Desmit gadi kopā ar Lurdas Dievmāti

Vissvētākās Jaunavas Marijas daudzajiem tituliem pievienojās Lurdas Dievmātes nosaukums sakarā ar brīnumainajām “skaistās Kundzes” parādībām Lurdā (Francija), Masabjēlas klints alā 1858. gadā. Kopš tā laika katrs ticīgais un neticīgais var pārliecināties, ka šajā ievērojamajā katoļu svētceļojumu vietā Dievs, būdams pasaules Radītājs un Uzturētājs, var darīt un šodien arī dara tādas lietas, ko ne cilvēks, ne viņa veidotā zinātne nespēj izskaidrot.

Taču sajust Dievmātes īpašo gādību var ne tikai Lurdā, bet visuviet, kur tiek godāts un piesaukts Viņas vārds. Piemēram, galvenajā mūsu zemes marianiskajā svētvietā Aglonā vai Ruskulovas baznīcā (Kārsavas novads), kura nosaukta Lurdas Dievmātes vārdā, tajos dievnamos, kur ierīkotas Lurdas Dievmātei veltītas kapelas un altāri, izvietotas svētbildes un skulptūras.

Vairāk nekā 130 gadus ticīgie ir lūgušies Lurdas Dievmātes skulptūras priekšā Landskoronas draudzē, bet kopš 2004. gada — arī īpaši Viņas godam veltītajās Svētajās Misēs un citos dievkalpojumos. Šīs skaistās tradīcijas iedibinātājs prāvests Aivars Kursītis ir gandarīts par 10 gados gūtajiem Slimnieku dienu augļiem. 11. datuma dievkalpojumi, kā ierasts, sākas ar Vissvētākā Sakramenta adorāciju, Stundu dziesmām Jaunavas Marijas godam un Rožukroņa lūgšanu (pēdējos gados — no plkst. 9.00). Šajā laikā daudzi ticīgie izmanto arī iespēju samierināties ar Dievu, izsūdzot savus grēkus.

Pulksten 10.00 sākas Svētā Mise. Dieva Vārda liturģijā, Svēto Rakstu komentāros priesteris uzsver ticības nozīmi dvēseles un miesas dziedināšanas procesā, atgādina, ka, dziedinādams slimos, Kristus bieži sacīja: “Tava ticība tevi izglāba” (Lk 17,19). Sprediķos garīdznieks arī runā par dziedināšanas sakramentu, proti, Gandarīšanas, Euharistijas un Slimnieku svaidīšanas sakramenta, lielo nozīmi cilvēka garīgajā un fiziskajā veselībā.

Priesteris Aivars īpaši priecājas, ka šajos gados ticīgie mainījuši savu attieksmi pret Slimnieku svaidīšanas sakramentu, sevišķi Beresnes draudzē. Vairākums tagad izprot, ka Slimnieku svaidīšanas sakramenta pirmā žēlastība ir stiprinājums, dvēseles miers un izturība, lai pārvarētu grūtības, kas pavada smagu slimību vai vecuma nespēku. Kaut gan viens otrs vēl to mēdz dēvēt par Pastaro svaidīšanu, tomēr lielākā daļa apzinās, ka tas nav tikai mirstošo sakraments.

Visus šos gadus grozā pie Lurdas Dievmātes kājām ticīgie turpina nolikt zīmītes ar saviem lūgumiem un pateicībām par saņemtajām žēlastībām. Visvairāk tiekot lūgta Dievmātes palīdzība sev vai kādam tuvam cilvēkam veselības problēmu atrisināšanā.

Daudzi lūgumi saistās ar jauno paaudzi, alkoholismu un citām atkarībām, saticību ģimenēs, bērnu un jauniešu atgriešanu uz ticības ceļa u.c. Netrūkst lūgumu pēc izturības sāpēs, ciešanās, vecuma nespēkā.

Priesteris Aivars, cenšoties atsaukt atmiņā zīmīšu saturu, atcerējās kādu pateicību par bērna izārstēšanu no epilepsijas, kā arī 80-gadīgas sirmgalves pateicību par to, ka viņa vēl spēj atnākt uz baznīcu.

Sv. Mises laikā vispārējā lūgšanā ticīgo zīmītes tiek nolasītas, un visi klātesošie kopīgi lūdzas. Ņemot vērā to, ka ne katrs uzdrošinās skaļi runāt par savām problēmām, kopējo aizlūgumu laikā tiek praktizēti klusuma brīži, lai ticīgie savās sirdīs varētu izteikt Dievmātei savus lūgumus un pateicības.

Pēc Sv. Mises klātesošie Vissvētākā Sakramenta priekšā lūdzas Lurdas Dievmātes litāniju un šautru lūgšanas. Pēc kopējās svētības ar Euharistiju seko svētības lūgšana un individuālā svētība caur priestera roku uzlikšanu. Tiek svētīti arī medikamenti. Tie, kam ir nepieciešamība, vienreiz gadā pieņem Slimnieka svaidīšanas sakramentu.

Priesteris Aivars atzīmē, ka vasaras mēnešos Slimnieku dienas dievkalpojumos parasti ierodas vairāk dievlūdzēju — gan no savas, gan no citām draudzēm. Pašlaik Lurdas Dievmātei veltītos dievkalpojumus apmeklē galvenokārt vietējie ļaudis.
Draudzes garīgais vadītājs ir pateicīgs visiem, kuri mēro ceļu uz Landskoronas baznīcu gan mēneša 11. datumos, gan citās dienās, arī tiem, kuri garāmbraucot iegriežas, lai palūgtos Lurdas Dievmātes altāra priekšā. Viņš arī atgādina, ka nav jāgaida, kad saslimsi. Pie Dieva un Dievmātes jāgriežas ne tikai bēdās, bet arī priekos. Ja meklēsim Viņus arī tad, kad mums ir labi, tad būs vieglāk satikties ar problēmām, uzsver prāvests.

Genovefa KALVIŠA