Inga Indriksone: “Es iemācījos nebaidīties no grūtībām”

Sīvera ezers ir viens no desmit lielākajiem ezeriem Latvijā, kas izceļas ar savu dabisko skaistumu. To apstiprina 39 reti un aizsargājami augu veidi. Tieši Sīverā dabas pētnieks Uvis Suško atklājis aptuveni 1400 to augšanas vietas. Īpaši vērtīgi ir divi ūdensaugu veidi - smalkā najāda un lokanā najāda, kas aug vien 53 vietās pasaulē, un trīs no tām ir Latgalē.

Bet kā saglabāt ūdenstilpņu vērtību, nevis sagraut dabas bagātības? Manuprāt, spilgtu piemēru saudzīgai attieksmei pret dabu uzskatāmi demonstrē kempinga «Sīveri» īpašniece Inga Indriksone. Viņa piekrita pastāstīt par veiksmīgu uzņēmējdarbību, apsaimniekojot viena no skaistākajiem ezeriem ne tikai Latgalē, bet arī Latvijā, krastu. 

Ierodoties kempingā saulainā svētdienas pēcpusdienā, sapratu, ka vieta ir populāra atpūtnieku vidū. Pie nama ieejas  ar uzrakstu «Recepcija» mani sagaidīja jauns vīrietis, lūgdams nedaudz uzgaidīt. Pirms intervijas Inga piedāvāja izmēģināt viņu šīs sezonas jauninājumu - minigolfu. Viņa īsumā izskaidroja spēles noteikumus un piebilda, ka šajā spēlē nav jāsteidzas un tajā var iesaistīties dažāda vecuma cilvēki. Katrā posmā es jutu, ka steidzos. Nelāgs mūsdienu ieradums. «Dzenājot bumbiņas», uzsākām sarunu, bet pēc tam turpinājām, apsēdušās vietā, kur atrodas deviņi minigolfa sektori.

- Inga, pastāstiet par sevi.

- Piedzimu Krāslavā Pētera un Ritas Koroševsku ģimenē.  Absolvēju Krāslavas 1. vidusskolu, turpināju studijas Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā, bet pabeidzu to jau kā universitāti, saņemdama skolotājas diplomu. Strādāju Inčukalna pamatskolā. Uzkrāta vairāk nekā 25 gadu darba pieredze. Bet vasarās braucu uz Sīveru un baudu dabas skaistumu, elpoju svaigu gaisu, apvienoju patīkamo ar lietderīgo. Mūsu kempings darbojas jau desmit gadus. Pirms atklāšanas trīs gadus ritēja sagatavošanās darbi tūristu uzņemšanai pusotra hektāra plašajā teritorijā.

Mani vecāki joprojām dzīvo Krāslavā. Vienmēr ir prieks atgriezties dzimtajās ārēs. -

Kā izvēlējāties tieši tūrismu?

- Par to ir vesels stāsts. Apmēram pirms piecpadsmit gadiem nolēmām, ka vajadzētu uzsākt savu biznesu. Vienam no bērniem operācijai bija nepieciešami finanšu līdzekļi. Nezin kāpēc iedomājāmies, ka tūrisma bizness palīdzēs, un mēs varēsim nopelnīt nepieciešamo summu. Kamēr visu tīrījām, pļāvām un sakopām, nauda operācijai tika atrasta citur.  Tomēr nolēmām iesākto pabeigt, bija žēl ieguldītā darba.

Otrkārt, ņemot vērā, ka Latvijas robežas bija atvērtas arī ārzemju tūristiem, mēs nolēmām, ka ideja par kempingu ir ļoti labs risinājums. Latgale ir skaista vieta, un atpūtnieki vēlēsies redzēt šo skaistumu. Turklāt ideja bija diezgan novatoriska, jo tolaik šeit nebija tādu piedāvājumu. 

- Kā uzsākāt darbu?

