Svariņu tautas bibliotēkas vadītāja Ludmila Paskačima jauno gadu sagaidīja labā noskaņojumā — 2007. gadā bibliotēkas lietotājiem ir iespēja piedāvāt dažus jaunumus, jo pagasta pašvaldība atvēlēja lielāku summu periodisko izdevumu abonēšanai. Tāpēc varēja atļauties pasūtīt dažus jaunus izdevumus, piemēram, “Privātā dzīve”, “Subbota” un citus, kas lasītājiem šogad būs pieejami bibliotēkā līdzās jau ierastajiem.
Visiem zināms fakts, ka lauku ļaudis mūsdienās nevar atļauties abonēt tik daudz preses izdevumu, kā kolhozu un sovhozu gados. Taču lasītkāre lauciniekiem ir varbūt pat lielāka nekā pilsētniekiem, kuru dzīvē arvien izteiktāku lomu ieņem modernās tehnoloģijas. Bet šis tas no to labumiem jau ir pieejams arī lauku ļaudīm — ne tikai Krāslavas bibliotēkā, bet arī lauku bibliotēkās uzstādīti datori ar interneta pieslēgumu. Starp citu, datori uzlabo lauku bibliotēku statistiku: cilvēks kļūst par bibliotēkas lietotāju pat tad, ja viņš šurp atnācis, lai tikai sērfotu internetā, nevis paņemtu palasīt kādu grāmatu vai žurnālu.
Svariņu tautas bibliotēkas krājumā ir 10992 grāmatas un seriālizdevumi — neliela lauku pagasta iedzīvotājiem tā ir pietiekami bagātīga izvēle. Tomēr vienmēr gribas labāk. Aptuveni 80% bibliotēkas apmeklētāju vēlas lasīt grāmatas un periodiku krievu valodā. Latviešu literatūru pārsvarā lasa skolēni, kuriem tas nepieciešams mācību programmā. Par šo attiecību nav jābrīnās, jo to nosaka iedzīvotāju nacionālais sastāvs šaipusē, kur latvieši ir mazākumā. Grāmatu fonda papildināšana ir varbūt lielākā bibliotēkas vadītājas galvassāpe. Pašvaldība grāmatām naudu praktiski neiedala, bibliotēka grāmatu klāstu papildina, piedaloties projektos. Taču projektos netiek piedāvātas grāmatas krievu valodā, līdz ar to vienīgais veids, kā apmierināt krieviski lasošo cilvēku intereses, ir pašu lasītāju dāvinājums jeb maksas abonements. Par šo naudu izdodas iepirkt aptuveni 180 grāmatas gadā.
To, ka lauki palēnām izmirst, savā darbā novēro arī L. Paskačima — bibliotēkas lietotāju skaits sarucis no 210 cilvēkiem 2005. gadā līdz 190 pērn. Droši vien nepatīkamā tendence saglabāsies arī šogad un turpmākajos gados, nav pamata cerēt uz strauju lauku atdzimšanu.
“Mūsu lasītāji gan nomirst, gan aizbrauc uz lielpilsētām un ārzemēm strādāt,” stāsta Ludmila. “Atceros, ka 1997.-1998. gadā bija dienas, kad bibliotēkā ieradās gandrīz pussimta lasītāju dienā. Tagad ir ļoti labi, ja dienā atnāk 25 cilvēki, bet vidējais apmeklējums nepārsniedz divus desmitus dienā. Turklāt arī šis rādītājs ir interneta sakarā — tā lietotāji arī tiek iekļauti šajā statistikā. Ja nebūtu interneta, bibliotēkā noteikti būtu mazāk bērnu. Vispār 5.-7. klašu skolēni lasa grāmatas reti. Tā tas ir ne tikai pie mums, pie tāda secinājuma nonākuši visās rajona bibliotēkās, ka 5.-7. klasēs skolēniem ir kritisks vecums tieši grāmatu lasīšanas ziņā.”
Bija laiks, kad Svariņos cilvēki no paaudzes paaudzē lasīja kādu konkrētu rakstnieku darbus, bet straujš jaunās literatūras pieplūdums izjauca un koriģēja lasītāju ieradumus. Mūsdienās grūti saskatīt izteiktas prioritātes, tādu tikpat kā nav. Ja nu vienīgi tāda: sievietēm patīk mīlestības romāni (šriftam jābūt lielam), jo tos vieglāk lasīt, bet vīrieši dod priekšroku detektīviem.
L. Paskačima: “Izmantojot izdevību, visiem pastāvīgajiem un potenciālajiem bibliotēkas lasītājiem novēlu laimīgu Jauno gadu! Nāciet uz savu bibliotēku pēc grāmatām un periodikas, ikviens apmeklētājs ir mīļi gaidīts.”
Juris ROGA
