Černobiļas atomelektrostacijas ceturtais reaktors pēc neveiksmīga eksperimenta eksplodēja plkst. 1.23 naktī uz 1986. gada 26. aprīli, izmetot gaisā milzīgu radioaktīvā piesārņojuma mākoni.
Radiācijas līmenis, kas atmosfērā nonāca pēc reaktora eksplozijas, 400 reizes pārsniedza radioaktīvo vielu daudzumu Hirosimā pēc atombumbas sprādziena.
Mēģinot novērst avārijas sekas un apslēpt notikušo, padomju amatpersonas uz avārijas vietu nosūtīja tūkstošiem nepietiekami aizsargātu glābšanas dienestu un tiesībsargājošo institūciju darbinieku un karavīru. Pēc spēcīgā apstarojuma glābēji izdzīvoja tikai dažas nedēļas, mirstot mokošā un ilgā nāvē.
Reaktora sprādzienā gāja bojā divi strādnieki, bet nākamo mēnešu laikā no radiācijas mira vēl 28 glābēji un stacijas darbinieki.
Avārijas seku likvidēšanas darbos kopskaitā piedalījās ap 800 000 cilvēku no Krievijas, Ukrainas, Baltkrievijas, Lietuvas, Igaunijas, Latvijas un citām valstīm. No Latvijas šajos darbos tika iesaistīti vairāk nekā 6000 iedzīvotāju. Radiācija ir ietekmējusi un pasliktinājusi šo cilvēku veselību - vairāk nekā 3374 no viņiem piešķirta invaliditāte, vairāk nekā 900 ir miruši, un daudzi zaudējuši darbaspējas.
“Černobiļas katastrofa ir postošākā kodolkatastrofa pasaulē un starptautiskā sabiedrība vienmēr atcerēsies Černobiļas pieredzi un atbalstīs Ukrainu”, savā uzrunā Ukrainā notiekošajā starptautiskajā forumā “Černobiļas pieredze pasaules kodoldrošībai” uzsvēra bijušais Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers, kurš pats piedalījās 1986. gadā Černobiļas avārijas seku likvidēšanā.
Iveta LEIKUMA
Turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr. 32 (26.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
"Ezerzemes" redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR
.jpg)
.JPG)