- Patiesībā, visgrūtākais posms bija uzsākt savu biznesu. Tiklīdz ielikts «pamatakmens», jau nav piedodams atstāt iesākto. Mūsu kempings ir ģimenes bizness. Sākumā, kad bērni bija mazi, ļoti palīdzēja mani vecāki. Viņi mani atbalstīja, kā vien spēja. Par to esmu viņiem ļoti pateicīga. Tagad bērni ir izauguši, kļuvuši par manu stipro plecu, viņi darbojas ģimenes biznesā. Es galvenokārt vadu, strādāju ar dokumetiem un risinu ārštata uzdevumus.

Nedrīkst aizmirst par reklāmas iespējām internetā. Ar to - reklāma un internets - nodarbojas mana vecākā meita. Daudzi apmeklētāji ne tikai mutiski nodod informāciju, bet arī dalās savās lapās sociālajos tīklos, atstāj atsauksmes mūsu Facebook lapā. Mums ir arī sava vietne internetā - campsiveri.lv, kur var atrast informāciju par pakalpojumiem, mūsu kempinga foto, atrašanās vietu un daudz ko citu.

Nedrīkst aizmirst arī par Dievu. Tieši Viņu uzskatu par savu galveno atbalstu. Es pateicos Dievam par mīlestību pret mani un to, ka Viņš ir ar mani.

- Ko šobrīd piedāvājat?

- Sākotnēji piedāvājām izmantot sakopto pludmali peldēšanai, piknika un telšu vietas, transportlīdzekļu novietošanu, pēc tam, pateicoties projektam, parādījās laivas, arī ar motoru. Uz pontoniem iekārtota piestātne, jo krasts šeit, tāpat kā jūra, ir diezgan sekls. Esam uzbūvējuši mini biroju, divas vasarnīcas un piedāvājam divas istabas ģimenēm, ir rotaļu laukums ar šūpolēm. Pirts cienītājiem varam uzsildīt pirts mucu. Visbeidzot, šīs sezonas jauninājumi - SUP dēļi un minigolfs. Piedāvājam SUP dēļus, pateicoties sadarbībai ar ziņu portālu travelnews.lv, kas ir mūsu ilggadējais partneris informācijas jomā. Minigolfs arī parādījās projekta ietvaros, kas tika īstenots sadarbībā ar Krāslavas rajona partnerību un LEADER atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) .  Vēlos atzinīgi novērtēt konsultantes Zanes Ločmeles darbu.

Mēs sākam apgūt vēl vienu jauninājumu - atpūtu uz neapdzīvotas salas. No pašvaldības iznomājām vienu Sīvera salu un attīstām šo pakalpojumu.

Mēs organizējam bērnu nometnes, viena no tām šodien beidzās. Dienas nometne «Impulss-2020» notika no 20. līdz 26. jūlijam, kur 30 Krāslavas novada bērni apguva minigolfu un mācījās nirt ar masku, iepazinās arī ar drošības noteikumiem uz ūdens un devās laivu braucienā pa ezeru.

Augusta pirmajā nedēļas nogalē sadarbībā ar zemūdens klubu «Poseidons» notiks tradicionālās zemūdens makšķerēšanas sacensības. Šīs sacensības jau ir kļuvušas par tradīciju. Pie mums notika arī regates un Sīvera svētki, taču tas nav mūsu profils. Mūsu kempinga mērķis ir nodrošināt klusu un mierīgu atpūtu ģimenēm ar bērniem.

- Kas ir īpaši pieprasīts?

- Principā viss, ko piedāvājam. Protams, jauninājumi vēl netiek aktīvi izmantoti; šeit domāju minigolfu, SUP dēļus un neapdzīvoto salu. Tie, kas pie mums ierodas ne pirmo reizi, slavē mūs par piedāvājuma paplašināšanu. Daži dalās ar savu ceļojumu pieredzi, stāsta par kaut kur redzēto, tādējādi sniedzot mums jaunas idejas. Protams, cenšamies uzklausīt tūristu atsauksmes un padomus.

