Olga Gekiša: “Labs garastāvoklis - panākumu atslēga”

  • Projekti
  • 21.08.2020 11:16
  • 691 skatījumi
img

Dzīves daudzveidība pārsteidz, bet ir iespēja iepazīties ar jauniem un uzņēmīgiem cilvēkiem. Strādājot pie projekta raksta, liktenis mani saveda kopā ar ar jaunu meiteni no Dagdas. Mani piesaistīja viņas “saldā” nodarbošanās. Viņa strādā Dagdas novada Attīstības un plānošanas nodaļā, taču cep arī tortes un citus gardumus. Bija interesanti uzzināt, kā izdodas apvienot tik dažādas jomas.

Noteiktajā laikā ierados mājīgajā Olgas Gekišas un viņas ģimenes dzīvoklī, un mēs sākām sarunu viņas “otrajā darbavietā”, proti, virtuvē, kas tika pieteikta kā konditorejas izstrādājumu ražošanas uzlabošanas un attīstības vieta Dagdas novadā. Es lūdzu sarunu biedreni, lai nedaudz pastāsta par sevi.

- Visu bērnību un skolas gadus pavadīju Dagdā. Pēc Dagdas vidusskolas beigšanas turpināju izglītību Jelgavā, Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Mācījos ekonomikas programmā, padziļināti apgūstot grāmatvedību un finanšu uzskaiti. Diemžēl pēc diploma saņemšanas notika nelaime - no dzīves aizgāja tētis. Uzskatīju par savu pienākumu atgriezties Dagdā, lai atbalstītu mammu un neatstātu viņu vienu. Apstākļu sakritība: mana brāļa paziņa Diāna pateica, ka Dagdas novada dome meklē speciālistu ar tādu izglītību kā man. Netērēju laiku un ieguvu darbu pašvaldībā kā projektu koordinatore Dagdas novada attīstības un plānošanas nodaļā. Jāsaka, ka mans vīrs pēc Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības fakultātes absolvēšanas jau strādāja Dagdā kā lauksaimniecības konsultants. Viņš savu karjeru uzsāka ne īsti pēc profesijas, tomēr lauku dzīve viņam nav sveša, jo vecākiem pieder zemnieku saimniecība. Protams, lauksaimniecība viņam ir tuva. Dažādi apstākļi atveda mani un Artjomu uz Dagdu; sapratām, ka šeit mēs vēlamies palikt, pirms sešiem gadiem izveidojām savu ģimeni. Mums jau ir divi bērni - puika un meitene.

- Runājot par kūku cepšanu, kā viss sākās šajā jomā?

-  Man nekad nebija īpaši tuva cepšana. Bērnībā un pusaudža gados noteikti nē. Nācās sākt gatavot, kad aizbraucu mācīties un sāku dzīvot viena. Bet ar cepšanu aizrāvos salīdzinoši nesen, kad biju bērna kopšanas atvaļinājumā ar pirmo bērnu. Tad sapratu, ka man ir brīvs laiks. Kā tas bieži notiek, internetā ieraudzīju informāciju par desertu “franču makarūni”. Nez kāpēc tie palika atmiņā, daudz par tiem lasīju, iespējams, pamudināja tas, ka iesācējs droši vien nevarētu izcept šādu kārumu. Godīgi sakot, viss izskatījās pietiekami vienkārši. Es sāku izmēģināt dažādas desertu receptes, lasīju forumus, konditoru padomus un pakāpeniski pilnveidoju savas prasmes. Turklāt, tā kā manam vīram vairāk garšo sāļie ēdieni, es sāku cept dažāda veida bulciņas, piemēram, ar gaļu. Ideja izcept torti radās, kad manam dēlam apritēja viens gads.  Gribējās iepriecināt savus mīļos ar torti, kas nesatur e-vielas, bet ir no dabīgām sastāvdaļām. Šī pieredze man patika, es gribēju pilnveidoties, attīstīties. Sākumā es ar kūkām lutināju visus savus radiniekus, dažādos svētkos vienojāmies, ka no manis būs torte. Patiesībā ar to arī viss sākās.

- Kas pamudināja uzrakstīt projektu?

