Šķaunes pagasts: novada nomale, arhitektūras šedevrs, pozitīvi cilvēki

Šķaunes pagasta teritorija bija diezgan blīvi apdzīvota pat agrīnajos viduslaikos, par ko liecina vairākas arheoloģiskās vietas pagasta teritorijā, tostarp valsts nozīmes. Pirmo baznīcu (kapellu) šajā vietā 17.gadsimta beigās uzcēla dominikāņu mūki, pēc tam muižnieki no vecās poļu-lietuviešu Karņicku dzimtas kļuva par mūra baznīcas dibinātājiem, kas tika iesvētīta 1828. gadā. Baznīca, ko tagad dēvē par Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīcu, ir aizsargājams Latgales kultūras piemineklis un tiek uzskatīts par vienu no elegantākajiem baroka paraugiem Latgalē. 20. gadu agrārā reforma veicināja iedzīvotāju skaita pieaugumu pagastā; lielie un vidējie īpašumi tika sadalīti vairāk nekā trīs simtos zemesgabalos. 1935. gadā šeit pastāvīgi dzīvoja 3,5 tūkstoši cilvēku; tā bija virsotne. Kopš četrdesmito gadu sākuma pagasta iedzīvotāju skaits ir nepārtraukti samazinājies. Tagad pagasta iedzīvotāju skaits ir nedaudz mazāks par četriem simtiem cilvēku, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo pagasta centrā.

Pirmais, kas krīt acīs ciematā, ir lieliski izremontētā ēka, kurā tagad atrodas pagasta pārvalde, Tautas nams un Šķaunes feldšeru un vecmāšu punkts. Šis ir bijušais Pirmās Republikas robežsardzes iecirknis. Pie sienas ir piemiņas plāksne, kas uzstādīta 1940. gada vasarā bojāgājušo robežsargu piemiņai…

Mana pirmā sarunu biedre bija pagasta sociālā darbiniece Antoņina Adileviča.

- Cik ilgi jūs strādājat par sociālo darbinieku?

- Divdesmit piecus gadus!

- Cik jums ir klientu Šķaunes pagastā?

– Šobrīd man ir četrdesmit sešas aktīvas lietas, bet tas ir, ņemot vērā, ka viena ģimene ir viens klients. Ir vientuļi cilvēki, un ir arī daudzbērnu ģimenes. Ir arī aprūpes pabalstu saņēmēji, tie ir vientuļie pensionāri. Bet pie manis nāk arī citi cilvēki, īpaši, ja vajag kādu konsultāciju, ja jārisina kāda problēma, jāveic kāds maksājums. Ne visiem mājās ir pieejams internets, īpaši gados vecākiem cilvēkiem.

- Vai daudziem cilvēkiem ir trūcīgā statuss?

- Lielākajai daļai manu klientu ir tieši šāds statuss, kādi divdesmit pieci. Maznodrošinātā statuss ir maz cilvēkiem, lai gan atšķirība starp šiem statusiem ir ļoti neliela, tas ir saistīts ar ikmēneša ienākumu līmeni: līdz 377 eiro mēnesī - trūcīgie, līdz 386 - maznodrošinātie. Mums ir arī pensionāri ar mazām pensijām, kuri saņem dzīvokļa pabalstu. Mūsu komunālie maksājumi ir diezgan augsti, īpaši tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās. Pabalsts ir ļoti labs atbalsts šādiem pensionāriem, īpaši ziemas periodā. Trūcīgie saņem garantēto minimālo pabalstu un dzīvokļa pabalstu. Ko mēs varam darīt? Mēs esam viens no attālākajiem pagastiem no novada centra, un mums šeit nav darba vietu. No kurienes tās te rastos? Mums ir viens veikals, jauniešu biedrība, robežapsardzības nodaļa un pagasta pārvalde – tās ir vienīgās darba vietas. Protams, mums ir arī lielas saimniecības, taču tie pārsvarā ir ģimenes uzņēmumi un citiem praktiski nepiedāvā darbu. Dažkārt mūsu vīrieši mežsaimniecības darbos nopelna papildus naudu, bet tas bieži vien nav uz vietas; viņus ved strādāt uz citām vietām. Darbs Dagdā? Tas ir ļoti grūti, jo ir tālu – 40 kilometri. Un tur arī ir maz darba vietu, un katru dienu ir grūti un dārgi braukt uz turieni strādāt. Nodarbinātības aģentūra bezdarbniekiem dažkārt piedāvā sezonas darbu kaut kur Rīgas apkaimē, taču arī tur negrib braukt, tas ir par tālu... Protams, lai no Šķaunes nokļūtu poliklīnikā vai pastā, vecākiem cilvēkiem, īpaši tiem, kuri ir vientuļi, ir jālauza galva. Bet mēs dzīvojam!

