“Valsts svētki = mani svētki?”

Mēneša pirmā puse parasti aizrit, gatavojoties svētkiem – Lāčplēša dienai un Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, it visur – skolās, bērnudārzos, darba kolektīvos un kultūras iestādēs… darbs rit. Tāpēc, ka tas ir piemērotākais brīdis, lai atzītos mīlestībā savai valstij. Pierādīt, ka mēs esam spējīgi ne tikai ņemt, uzdodami jautājumu “Ko dara mana valsts, lai man tajā būtu labi dzīvot?”, bet arī dot, saprotot, ka mēs paši esam spējīgi radīt tās labā un ka tieši mēs veidojam nākotni. Tautas namu vadītāji raksta svētku vakaru scenārijus, mākslinieciskās pašdarbības aktieri pilnveido savu meistarību pirms galvenajiem mēģinājumiem, tiek gatavotas izstādes, kas stāsta par mūsu valsts galvenajiem vēsturiskajiem notikumiem, par valsts sasniegumiem un cilvēkiem, kam bija svarīga loma valsts atjaunošanā. Latviju dzimšanas dienā novembrī gatavojas sveikt visi, sākot no bērnudārza audzēkņiem līdz pat mūsu cienījamajiem senioriem – kurš kā prot, kurš kā saprot… Un, lūk, pienāk šis datums, kas kalendārā ik gadu iezīmēts sarkanā krāsā. Kāda vieta visā šajā procesā ir mums? Tieši uz šo jautājumu mēs arī esam nolēmuši rast atbildes, piedaloties projektu konkursā, kuru izsludināja Valsts reģionālās attīstības aģentūra – Latvijas valsts budžeta finansētās mērķprogrammas “Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma” ietvaros. Mūsu projekta nosaukums “Valsts svētki = mani svētki?”

Kāpēc ar jautājuma zīmi? Nevienam nav noslēpums, ka lielākā mūsu auditorijas daļa ir pierobežas iedzīvotāji. Un tas, bez šaubām, atstāj pēdas katrā no mums: savstarpējā sadarbība, kultūru mijiedarbība, arī pasaules uzskats ir jūtams daudzos mūsu daudznacionālās sabiedrības līmeņos. Kāds tajā saskata draudus un izaicinājumus, citi – iespējas un sadarbības veidus, taču ne par to šodien ir runa. Strādājot pie šī projekta, mēs gribam saprast, cik spēcīga ir mūsu novadu iedzīvotāju piederības sajūta valstij. Viens no visiedarbīgākajiem šīs piederības demonstrēšanas veidiem – attieksme pret valsts svētkiem. (Projekta ietvaros apskatīsim šo jautājumu no vairākām pozīcijām, uzrunājot tos, kuri organizē pasākumus, kā arī iedzīvotājus, kuri tos apmeklē/neapmeklē. Noskaidrosim, vai tādi datumi kā 18. novembris, 1. un 4. maijs ir tikai ar sarkanu krāsu kalendārā atzīmētas brīvdienas, vai tomēr tie ir svētki, kas tiek svinēti kā savi personīgie).

Par projekta rezultātu kļūs virkne rakstu, kuru varoņi būs dažāda vecuma un sociālo grupu vietējie iedzīvotāji, aptauju kopsavilkumi, kas paredzēti kultūras darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst pasākumu sagatavošana un pilsētnieku un lauku ļaužu, kā arī pašu Krāslavas, Dagdas un Aglonas novada iedzīvotāju iesaistīšana šajos pasākumos. Turklāt ir ieplānoti divi valsts svētku tematikai veltīti fotostāsti. Viens no tiem publicēts jau šodien. Ir patīkami, ka jau šodien mēs varam apkopot pirmos starpposma rezultātus, proti, novērtēt mūsu triju novadu kultūras darbinieku aptaujas rezultātus. Varu uzreiz pateikt, ka rezultāti iedrošina, jo valsts svētki tiek svinēti katrā kultūras iestādē, kuras vadītāji piedalījās aptaujā. Kas attiecas uz pasākumu saturu, tad respondenti norādīja gan izstādes, gan vietējo pašdarbības kolektīvu koncertus, gan uzaicināto viesmākslinieku uzstāšanos, radošās darbnīcas… Kas attiecas uz vietējo iedzīvotāju aktivitāti, tad to diemžēl atzīmēja mazāk kā puse aptaujāto. Tie, kuri piedalās pasākumos, pēc kultūras pavarda vadītāju domām, priekšroku dod, pirmkārt, vietējo un viesmākslinieku koncertiem, kā arī atpūtas vakariem. Turklāt vietējie iedzīvotāji, kaut arī apzinās, kam veltīti pasākumi, tomēr joprojām neuztver tos kā personīgus (to atzīmēja vairāk nekā 80% aptaujāto).

Kultūras darbinieki līdzīgu pasākumu organizēšanas nepieciešamību saskata tajā, ka tie stiprina cilvēku piederības sajūtu valstij, attīsta patriotismu, motivē iedzīvotājus ar cieņu izturēties pret savu valsti. Runājot par tiem, kuri nepiedalās šādos patriotiskos pasākumos, šeit, pēc kultūras centru vadītāju domām, galvenā problēma ir nepietiekami attīstīta patriotisma izjūta. Tajā pašā laikā mūsu aptaujātie varēja sniegt konkrētus ieteikumus, kas būtu jādara, lai iedzīvotāji reaģētu atsaucīgāk. Tādējādi tautas namu vadītāji iesaka iekļaut pagastu mākslinieciskās pašdarbības kolektīvu sagatavotās koncertprogrammas lielajos svētku koncertos, kuri tiek organizēti novadu centros. Tika izteikts arī labs vēlējums, kā uzlabot visu iedzīvotāju grupu labklājību. Un tika ieteikts vairāk uzmanības veltīt izpratnei par svētku nozīmi ģimenēs un izglītības iestādēs. Kāds atzīmēja, ka attiecībās “cilvēks-valsts” cieņai jābūt savstarpējai...

Paldies kultūras un tautas namu vadītājiem, ka tik saspringtajā novembra svētku sagatavošanas posmā atrada laiku, lai atbildētu uz mūsu piedāvātajiem jautājumiem. Kāpēc esam sākuši darbu pie šī projekta? Domāju, ka atbilde ir acīmredzama, taču paskaidrošu. Tādā veidā, iespējams, mēs veicinām to, lai pēc iespējas vairāk lasītāju sajustu piederību mūsu valstij. Sajustu to nevis kā atsevišķu vienību, bet kā neatņemamu veselumu ar sevi. Ka tas ir svarīgi, man pat nav šaubu... Un nav izslēgts, ka, to saprotot, mēs sagaidīsim Latvijas simtgadi kā savus personīgos svētkus!

Marina NIPĀNE

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.