1917. gada 13. maijā Kava de Iria ielejā netālu no Fatimas (Portugāle) trim maziem ganiņiem parādījās Vs. Jaunava Marija, kam sekoja vēl piecas vīzijas, līdz pat tā paša gada oktobrim, Sakarā ar šī nozīmīgā notikuma 100. gadadienu 12. un 13. maijā Fatimu apmeklēs pāvests Francisks, kurš ir liels Fatimas Dievmātes godinātājs.
Trīs Fatimas bērni - 10 gadus vecā Lūcija dos Santos, viņas deviņgadīgais brālēns Francisks (Francišku) Marto un viņa septiņgadīgā māsiņa Jasinta (Žasinta) bija aitu ganiņi, vienkāršu, dievbijīgu zemnieku bērni. Lūcijas māte bija sevišķi ticīga un strādīga. Viņa bērniem bija stingri noteikusi pirms pusdienām katru dienu noskaitīt Rožukroni, ko bērni neretu saīsināja rotaļu dēļ.
1916. gadā Portugāle bija spiesta piedalīties Pirmajā pasaules karā. Kādu dienu bērniem parādījās eņģelis. Kad nobijušies ganiņi gribēja bēgt prom, Debesu sūtnis uzrunāja viņus: “Nebīstieties, es esmu miera eņģelis. Lūdzieties kopā ar mani”:
“Mans Dievs, es ticu Tev, es pielūdzu Tevi, es ceru uz Tevi, es mīlu Tevi, Es lūdzu piedošanu visiem tiem, kas Tev netic, kas Tev nepielūdz, kas ir zaudējuši cerību uz Tevi, kas Tevi nemīl.”
Eņģeļa parādīšanās atkārtojās vēl divas reizes, kas bērnus sagatavoja lielajai misijai visā pasaulē.
1917. gada 13. maijā šie trīs bērni, ganīdami aitas, spēlējās Kava de Iria ielejā, kad pēkšņi, zibenim līdzīgā gaismas uzplaiksnījumā, uz ozola apakšējā zara ieraudzīja stāvam brīnumaini skaistu Jaunavu. Saliktajās rokās Viņai bija rožukroņa krelles. “Būtni” ieskāva tik spoža gaisam, ka tā bija spilgtāka par saules gaismu. Redzot bērnu izbīli, skaistā Kundze viņus uzrunāja: “Nebīstieties! Es jums neko ļaunu nedarīšu.”
“No kurienes Tu esi?” bailīgi jautāja vecākā no bērniem, Lūcija. “Es nāku no Debesīm,” atbildēja Jaunava. “Ko Jūs vēlaties?” jau drošāk jautāja Lūcija.
“Es gribu, lai jūs katru mēnesi trīspadsmitajā dienā ap pusdienas laiku atnāktu uz šo ieleju. Oktobrī Es jums pateikšu, kas Es esmu un ko no jums vēlos.” Jaunava arī jautāja: “Vai jūs gribat labprāt nest Dievam upurus un uzņemties pacietībā ciešanas kā gandarījumu par daudziem grēciniekiem, lai atgrieztu tos pie Dieva? Vai jūs gribat gandarīt par cilvēku zaimiem un lāstiem, ar kuriem viņi stipri apvaino Jaunavas Marijas Bezvainīgo Sirdi?”
“Jā!” savā un pārējo bērnu vārdā atbildēja Lūcija. Jaunava uzdeva bērniem katru dienu skaitīt Rožukroni par mieru pasaulē. tad Viņa pacēlās un pazuda saules gaismā.
Ziņa par Dievmātes parādīšanos ātri izplatījās. Sākumā neviens tam neticēja. Bērniem, kurus uzskatīja par meļiem, bija daudz jāizcieš. Viņi pat bija ieslodzīti cietumā. Otrajā un trešajā Dievmātes parādīšanās reizē, 1917. gada 13. jūnijā un 13. jūlijā, uz ieleju kopā ar bērniem līdzi devās vairāki tūkstoši cilvēku. Pusdienu laikā noslēpumainā Jaunava parādījās atkal un pavēlēja bērniem katru dienu lūgties Rožukroni par mieru pasaulē, uzupurēties par grēcinieku atgriešanos un atklāja noslēpumu, kuru pagaidām nedrīkstēja izpaust. Tikai 1941. gada augustā Lūcija daļēji drīkstēja izpaust 1917. gada 13. jūlija Jaunavas uzticēto noslēpumu, ko Lūcija arī uzrakstīja. Noslēpums sastāv no trim daļām, no kurām Lūcija drīkstēja atklāt tikai divas. Bērniem tika parādīta elle, un viņiem tika atklāts t.s. pirmais noslēpums. Kad Jaunava izpleta rokas, no tām izplūda gaismas stari, kas, likās, staroja cauri zemei, tā ka bērni apakšzemē redzēja lielu uguns jūru. Šai plašajā uguns jūrā dēmoni un cilvēku dvēseles, uguns virpuļu dzītas, cēlās uz augšu un atkal grima. Bija dzirdami šausmīgi izmisuma kliedziena. Šī vīzija turpinājās tikai vienu acumirkli. Jaunava teica:
“Jūs redzējāt elli, uz kurieni aiziet nabaga grēcinieku dvēseles, un tāpēc Jēzus griba ir, lai pasaule velta sevi manai Bezvainīgajai Sirdij, tad no elles briesmām tiks izglābtas neskaitāmas dvēseles un pasaulē atkal būs miers.” Uz Bezvainīgās Jaunavas Marijas Sirds godināšanu attiecas noslēpuma otrā daļa. Dievmāte norādīja: “Ja cilvēki darīs visu to, ko Es jums saku, daudzas dvēseles tiks izglābtas un pasaulē iestāsies miers.” Vienlaikus Jaunava brīdināja: ja šis vēstījums netiks uzklausīts un cilvēki turpinās sāpināt Kunga Sirdi, paies neilgs laiks un sāksies atkal jauns, vēl ļaunāks karš. Tas notiks pāvesta Pija XI valdīšanas laikā. Dieva zīme, nepazīstama gaisma debesīs, liecinās, ka tuvojas pasaules sodīšana par tās grēkiem, t. i. karš (tas bija Otrais pasaules karš), bads, Baznīcas un Svētā tēva vajāšana. To iespējams novērst, ja Krievija tiks veltīta Dievmātes Bezvainīgajai Sirdij un katra mēneša pirmajā svētdienā tiks ieviesta Grēksūdzes komūnija. Kad visa pasaule uzupurēsies Marijas Bezvainīgajai Sirdij, sods tiks atcelts vai vismaz samazināts, iestāsies miers. “Beigās mana Bezvainīgā Sirds triumfēs,” paziņoja Jaunava.