- Toties jums ir savs feldšeru un vecmāšu punkts ar speciālistu!

- Tas ir ļoti labi! Mums nebija sava medicīnas darbinieka vairāk nekā gadu, kad iepriekšējais aizgāja pensijā. Pie mums tagad strādā jauna un enerģiska sieviete, pie viņas nāk labprāt, es to redzu, strādājam blakus. Viņa strādā divas dienas nedēļā, dažādās dienās, kad atļauj darba grafiks. Viņas pamatdarba vieta ir neatliekamā medicīniskā palīdzība Krāslavā. Bet tagad ikviens, kurš vēlas, var uz vietas izmērīt asinsspiedienu un izrakstīt nepieciešamās zāles, un viņa pati var atnest šurp medikamentus. Tas padara dzīvi daudz vieglāku daudziem ciemata un pagasta iedzīvotājiem.

- Vai sabiedriskais transports kursē regulāri?

- Jā. Darba dienās autobuss kursē trīs reizes dienā: no rīta, pusdienlaikā un vakarā. Brīvdienu rītos autobuss nekursē. Dagdā var nokļūt bez problēmām un atgriezties tajā pašā dienā. Bet, ja ir vajadzība tikt līdz Krāslavai, tad tikai caur Dagdu, ar pārsēšanos, un tas aizņem daudz vairāk laika un nav īpaši ērti. Ir arī iespēja nokļūt arī Rēzeknē, taču atgriezties tajā pašā dienā nebūs iespējams.

- Vai ciematā ir tikai viens veikals?

- Jā, diemžēl ir palicis tikai viens. Mūsu veikals ir diezgan liels un tajā ir laba preču izvēle. Bet cenas ir augstākas nekā pilsētas veikalos. Mūsu attālums atkal dara savu. Atbrauc autoveikals, lai gan nevaru pateikt, cik bieži. Mums ir vistas gaļas tirgotājs, kurš šeit ierodas reizi divos mēnešos. Pārdod arī gaļas izstrādājumus. Kopumā mūsu piegādes ir labi organizētas.

- Kā darbojas jūsu Tautas nams?

- Pagājušā gada novembra beigās zaudējām Tautas nama vadītāju. Bija neliels pārtraukums. Tagad šim amatam pieņemts jauns cilvēks, pirmais lielais pasākums notiks Lieldienās. Bija jaunās vadītājas iepazīšanās pasākums, tika sarīkota radošā darbnīca, tāpēc domāju, ka arī šis darbs labi virzīsies uz priekšu. Mūsu Tautas nama pasākumi vienmēr bijuši populāri un pagasta iedzīvotāji tos apmeklējuši labprāt. Mums ir arī jauniešu centrs...

- Vai pagastā ir daudz jauniešu?

- Jauniešu palicis ļoti maz, kā jau visur. Tie galvenokārt ir vidusskolēni. Mūsu bērni galvenokārt mācās Ezerniekos, Dagdas vidusskolā, daži brauc uz Zilupi. Tā nu ir sagadījies, ka jaunieši te dzīvo līdz skolas beigšanai. Pēc tam viņi aizbrauc mācīties uz pilsētām un vairs neatgriežas. Daudzi aizbrauc arī uz ārzemēm.

- Jūs dzīvojat ļoti tuvu robežai. Vai tas jūs neuztrauc?

- Mēs īpaši nejūtam šo tuvumu robežai. Laikam jau esam pieraduši. Iepriekš, kad cilvēki devās sēņot, viņi viegli varēja nokļūt Baltkrievijā. Tagad gar robežu uzcēla žogu, protams, ar kaimiņvalsti vairs nav kontaktu. Reizēm dzirdu baumas par migrantiem, kāds teica, ka ciemā pat dažus redzējis, bet es viņus nekad neesmu redzējusi, neesmu satikusi.

- Vai pašvaldība sadarbojas ar robežsardzi?

- Domāju, jā. Robežsardzē strādā vairāki vietējie. Kādreiz tur bija vairāk vietējo iedzīvotāju, bet daudzi ir aizgājuši pensijā.