- Tas notika, pateicoties manai kolēģei Diānai. Sāku strādāt pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, un viņa palūdza mani izcept torti viņas meitai dzimšanas dienā. Tā kā šī bija mana pirmā pasūtījuma torte, es ļoti centos - sanāca labāk nekā cerēts. Reklāma - “no mutes mutē”, daudzi vēlējās nogaršot manu produkciju. Savus izstrādājumus publicēju Instagramā, vairāk nekādas reklāmas nebija. Tad nolēmu, ka jāstrādā oficiāli, un reģistrējos kā pašnodarbināta persona. Tā kā process ir saistīts ar pārtikas sagatavošanu, saņēmu arī atļauju no Pārtikas un veterinārā dienesta. Un no 2017. gada oficiāli sāku nodarboties ar cepšanu. Pēc pusgada sapratu, ka ledusskapī nav daudz vietas tortēm, īpaši, ja pasūtījums ir lielāks.  Sadega divi mikseri. Arī krāsns nebija pietiekami liela. Pienāca laiks domāt par profesionāla aprīkojuma iegādi. Kā projektu koordinatore es zināju, kā uzrakstīt projektu un kur to iesniegt.  Vīrs manu ideju atbalstīja un kļuva par sava veida ģeneratoru, kas neļāva atslābināties. Projekta rezultātā manā virtuvē parādījās profesionāls aprīkojums, kas nepieciešams dažādu lielumu toršu un citu saldumu cepšanai un uzglabāšanai. Projekts ir salīdzinoši neliels, taču es iegādājos nepieciešamo aprīkojumu - cepeškrāsni, ledusskapi, planetāro mikseri. Projekta īstenošanas posms - pieci gadi. Man priekšā vēl trīs. Tagad ir īss pārtraukums sakarā ar otrā bērna piedzimšanu. Nākamgad plānoju pilnībā pievērsties toršu cepšanai, lai gan rudenī, iespējams, sākšu pamazām strādāt. Pirmkārt, bērni vēl pavisam mazi, viņiem jāpievērš lielāka uzmanība, un, otrkārt, man un manam vīram ir otrs vērienīgs projekts - alus darītava, kas šobrīd ir realizēšanas posmā. Ir pasūtītas iekārtas, ko koronavīrusa krīzes dēļ piegādās ar nokavēšanos. Tiek remontēta ēka Andrupenes pagastā, netālu no vīra vecāku mājas, kur plānots atvērt alus ražošanas cehu. Šī projekta īstenošanā pieliekam visas pūles. Tāpēc tortes pagaidām ir palikušas otrajā plānā. Vienīgais, ko es gribētu - izveidot savu lapu internetā, kur sistematizēt informāciju par saldumiem, kā arī klientu ērtībām vizualizēt piedāvātos desertus.

- Kas ir populārs pasūtītāju vidū?

- Katram sava gaume. Taču visbiežāk pasūta biskvīta tortes ar dažādiem pildījumiem, siera kūkas, bezē, zefīrus, franču makarūnus. Diezgan pieprasītas ir tortes bērnu dzimšanas dienu svinībām, parasti ar uzrakstu. Vasarā daudzi vēlas iegādāties kāzu tortes. Piemēram, nedēļas nogalē varu īstenot ne vairāk kā vienu pasūtījumu. Man nav palīgu, un tuvākajā laikā to arī nebūs. Kā jau minēju, pagaidām veltām visus spēkus lielākā projekta īstenošanai.

- Cik bieži ar saldumiem lutināt tuviniekus?

- Galvenokārt svētkos, kā dzimšanas dienās, vārda dienās, citos svarīgos svētkos. Cenšos cept kaut ko jaunu, lai izmēģinātu, vai ir vērts piedāvāt šādu produktu klientiem. Jautāju viedokli citiem. Bija arī tā, ka, izmēģinājuši jaunu recepti, nolēmām, ka konkrētā torte ir paredzēta tikai īpašai specifiskai garšai. Piemēram, bumbieru torte ar dor blū sieru (zilais siers ar pelējumu). Mums tā garšoja, taču tās īpašā garša patiks vien nedaudziem, un uzturvērtības dēļ - neapēdīsi vairāk par vienu gabaliņu.

- Ko vīrs un tuvinieki domā par Jūsu cepšanas nodarbi?

- Mana māte un mana vīra vecāki mani atbalsta. Parasti viņi mani gaida ciemos ar torti. Arī vīrs atbalsta šo nodarbošanos, taču viņam vairāk garšo sāļie ēdieni, tāpēc, mani cienīdams, nogaršo izcepto un vienmēr to slavē. 

- Kur iegādājaties produktus tortēm?

- Pamatā visu pērku veikalā. Bieži braucam uz Daugavpili un Rēzekni, kur iegādājamies trūkstošās sastāvdaļas. Viss ir atkarīgs no plānotās tortes veida.

- Kā rotājat tortes? Kā izvēlaties krāsu paleti?