- Ko iesakāt apmeklēt, ja tūristi interesējas?

- Protams, es iesaku savu dzimto pilsētu - Krāslavu. Piemēram, keramiķus Pauliņus, Kombuļos Jura Kokina darbnīcu un arī «Kurmīšus». Iesaku doties uz Krāslavas novada Tūrisma informācijas centru (TIC), kur darbinieki ir īsti profesionāļi un vienmēr varēs ieteikt apskates objektus.  Daudzi dodas uz Daugavpili, Marka Rotko muzeju, pēdējā laikā iesaku apmeklēt Preiļus, kur var apskatīt moto un metālmākslas galeriju «Nester Custom Moto & Metal Art gallery». Daži vēlas redzēt kādas reliģiskas vietas - tad ceļš uz Aglonu, netālu arī «Karaļa kalns».

Izvēle ir pietiekami plaša, viss ir atkarīgs no tūristu vēlmēm un interesēm.

Notiek dažādi pasākumi, kas uzskatāmi demonstrē kultūras iezīmes. To arī vienmēr ieteikšu. Starp citu, daži interesējas par veloceliņiem, diemžēl ap Sīveru tādu nav, tie ir pieejami tikai pie Ežezera, arī Daugavas lokos. Pagaidām šis virziens nav izstrādāts, varbūt nākotnē kaut kas mainīsies.

- Vai ir bijuši kādi neparasti apmeklētāji?

- Desmit gadu laikā ir bijis daudz dažādu cilvēku. Es atceros IT darbiniekus no Austrālijas, kuri viesojās pie mums pirms septiņiem gadiem. Mani pārsteidza tas, ka viņi, ieradušies kempingā ezera krastā, negāja peldēties vai sauļoties. Izrādījās, ka viņiem galvenais ir interneta pieslēgums, jo viņi strādā attālināti, tāpat kā daudzi no mums šogad koronavīrusa dēļ. Bija vēl viens gadījums ar ķīniešu tūristiem, kuri nerunāja angliski. Modernās tehnoloģijas palīdzēja mums saprasties.

Ik pa laikam ierodas viesi, ar kuriem ir grūti komunicēt, bet es to uztveru kā jaunu izaicinājumu. Dažreiz pat problēma nav saistīta ar valodu. Pie mums ierodas ne tikai tūristi no Baltijas valstīm, Nīderlandes, Vācijas, bet arī tautieši, piemēram, no Rīgas, Jelgavas, Jēkabpils, Rēzeknes un Daugavpils. Katram ir savs raksturs, sava izpratne par kempingu, atpūtu, skaistumu. Kad cilvēks ir pozitīvs, ar viņu ir vieglāk strādāt. Redzēt cilvēku, 
kurš ieradies kempingā sliktā noskaņojumā, bet jau pēc pāris stundām smaida - tā man ir laime. Tas ir kā balzams dvēselei. Tieši tāds rezultāts ir nepieciešams, lai cilvēks saprastu, ka viņš ir izvēlējies pareizo atpūtas vietu. Daudzi bērni un pat daži pieaugušie tieši šeit pirmo reizi ierauga zaķus, ežus, stirnas. Kādu laiku mūs bija pasācis apciemot alnis. Pagājušajā gadā kempingā ieradās kaķēns, kurš nodzīvoja pie mums visu vasaru un joprojām mīt mūsu mājās. Šogad parādījās vāvere. Šeit ir daudz dzīvnieku. Bērniem ir prieks, ka var iepazīties ar kādu no meža iemītniekiem.

- Vai ir grūti būt uzņēmējai? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

- Ir grūti uzsākt un noteikt kārtību, organizēt darbu. Mirklī, kad ir skaidrs, kurš par ko atbild un kam kas jādara, kļūst vieglāk. Man kā sievietei grūtības sagādā saimnieciskie darbi. Par laimi, ir atsaucīgi vietējie zemnieki Aigars Trušelis un Juris Ļaksa-Timinskis, kuri, ja nepieciešams, palīdz, arī ar tehniku. Ir grūti atrast profesionāļus, piemēram, celtniekus, mēbeļu izgatavotājus.