- Neskatoties uz esošajām problēmām, cik laimīgi, jūsuprāt, šeit jūtas vietējie?

- Domāju, ka tie, kuri palika šeit dzīvot, ir laimīgi. Jo mēs šeit nejūtamies aizmirsti un pamesti. Mums palīdz. Daudzi vietējie iedzīvotāji dzīvo dzīvokļos ar centrālo apkuri un karsto ūdeni. Turklāt ne katrs cilvēks grib un var dzīvot pilsētā. Mums ir svaigs gaiss, savi sakņu dārzi un augļu dārzi. Mēs visi šeit darbojamies savās saimniecībās, īpaši vasarā. Un arī ziemā šeit ir labi. Protams, mūsu klientiem nav viegli izdzīvot no pabalstiem. No otras puses, bieži dzirdu, ka cilvēki uzskata, ka mēs paši esam atradinājuši dažus cilvēkus no darba, esam iemācījuši, ka neviens viņus nepametīs, ka no bada neviens nenomirs. Daļa patiesības šajā ziņā ir. Daudz vieglāk taču ir saņemt pabalstus, saņemt pārtikas pakas, nekā strādāt. Pirmkārt, es domāju darba spējīgus, vidēja vecuma cilvēkus. Tas neattiecas uz tiem, kam šī palīdzība patiešām ir vajadzīga. Kopumā es nevaru teikt, ka mēs dzīvojam tik slikti. Es uzskatu, ka mēs dzīvojam pietiekami labi, lai justos laimīgi. Kas attiecas uz nākotni, tad nu... Cerība mirst pēdējā. Vienmēr jācer uz labāko.

- Liels paldies! Un lai jums veicas!

Nākamais sarunu biedrs - pagasta pārvaldes vadītājs Žanis Locs. Pirms neilga laika mēs ar viņu runājām kā ar Bērziņu pagasta pārvaldes vadītāju. Šoreiz viņš runā citā statusā, un saruna būs par pavisam citu pagastu.

- Labdien, Žani! Paldies, ka veltījāt laiku sarunai. Vai šeit, Šķaunē, dzīve ir jautrāka nekā Bērziņos?

- Protams, jo cilvēku šeit ir vairāk. Pašlaik pagastā dzīvo 386 cilvēki. Turklāt man šķiet, ka Šķaune ir vienīgais ciems mūsu novadā, kur ir saglabājusies centrālā apkure. Apsildāmas ir četras trīsstāvu ēkas, viena divstāvu ēka un pagasta pārvaldes ēka. 73 dzīvokļi tiek apsildīti un nodrošināti ar karsto ūdeni.

- Brīnišķīgi! Jums šeit ir liels veikals, jums ir savs feldšeris…

- Jā, pareizi. Beidzot izdevās atrast mediķi! Diemžēl, viņai ir tikai nepilnas slodzes darbs un viņa pieņem pacientus tikai divas reizes nedēļā. Mediķei ir jāatbrauc pie mums, viņa strādā Krāslavā, neatliekamās palīdzības dienestā. Ja viņa būtu vietējā un katru rītu pāris stundas varētu pieņemt pacientus, būtu vēl labāk. Bet mēs vienojāmies, ka mēģināsim viņai kompensēt ceļa izdevumus. Cilvēki nāk un nāk aktīvi. Tagad var saņemt pakalpojumus šeit uz vietas. Viņa veic injekcijas un uzstāda sistēmas. Daži cilvēki nāk vienkārši parunāties, kas ir ļoti svarīgi gados vecākiem cilvēkiem.

- Vai pagasta bērni mācās dažādās skolās?

- Jā, sagatavoju visu informāciju, zināju, ka jautāsiet. Ezernieku pamatskolā mācās 19 bērni, viens bērns tur apmeklē pirmsskolas iestādi. Divi brauc uz skolu Zilupē. Kāpēc tur? Es domāju, ka viņiem tur ir brīvpusdienas skolēniem. Taču var būt arī citi iemesli, jo šie bērni iepriekš mācījās Ezerniekos. Skolēniem pagasts nodrošina bezmaksas autobusu satiksmi. Vidusskolēni mācās Dagdas vidusskolā. Autobusu satiksme uz Dagdu ir laba. Autobusi kursē trīs reizes dienā darba dienās un divas reizes dienā brīvdienās.

- Tautas namā ir jauns vadītājs?