- Katru kūku apspriežam ar klientu. Daudzi cilvēki atsūta konkrētu bildi, kādu viņi vēlas rezultātu. Lielākā daļa klientu uzticas manai gaumei, un par to esmu pateicīga, jo ikviens konditors savā ziņā ir mākslinieks. Neviens konditors nevar precīzi atkārtot savu darbu, nemaz nerunājot par cita meistara darbu. Es cenšos padarīt torti pēc iespējas dabīgāku, ja pievienoju krāsvielas, tad ļoti minimāli, dekorēšanai vai pēc klienta pieprasījuma. Dažreiz tortes dizainu apspriežam līdz pat sīkām detaļām, dažreiz man tikai pasaka, kam tā domāta: vīrietim, mātei, meitenei, zēnam... tad es pati meklēju idejas, vienmēr cenšos radīt ko jaunu.

- Vai ir kāds pasūtījums, kas īpaši palicis atmiņā?

- Jā, viena meitene pasūtīja torti, ko viņa uzdāvināja vīram, un tortē bija ietverta mīkla: meitene vai puika? Viņi gaidīja savu pirmdzimto. Tortei bija zils vai rozā pildījums, tā viņi uzzināja bērna dzimumu. - Vai ir kādi noslēpumi vai viltības ideālas tortes pagatavošanai? Tortes veidošanā ļoti svarīgi ir kvalitatīvi instrumenti, tas ir, lāpstiņa, griežamais galds, gredzens. Nav arī mazsvarīgi sākumā izcept vienmērīgu biskvītu, kā arī speciāla lāpstiņa biskvīta sagriešanai vienmērīgās daļās. Pēc tam tikai pieredze, kvalitatīvu produktu izvēle un ideāls krēms tortes pārklāšanai. Es vēl esmu ceļā uz ideālu torti.

- Vai ir grūti būt uzņēmējai? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

- Pagaidām sevi nevaru saukt par uzņēmēju. Protams, katrs vēlētos, lai būtu savs bizness. Bet kopumā, ja runājam par uzņēmējdarbību, tad nepieciešams saskatīt mērķi. Galvenās grūtības rada tas, ka ir jāorientējas gandrīz visā. Piemēram, man nebija grūtību uzrakstīt projektu, bet, lai izvēlētos labu aprīkojumu, es jautāju padomu vīram, pēc kādiem parametriem vajadzētu vadīties. Katram ir savas grūtības, ir sarežgīti visu aprēķināt, paredzēt. Kad ir uzdevums, tu vienkārši ej uz priekšu un izlem. Galvenais ir ticēt sev un nebaidīties.

- Ko Jūs ieteiktu tiem, kuri vēlas uzsākt savu biznesu?

- Pirmkārt, ir skaidri jāsaprot, ko vēlaties darīt. Tad mērķtiecīgi jāīsteno savi plāni. Pastāvīgi jāceļ latiņa, nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Ir jāpierāda sev, ka to spēj. Cilvēki bieži nomāc ideju, teikdami, ka tas ir neiespējami, nereāli utt. Nevajadzētu klausīties skauģos, bet vienkārši jāiet uz priekšu. Ir jāmīl tas, ko darāt, tad viss izdosies. Dažreiz pat kāds sīkums no pirmā acu skatiena var radikāli mainīt dzīvi, ieviest savas korekcijas.

- Kā plānojat apvienot pamatdarbu ar toršu cepšanu?

- Tuvojas pašvaldību apvienošanās. Jau pēc gada kļūs skaidrs, kas notiks ar mums, Dagdas pašvaldības darbiniekiem. Tas, bez šaubām, ietekmēs manu un vīra darbu, jautājums tikai, kādas būs šīs izmaiņas. Jebkurā gadījumā mums tas būs jauns pavērsiens. Cepšanai vajadzīgs laiks, ko, piemēram, atņem ģimenei. Līdz šim, cepjot tortes, sagatavošanas  darbus veicu vakarā, pēc tam agri cēlos un cepu. Turpmāk ir nepieciešams noteikt, cik daudz saldumu es varu saražot, neatņemot laiku bērniem. Obligāti jāierobežo sevi, lai būtu brīvs laiks sev, bērniem, ģimenei.

- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

- Palikt mūsu mazajā dzimtajā pilsētā. Mums ļoti patīk Dagda. Lielas pilsētas burzma nav domāta mums, arī bērniem labāk - svaigs gaiss, diezgan tīra vide. Tāpēc mēs kaut ko darām papildus, es domāju projektus, lai sevi nodarbinātu, paplašinātu pakalpojumu klāstu. Es ceru, kad tiksim galā ar projektiem, būs iespēja aizbraukt ceļojumā.

- Vai Jums ir kādi talismani, iezīmes?

- Liekas, ka nē. Nekas nenāk prātā. Vienīgais, ko varu pateikt, ir tas, ka panākumu atslēga ir labs garastāvoklis. Darbs jādara ar mīlestību, tad viss izdodas.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto no Olgas GEKIŠAS personīgā arhīva.

 

 Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Pierobežas veiksmes stāsti” rakstu saturu atbild to autori.  #SIF_MAF2020