Laika gaitā izveidojušies sakari, parādījušies sadarbības partneri. Šeit vēlos izcelt mūsu Krāslavas novada TIC darbu Tatjanas Kozačukas vadībā. Viņas ir patiešām lieliskas, uzklausa dažādus viedokļus. Sākumā viņas strādāja tikai darba dienās, bet tagad ir mainījies grafiks, un brīvdienās, kad ir visvairāk tūristu, viņas arī strādā. Šie cilvēki ir pelnījuši uzslavu, viņi ir sava amata meistari, kas patiešām darbojas cilvēku labā un ir īstajā vietā.

Nav viegli atrast atbilstošus kempinga darbiniekus. Nodarbinātības specifika: vairāku svešvalodu zināšanas. Turklāt ir jādara viss, kas saistīts ar saimniecību. Piemēram, jāpārbauda, vai visās istabās ir nepieciešamie piederumi utt.

- Ko Jūs ieteiktu cilvēkiem, kuri vēlas uzsākt savu biznesu? Kā gūt panākumus?

- Pirmkārt, vajadzētu apsvērt plusus un mīnusus. Rūpīgi aprēķināt un pārdomāt biznesa plānu. Ņemt vērā visus iespējamos faktorus, kas var ietekmēt uzņēmējdarbības attīstību vai, gluži pretēji, to «noslīcināt». Tas ir ļoti svarīgs solis. Jākonsultējas ar tiem, kuri jau kļuvuši par uzņēmējiem. Nebaidīties jautāt. Noteikti izmantot dažādu programmu un projektu iespējas.

Pēc savas pieredzes varu teikt, ka ikviena neparedzēta situācija ir izaicinājums, ko pārvari. Jebkurai problēmai jārod risinājums. Tas, kāds būs šis lēmums, ir atkarīgs no tevis. Bet nekad nevajadzētu ļaut stresam gūt virsroku. Ja strādāsi pie problēmjautājuma, viss noteikti izdosies. Katrā situācijā tiek iegūta vērtīga pieredze, ko var izmantot nākotnē.

Uzņēmējdarbībā ir tāpat kā minigolfā: ne vienmēr izdodas trāpīt bedrītē no pirmās reizes. Taču ar pacietību un mierīgu attieksmi var gūt rezultātu otrajā piegājienā. Ja netrāpi, tad dodies citur un esi veiksmīgs.

- Vai Jums patīk tas, ko darāt?

- Tas ir ģimenes uzņēmums. Lai arī neizdevās lielais bizness, taču tā ir lieliska dzīves skola gan man, gan maniem bērniem. Bērni apgūst komunikācijas prasmes, attīstās, iegūst jaunas zināšanas, paplašina redzesloku. Šī aktivitāte mūs vieno, mēs cits citu atbalstām, sazināmies, risinām problēmjautājumus. Es lepojos ar saviem bērniem. Tūrisma nozare ir neparasta ar to, ka mēs cits citu atbalstām. Vietējie iedzīvotāji ir ieinteresēti, lai tiktu apmeklēti tūrisma objekti. Jo tūrists dosies uz veikalu, uzpildīs degvielu savam auto, runās ar jauniešiem svešvalodā. Tā ir priekšrocība. Kad mans kempings ir pilns, es meklēju šiem cilvēkiem vietu kaut kur netālu. Ar kaimiņiem dzīvojam draudzīgi, cenšamies atbalstīt vietējos uzņēmējus un lauksaimniekus.

- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

- Plāni nāk ar laiku. Šobrīd - neapdzīvotās salas pakalpojumu attīstība. Pirmie klienti to jau ir izmēģinājuši, bija apmierināti. Un tas mums ir galvenais.

 Jeļena AVSJUKEVIČA

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Pierobežas veiksmes stāsti” rakstu saturu atbild to autori.  #SIF_MAF2020