- Jā, diemžēl pagājušā gada nogalē mūžībā aizgāja mūsu bijusī kultūras darbiniece Ilona. Tagad ir jauna vadītāja Žanna Rapša. Mūsu Tautas nams ir izremontēts un aprīkots ar visu nepieciešamo. Esmu pārliecināts, ka pasākumi arī turpmāk būs daudzveidīgi un vietējo iedzīvotāju iecienīti. Pagasta kultūras dzīve tradicionāli ir bijusi bagāta.

- Vai pagastā ir kādas lielas zemnieku saimniecības?

- Protams, ir. Par lielām var saukt vismaz piecas saimniecības. Zemnieki šeit galvenokārt nodarbojas ar lopkopību. Ar dažiem no tiem mēs aktīvi sadarbojamies. Mūsu ūdensapgādes sistēma ir veca un nereti prasa remontu, tāpēc lūdzam, piemēram, ekskavatoru, kas pieder zemniekam. Mēs, protams, maksājam par šo pakalpojumu. Un jūs varat arī mūs apsveikt, nopirkām traktoru, lietotu, bet labā stāvoklī. Tagad ziemā paši tīrīsim ceļus, vasarā appļausim ceļmalas, labiekārtosim kapsētas. Rezultātā mums paliks nauda ceļu remontam! Agrāk bija tā: ziemā bija jāiztērē gandrīz visa nauda, ​​un ceļu uzturēšanai nekas neatlika. Tagad tā būs cita lieta! Šī ziema bija laba, maz sniega, un mums izdevās ietaupīt naudu. Tāpēc jau šodien sākām greiderēt pagasta ceļus.

- Vai ir kādi nākotnes plāni?

- Plānots remontēt pagasta ceļus, kas pēdējā laikā ir nolietoti. Par laimi, tie ir reāli plāni, jo mums tam ir nauda. Plānojām uzlabot ielu apgaismojumu Šķaunē. Bet tas būs jāpagaida līdz nākamajam gadam. Projekts ir diezgan dārgs. Kad sakārtosim infrastruktūru, tad varam domāt par kādu interesantu objektu, skatu platformu, celiņu izveidi... Tas tāpēc, lai pagasta centrā būtu patīkami gan pašiem iemītniekiem, gan atbraukušajiem viesiem būtu ko redzēt. Bet tas būs vēlāk. Pirmkārt, ceļi un apgaismojums!

- Paldies par sarunu! Lai visi jūsu plāni piepildās!

Trešais sarunu biedrs tradicionāli - bibliotekārs. Tāpat kā citos pagastos, arī Šķaunē bibliotekāra amats pēdējā laikā ieņem arvien lielāku lomu sabiedriskajā dzīvē. Bibliotekāri tagad ir kultūras darbinieki, ceļveži interneta pasaulē, labi padomdevēji, konsultanti un jaunāko ziņu avoti. Sarunas laiks tika norunāts, bet es ar nelielu nokavēšanos atveru durvis, kur mani jau gaida Jeļena Jermakoviča.

- Sveicināta, Jeļena! Paldies, ka veltījāt laiku sarunai. Sāksim ar to, cik jums ir aktīvo lasītāju?

- Šogad bibliotēkā reģistrēti 120 lasītāji. No tiem 15 ir bērni. Mūsu krājumā ir 5378 vienības. No tām 4680 ir grāmatas, pārējās - prese. Krājums tiek pastāvīgi papildināts, kaut ko saņemam, kaut ko norakstām. Cik varam, pērkam jaunas grāmatas. Mēs galvenokārt piedāvājam daiļliteratūru. Piedalāmies projektā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”, kura ietvaros saņemam arī ļoti labas grāmatas dažāda vecuma mazajiem lasītājiem. Taču tagad bērnus ir ļoti grūti pierunāt lasīt grāmatas. Sākumā viņi it kā piekrīt, bet tad daudzi pazūd kopā ar grāmatām, skaidrs, ka tās nelasa. Mūsu jaunākie lasītāji bibliotēkā nāk ar prieku, bet tikai spēlēties. Mums šeit ir daudz dažādu spēļu, pavasara brīvlaikā daži nāca šurp katru dienu, kā uz darbu. Mums te bija arī radošā darbnīca, kurā no papīra izgriezām tauriņus. Darījām to ar prieku un pēc tam fotografējāmies ar saviem rokdarbiem. Bet lasīšana...

