Dievišķais prieks - Kristus augšāmcelšanās!

Nedēļu pirms Lieldienām ir klusā nedēļa. Šajā laikā tiek pieminēts Jēzus Kristus pēdējais vakarēdiens, kura laikā Viņš atvadījās no saviem mācekļiem un savas zemes dzīves. Viņš zināja, ka priekšā stāv nodevība, krustā sišana un augšāmcelšanās. Dievs Tēvs deva cilvēkiem tādu upuri, lai visi, kas Viņam tic, nepazustu, bet dzīvotu mūžīgi. Šī nedēļa Jēzum Kristum bija ļoti smaga. Pat Dievam cilvēkam bija grūti atvadīties no zemes dzīves, saviem mācekļiem un draugiem. Jo tā ir neizsakāma laime - redzēt rītausmu, tuvus cilvēkus, palīdzēt citiem un gūt prieku no labiem darbiem! Kristus asaru lūgšana Ģetzemanes dārzā, no kristīgo teologu viedokļa, ir fakta izpausme, ka Jēzum bija divas gribas: dievišķā un cilvēciskā. Tomēr Viņš zināja savu misiju un likteni, tāpēc uzticējās sava Tēva gribai. Pārcietis nežēlīgo cilvēku dusmas, nepelnītas apsūdzības, briesmīgās nāves mokas, Viņš tika pagodināts un augšāmcēlās trešajā dienā, kā to paredzēja pravieši. Lieldienu stāsts pauž, ka šajā pasaulē ir daudz ļaunuma. Visā cilvēces vēsturē cilvēki dara ļaunus darbus, ienīst viens otru, mēģina iznīcināt labo un cilvēkus, kas dara labus darbus. Savas zemes dzīves laikā Jēzus Kristus dziedināja cilvēkus, piecēla cilvēkus no miroņiem, skaidroja Bībeli, svētīja bērnus. Viņš bija skolotājs, ārsts un psihologs. Tomēr cilvēki pieprasīja Viņu sodīt un sist krustā kā laupītāju. Viņš nevienu nenogalināja, neaplaupīja un nenodeva.

Cik bieži cilvēki arī mūsdienu pasaulē cieš nepelnīti un tiek sodīti! Pārdomas par to ir visatbilstošākās klusajā nedēļā. Krievijā nedēļu pirms Lieldienām - Pūpolu svētdienā patriarhi pēc svinīgā gājiena uzņēma savā namā nabagus un atstumtos, tos cienāja, mazgāja tiem kājas, pēc tam apdāvināja. Tā žēlsirdība izpaudās konkrētās darbībās. Gavēņa laikā cilvēki ne tikai atteicās no dzīvnieku izcelsmes trekniem ēdieniem, bet arī darīja labus darbus. Cilvēks parāda savu ticību ne tikai apmeklējot templi, bet arī pieņemot ikdienas lēmumus un veicot darbības. Laiks pirms lielajiem Kristus augšāmcelšanās svētkiem ir unikāla iespēja iegūt dārgumus, kas rotā mūsu dvēseli: žēlsirdību, mīlestību, pacietību, dāsnumu un miermīlību. Veicot labus darbus, mēs sniedzam roku tiem, kam tā nepieciešama. Lieldienas jeb Kristus augšāmcelšanās ir liela diena, kurā notika brīnums. Kristus ir augšāmcēlies! Dievs parādīja savu spēku, varenību, mīlestību pret cilvēkiem. Šie brīnišķīgie svētki ir piepildīti ar prieku, ticību un cerību. Tas pierāda, ka Dievam viss ir iespējams!

Katrs no mums atrodas lielā Radītāja uzraudzībā, kurš priecājas, kad darām labus darbus, un skumst, kad darām ļaunu. Daži cilvēki uzdod jautājumu, kā es varu darīt labu? Kā iemācīt to saviem bērniem un mazbērniem? Pirmkārt, ir vērts atzīmēt kultūras un izglītības nozīmi audzināšanā, jo tas ir pamats sirdsapziņas dzimšanai cilvēkā un laba un ļauna jēdziena izpratnei. Otrkārt, kristīgā izglītība ģimenēs, kur bērniem māca par Dievu. Treškārt, svarīgs ir vecāku personīgais piemērs. Kopumā, pamatojoties uz audzināšanu, garīgo attīstību un pastāvīgu saziņu, cilvēks iegūst gudrību, zināšanas, sapratni. Ir ļoti svarīgi saprast, kas ir labs un kas ir ļauns. Jo mēs esam atbildīgi par tiem, kas būs pēc mums. Pateicoties mūsu senčiem, līdz mūsdienām ir nonākušas tradīcijas, svētku atribūtika un cieņa pret Dievu. Tāpēc šodien Lieldienu galdu rotā pūpolvītols (blīgzna) - pirmais koks, kas pavasarī zied mūsu platuma grādos, kā palmu zaru prototips, ko ļaudis pasniedza Jēzum Kristum, kad Viņš ienāca Jeruzalemē. Kristus augšāmcelšanās ir dievišķs prieks, kas iedvesmoja cilvēkus, iedvesa cerību un laimi! Līdz šim šajos brīnišķīgajos svētkos cilvēki sveica viens otru ar vārdiem «Kristus ir augšāmcēlies!»

Karīna BIRUĻE

Foto: radio1.lv