1931. gada 13. maijā Portugāles bīskaps veltīja Portugāli Bezvainīgajai Marijas Sirdij. Šīs veltīšanas auglis - Otrajā pasaules karā Portugāle bija pilnīgi droša un pasargāta vieta.
13. jūlija vīzijā Jaunava norādīja, ka, skaitot Rožukroni, pēc 10 “Esi sveicināta, Marija” jāpievieno šādi vārdi: “Ak, mans Jēzu, piedod mums mūsu grēkus, pasargā mūs no elles, ved visas dvēseles uz debesīm, bet sevišķi tās, kurām visvairāk vajadzīga Tava žēlsirdība.” Šo lūgšanu arī tagad lūdzamies Latvijas baznīcās.
13. oktobrī Dievmāte paskaidroja, ka Viņa ir Rožukroņa Karaliene, atkārtoti ieteica lūgties Rožukroni un uzcelt baznīcu. Pēc Viņas iepriekšējā apsolījuma notika “Saules deja”, daudzkrāsaina saule rotājās pie debesīm, tā trīcēja un krita. 50 tūkstoši skatītāju to novēroja un apliecināja.
Cilvēces vēsturē reģistrētas vairāk nekā 20 tūkstoši liecības par Dievmātes parādīšanos cilvēkiem, taču katoļu Baznīca atzinusi tikai 15, kas pelna brīnumu ticamību.
1942. gadā pāvests Pijs XII novēlēja visu pasauli Marijas Bezvainīgajai Sirdij, īpaši pieminot Krieviju.
Pēc atentāta pret pāvestu Jāni Pāvilu II, 1981. gada 13. maijā, Dievmātes pirmās parādīšanās Fatimā gadadienā, Svētais tēvs lūdza Lūcijas vēstuli ar trešo noslēpuma daļu, kas glabājās Vatikāna arhīvā. Iepazinies ar to, pāvests Jānis Pāvils II atkārtoja uzupurēšanās aktu Fatimā 1982. gada 13. maijā, pēc tam Sv. Pētera laukumā Romā 1984. gada 25. martā, garīgā vienotībā ar visas pasaules bīskapiem, uzupurējot visu cilvēci Marijas Bezvainīgajai Sirdij.
Noslēpuma 3. daļu pēc pāvesta Jāņa Pāvila II ierosmes atklāja 2000. gadā. Tas vēstī par totalitārisma režīmu īstenotajām kristiešu vajāšanām un moceklību 20. gs.
Fatimas bērni Francisks un Jacinta nomira drīz vien pēc brīnumainās tikšanās ar Dievmāti - 1919. un 1920. gadā no epidēmijas, attiecīgi 11 un 10 gadu vecumā. Lūcija kļuva par mūķeni un nodzīvoja līdz 2005. gadam.
Š. g. 13. maijā, svētceļojuma laikā uz Fatimu, pāvests Francisks parādību svētnīcas priekšā vadīs Euharistisko upuri un kanonizēs par svētajiem Fatimas ganiņus Francisku un Jasintu (viņu beatifikācija - pasludināšana par svētīgajiem, notika 2000. gadā, pāvesta Jāņa Pāvila II laikā). Baznīca pirmoreiz atzīst par svētajiem bērnus, kuri nav bijuši mocekļi.
100. gadadiena kopš Fatimas notikumiem mums atgādina, kādas žēlastības plūst no Rožukroņa lūgšanas, īpaši grēcinieku atgriešanā un miera nostiprināšanā pasaulē. Lūgsimies Rožukroni un brīnišķīgo jubilejas gada veltīšanās lūgšanu Fatimas Dievmātei:
“Fatimas Rožukroņa Karaliene, rādi mums, cik spēcīgs ir tavs sargājošais apmetnis. Lai tava Bezvainīgā Sirds ir grēcinieku patvērums un ceļš, kas ved pie Dieva… Vienotībā ar brāļiem un māsām es veltu sevi Tev. Vienotībā ar brāļiem un tavā aizbildniecībā es veltu sevi Dievam…”
Sagatavoja Genovefa KALVIŠA