- Mūsdienās arī pieaugušie nāk uz bibliotēku ne tikai lasīt, vai ne?

- Jā, tā ir taisnība. Daži cilvēki nāk, lai izmantotu internetu, daži nāk, lai samaksātu rēķinus, izdrukātu dokumentus. Turklāt mēs šeit organizējam tikšanās un diskusijas. Februārī mēs tikāmies ar mūsu jauno feldšeri. Saruna bija par veselīgu dzīvesveidu, par vitamīniem, par to, kā saglabāt veselību. Mēs arī rīkojam dažādas darbnīcas. Pirms Ziemassvētkiem iemācījāmies izrotāt logus svētkiem.

- Vai jūs arī sadarbojaties ar Tautas namu?

- Protams! Mēs piedalāmies viņu pasākumos, viņi piedalās mūsējos. Piemēram, Dzejas dienas. Šis pasākums bibliotēkā notiek katru gadu, cik vien sevi atceros. Kamēr skola bija šeit, veicām arī aktivitātes sadarbībā ar skolu. Un tagad katru gadu septembrī kopā ar Tautas namu rīkojam šo pasākumu. Šajā laikā dzimšanas diena ir arī mūsu novadniecei Marijai Andžānei, tāpēc mums tie vienmēr ir dubulti svētki.

- Vai bibliotēka katru dienu pieņem lasītājus?

- Jā, protams. Bet divas dienas nedēļā ir saīsināts darba laiks. Man nav pilnas slodzes bibliotekāra amatā

- Es jau zinu, ka jums ir labs sabiedriskais transports, liels veikals ar labu izvēli, lai gan cenas ir augstākas nekā pilsētā.

- Atbrauc arī autoveikals, bet es nevaru pateikt, kur tas pietur. Visticamāk, vispirms dodas uz viensētām, īpaši pie vientuļiem pensionāriem, kuriem ir grūti tikt līdz veikalam. Iepriekš autoveikala ierašanās bija iemesls, lai vietējie iedzīvotāji pulcētos, apmainītos jaunumiem, citiem vārdiem sakot, pabūtu kopā. Tātad šis tirdzniecības veids ir svarīgs lauku cilvēkiem. Bieži vien šī ir iespēja socializēties…

- Vai, jūsuprāt, cilvēki, kuri šeit dzīvo, jūtas laimīgi?

- Droši vien jā! Es pati šeit piedzimu, uzaugu un tikai uz mācību laiku aizbraucu. Visa mana dzīve pagāja šeit. Protams, es nedomāju, ka esmu nelaimīga. Es domāju, ka ar mani viss ir kārtībā. Ja dodos kaut kur ciemos, vienmēr gribu atgriezties mājās pēc iespējas ātrāk. Šeit dzīvo dažādu tautību cilvēki, bet mums nav nekādu konfliktu. Mēs dzīvojam ļoti draudzīgi.

- Šeit robeža ir ļoti tuvu. Vai tas nerada neērtības vai nerada satraukumu? Šie nav vienkāršākie laiki...

- Es tā neteiktu. Es personīgi nevienu migrantu neredzēju. Šeit visu laiku braukā policijas mašīnas, pastāvīgi patrulē robežsardze. Mēs nejūtam satraukumu. Bet es dzīvoju daudzdzīvokļu mājā. Varbūt tie, kuri dzīvo lauku sētās, tālu no ciema, domā savādāk. Nezinu. Es nejūtu satraukumu. Un vispār dzīve šeit nav tik slikta. Esmu pārliecināta, ka viss būs labi!

- Paldies! Protams, viss būs labi!

Lai iegūtu pilnīgu pagasta portretu, bija absolūti nepieciešams tikties ar feldšeri Svetlanu, par kuru visi, kurus satiku Šķaunē, tik sirsnīgi izteicās. Tas izrādījās ne tik viegli. Svetlana ir aizņemts cilvēks, tāpēc intervija notika attālināti, sarunājoties pa tālruni, brīvdienā. Tātad, iepazīsimies: Šķaunes feldšere - Svetlana Šidlovska.

- Labdien, Svetlana! Pastāstiet, lūdzu, kā tas notika, ka jūs tagad strādājat Šķaunē?

- Tas bija mans spontāns lēmums. Ieraudzīju sludinājumu un nolēmu atbildēt, lai dzīvē izmēģinātu ko jaunu.

- Jūs strādājat divas dienas nedēļā Šķaunē. Vai jums ir daudz pacientu?

