sajūsmu, gan vispārēju interesi. Atšķirībā no plaša patēriņa precēm, kas ražotas sadzīves pakalpojumu kombinātos, laukos austi izstrādājumi vienmēr izcēlās ar īpašu māksliniecisko gaumi un pārsteidzošu toņu harmoniju. Šajos unikālajos roku darbos mani vienmēr sajūsmināja “krāsu skanējums”, kuros viegli varēja saskatīt debesu zilgmi, ezeru ūdeņu dzidrumu, jūnija zāles košo zaļumu, lauka zeltainumu, rudens kļavu sarkanīgo atblāzmu un janvāra sniega svinīgo baltumu...
Aleksejs GONČAROVS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.25
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv
.jpg)
.jpg)
.jpg)
