“Cilvēka dzīve ir pazīt un mīlēt Dievu.”
Ar šādiem vārdiem Katoliskās Baznīcas katehisms sāk izklāstīt kristīgās ticības mācības kopsavilkumu. Bet visa pirmsākums ir krusts. Cilvēka dzīve sākas ar krustu un beidzas ar krustu. Bet šoreiz runa ir par ceļmalas krustu, tas ir, krucifiksu, tieši Kundzinišķu krucifiksu. Kundzinišķu krustam kristīgā tauta 19. septembrī svinēja 30 gadu jubileju. Aglonas pagastā, meža ielokā, skaistā uzkalniņā, veroties debesīs un uz Aglonas - Šķeltovas lielceļu, atrodas balti - sudrabots krusts. Šis sudrabotais krusts drēgnajā, lietainajā, šim rudenim nepierasti aukstajā dienā pulcēja kristīgos cilvēkus ne tikai no Aglonas, bet arī no attālākiem novadiem - Viļakas, Ludzas. Uz krusta godināšanu bija ieradušies 5 prāvesti un priesteri - Daumants Abrickis, Andrejs Aglonietis, Guntars Skutels, Juris Skutels un Lauris Kārklis. Arī laicīgās varas pārstāvji: Preiļu novada deputāte Anita Brakovska no Vārkavas pagasta, Aglonas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Rivars, kā arī bijušā Aglonas dekāntēva Onckuļa brāļa meita Monika. Ar skanīgām balsīm priecēja Aglonas bazilikas dziedātājas un Ludzas draudzes dziedātājas, kopā ar savu priesteri Juri Skuteli.
Šī vienreizējā, neparastā pasākuma organizatore (vairāk iniciatore) bija gados krietni padzīvojusi sieviete Broņislava Sprūģe. Šis skaistais, vērienīgais pasākums noritēja ar vietējā aktīvista, atmodas aktīvista, Tautas frontes dalībnieka Jāņa Džeriņa un Aglonas pagasta atbalstu. Pievēršoties vēsturei, nu jau tālajā 1991. gada 15. jūnijā koka krustu ar jumtiņu ceļmalā uzstādīja Broņislavas Sprūģes ģimene (vīrs un vīra brālis). Rūpes par kopšanu un ziedošām puķēm uzņēmās Broņislava. Tas bija cerību pilns atmodas laiks, jo Latvija atguva savu suverenitāti. Varēja droši pulcēties uz kopējām lūgšanām un dziedājumiem maija novakaros. Ceļa gājējs un braucējs varēja kādu brīdi apstāties, pārmest krustu un veltīt mierpilnu brīdi sarunai ar Dievu. Divdesmit gadu garumā šis koka krusts ar jumtiņu un Dievmātes bildi sagaidīja un pavadīja ceļiniekus, garāmgājējus un vietējos ciema iedzīvotājus, pulcēja uz maija dziedājumiem.
[...]
Janīna UNGURE
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā "Ezerzeme" Nr.38
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: ezerzeme@ezerzeme.lv