- Parasti pieci cilvēki dienā. Dažreiz ir vairāk. Tas ir atkarīgs no daudziem apstākļiem: gada laika, laika apstākļiem utt.

- Ar kādām problēmām cilvēki nāk?

- Biežākais iemesls, kāpēc vēršas pie feldšera, ir vientulība. Cilvēki nāk runāt, izrunāties. Un pēc tam viņi jūtas labāk. Medicīnas darbinieks daļēji ir psihologs.

- Bet ir arī veselības problēmas?

- Protams. Bija pneimonijas, gripas gadījumi, ir sirds mazspējas pacienti, ir astmas slimnieki. Šobrīd krāju kardiogrāfam, līdz vasarai nopirkšu un būs iespēja uz vietas taisīt kardiogrammu.

- Vai jūsu darba vieta Šķaunē ir aprīkota ar visu darbam nepieciešamo?

- Ne gluži. Es vēlos, lai uz vietas būtu skābeklis. Ir pacienti ar problēmām, kuras efektīvāk risina ar skābekļa inhalāciju. Esmu pieradusi strādāt neatliekamās palīdzības dienestā, kur mums ir viss nepieciešamais, lai pēc iespējas ātrāk palīdzētu pacientam.

- Vai esat runājusi par savām vajadzībām ar pašvaldību?

- Protams, es to apspriedu. Bet ir jāpagaida.

- Vai cilvēki pret jums izturas labi?

- Tas nav tas vārds. Es pastāvīgi tieku lutināta, kāds cienā ar konfektēm, kāds ar citiem gardumiem. Daži nāk tikai iepazīties, citi nāk “izlūkot”. Sākumā vēroja, kā es strādāju un tad pamazām sāka man uzticēties. Pagasts ir attāls, un katrs jaunpienācējs te ir sensācija. Es jau teicu, ka daudziem te galvenā problēma ir uzmanības deficīts. No tā rodas dažādas slimības. Cilvēks smagi pārdzīvo vientulību, sevi “uzskrūvē”...

- Svetlana, jums ir tik maz brīvā laika, strādājat vairākās vietās. Vai jums pietiek laika ģimenei un bērniem? (Svetlanai ir divi mazi dēliņi – A.J.)

- Ja ļoti vēlies, tad visam var atrast laiku! Man ir arī dārzs, kas prasa uzmanību. Es arī studēju Daugavpils Universitātē un plānoju turpināt studijas maģistrantūrā Rīgā.

- Apbrīnojami! Pat nezinu kā komentēt...

- Es to visu daru, lai būtu piemērs saviem bērniem. Gribu, lai viņi saprot, ka pasaulē var sasniegt jebko, tikai ļoti, ļoti jāgrib! Mans tētis man vienmēr teica: “Tev jābūt paraugam saviem bērniem!” Tā es tiku audzināta. Mana vecmāmiņa, lai kļūtu par skolotāju, nostaigāja vairākus desmitus kilometru, lai nokļūtu no mājām uz vidusskolu. Viņa man vienmēr ir bijusi un ir piemērs. Ja mana vecmāmiņa to varētu izdarīt, tad vai es nevaru?

- Paldies, ka veltījāt laiku aizņemtajā grafikā! Lai piepildās viss, ko esat iecerējusi!

Tātad... Šķaune. Var izdarīt secinājumus un rezumēt. Pagastā 123 kvadrātkilometru platībā 44% klāj meži. Caur pagastu tek desmit mazas upītes, ir 13 ezeri un 9 purvi. Te atrasti reti augi, dzimuši daudzi slaveni cilvēki, kuru vidū ir ērģelniece, komponiste, ir arī dzejnieces... Pērn Eiropas Parlamenta vēlēšanās pagastā savu balsi atdeva 77 vēlētāji. Visvairāk balsu (19,48%) saņēma “Saskaņa”, otrajā vietā (16,88%) bija “Jaunā Vienotība”, bet pirmo trijnieku noslēdza “Suverēnā vara” (14,29%). Drīzumā būs jaunas vēlēšanas, šoreiz pašvaldību. Kā Šķaunē balsos šoreiz? Nav zināms. Un vispār tas būs pavisam cits stāsts un varbūt nākamā projekta tēma.

Andrejs JAKUBOVSKIS

Autora foto

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. #SIF_MAF2024

Par projekta “Vienā laivā” rakstu saturu atbild to autors.