Ir iemesls!
Karaļiem piešķir pievārdus. Reizēm atbilstošus un godīgus, dažreiz - glaimīgus un melīgus. Bet visbiežāk vēsturē ir sastopami monarhi ne tikai ar vārdiem un kārtas numuriem, bet arī ar pievārdu. Un izdomā tos tauta, kas šādā veidā it kā izvērtē kārtējā karaļa valdīšanas noslēgumu. Gustavam II Ādolfam bija vairāki pievārdi. Viņu dēvēja par Ziemeļu lauvu (viņa karavadoņa talants ir atzīts visā pasaulē), gan par Zelta karali (tā viņa devīgumu novērtēja algotie karavīri no ārzemēm, kuri dienēja viņa armijā) un par Sniega karali (tā viņu sauca Austrijas imperators, un tas bija mājiens par viņa nākamajām neveiksmēm karā). Tieši šis karalis ir pārvērtis Zviedriju par Eiropas lielvalsti.
Nākamais karalis ir dzimis 1594. gadā. Viņa tēvs, Kārlis IX, pievērsa milzīgu uzmanību mantinieka audzināšanai. Viņam bija nodrošināti labākie zinātnieki un pedagogi. Arī princis izcēlās ar neparastu tieksmi uz zināšanām, bet īpaši labi rezultāti viņam bija vēsturē un matemātikā. Jau bērnībā tēvs ņēma dēlu līdzi uz Valsts padomes sēdēm un ārvalstu vēstnieku pieņemšanām. Princis centās iedziļināties visās valsts lietās un piedāvāja savus problēmu risinājumus, kurus pēc kāda laika ņēma vērā ne tikai tēvs, bet arī valdības ministri.
Kā tas bieži vien notiek, Kārļa IX nāve bijusi negaidīta. Princim tolaik bija 17 gadi, pārāk jauns karaļa tronim. Šis iemesls varēja izraisīt kaimiņu agresiju, jo daudzi vēlējās pievienot savai teritorijai Zviedriju un Baltijas piekrasti.
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 85 (06.11.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
.jpg)
.JPG)
