Aigars Trušelis: “Zemkopjiem galvenais ir laikapstākļi un laba tehnika”

- Aigar, kā Jūs sākāt nodarboties ar zemkopību?

- Absolvēju Latvijas Lauksaimniecības universitāti, pēc tam strādāju Ludzas novadā SIA «Cirmas bekons», biju atbildīgs par tehniku un lopbarības sagatavošanu. 2014. gadā pēc tēva nāves nācās atgriezties Skaistā, lai pārņemtu saimniecību. Galvenais virziens bija cūku audzēšana, toreiz fermā turēj līdz 400 cūkām. Pašsaprotami, ka liela saimniecība nozīmē gan aizdevuma saistības, gan projektus, kas jau ir uzrakstīti, bet vēl nav pabeigti. Es uzskatīju, ka jāturpina tēva bizness un sāku šeit strādāt 2014. gada pavasarī.

Tas bija pārbaudījumu gads. Es plānoju, ka cūku ferma darbosies kā ierasts, bet papildus mēs attīstīsim graudkopību. Bet… sākās Āfrikas cūku mēris. Slimības izplatības ierobežošanai bija daudz dažādu vadlīniju, kuras centāmies ievērot. Tika noteikts aizvērt visus logus ar kaut kādu materiālu, lai pat muša neielidotu fermā. Rezultātā man jau no rīta piezvanīja strādnieks un teica, ka cūkas guļ un neceļas. Nākamais zvans bija mūsu veterinārārstam, kurš nolēma sazināties ar Pārtikas un veterināro dienestu, nevis pats ierasties fermā. Atbrauca veterinārā dienesta darbinieki un paņēma analīžu paraugus. Protams, cūku ferma atradās vecā ēkā, un ventilācija bija slikta. Mēs sapratām, ka dzīvniekiem ir ļoti karsti un neērti, un atvērām visas ventilācijas atveres un logus. Nākamajā dienā cūkām kļuva vieglāk, bet jau pēcpusdienā iezvanījās tālrunis: izrādījās, ka ir infekcijas gadījumi. Tas nozīmēja, ka cūku fermu nāksies likvidēt. Nez kāpēc atbildīgais dienests nevarēja izlemt, kur tieši utilizēt cūkas. Kad saņēmām vairākus aicinājumus atteikties no atbalsta maksājuma, nolīgām advokātu, kurš visu veiksmīgi sakārtoja, un kompensācija tika izmaksāta. Tomēr man bija jābūt klāt pie svēršanas zaudējuma novērtēšanas, bija jāpiekrīt viņu viedoklim. Toreiz radās iespaids, ka kompensāciju maksā nevis no tam paredzētā fonda, bet tie, kas visiem spēkiem cenšas mazināt šīs kompensācijas izmaksas. Protams nebija viegli, bet kompensāciju mēs saņēmām un uzreiz samaksājām kredītu par vienu no traktoriem.

Attiecīgi ātri nācās mainīt plānus. Tagad es saprotu, ka viss ir uz labu. Kad es pārņēmu biznesu, mēs apstrādājām apmēram 130 hektārus, tagad mums ir ap 350 hektāriem - no tiem mums pieder apmēram 50 hektāri, pārējos nomājam. Mūsu pusē cilvēki reti pārdod zemi, cenšamies to nopirkt, kad vien tas iespējams. Tuvumā atrodas trīs citas saimniecības, kas arī uzpērk zemi savām saimniecībām, tāpēc “jātur acis vaļā”.

- Vai esat iesniedzis projektus atbalstam?

- Jā, esmu. Pamatā pieteicāmies lauksaimniecības tehnikas modernizācijai, tas ir, nepieciešamajiem traktoriem. Daudzi tai laikā jau vērienīgi īstenoja projektus, taču, manam tēvam nepatika kredītsaistības, viņš centās no tā izvairīties. Pirmo projektu kombaina iegādei bija uzrakstījis mans tēvs. Mēs nolēmām to darīt, kad “nervi neizturēja” pastāvīgi remontēt traktorus. Viens no pēdējiem pieteikumiem bija minerālmēslojuma miglotāja iegādei. Tas veiksmīgi izdevās, mums tika piešķirts 60% atbalsts, jo ieguvām papildu punktus par precīzo tehnoloģiju attīstībau. Cenšamies, cik vien tas iespējams, atjaunot visu tehniku, jo jaunās tehnoloģijas atvieglo darbu, ļauj ietaupīt mēslojumu un ķīmiskās vielas. Faktiski pati tehnika nosaka, kur ir vērts vēlreiz izsmidzināt mēslojumu, kur tā ir pietiekami. Jaunajiem traktoriem ir iebūvēts GPS. Tirgū ienāk arvien vairāk jaunu produktu. Galvenais prast to izmantot. Par projektu rakstīšanu mēs parasti konsultējamies ar LLKC. Viņi ir profesionāļi savā jomā, savukārt mēs savā.

- Vai bija problēmas projektu realizācijas gaitā?

- Problēmu nebija. Kopumā es uzskatu, ka šī ir unikāla iespēja un tā ir jāizmanto. Protams, jāņem vērā visas saistības, ko pats uzņemies. Dažreiz piešķirtais atbalsts ir minimāls; tad tam nav jēgas pieteikties, vieglāk iegādāties par savu naudu. Nedrīkst aizmirst, ka projekta uzraudzība ilgst piecus gadus. Parasti pēc traktora iegādes atbrauc inspektori, kuri pieņem tehniku, un pēc noteikta laika ierodas, lai pārbaudītu, vai projekts tiek realizēts saskaņā ar pieteikumu. Pie mums nebija pārbaužu projekta starplaikā, parasti otrā pārbaude sakrita ar projekta noslēgumu. Iespēja iegādāties jaunāku tehniku, modernizēt savu autoparku ir liels pluss, jo tehnika ir ļoti dārga un jo vecāka, jo vairāk lūst.

- Cik Jums ir traktoru, lai nodrošinātu sējas procesu un ražas novākšanu?

- Smidzināšanas un kaisīšanas darbus veicam ar Class un John Deere firmu traktortehniku. Ir trīs Belarusi, ar kuriem tiek pievestas sēklas un pļauta zāle, lielus darbus ar tiem neveicam. Pamatdarbi - augsnes apstrāde un sēšana, tiek veikti ar Class.

- Cik strādnieki ir nodarbināti?

- Šeit strādā trīs strādnieki. Dažreiz “karstās” sezonas laikā palīdz vēl viens strādnieks. Es cenšos pēc iespējas modernizēt procesu. Plānoju iegādāties automatizētu graudu žāvētāju. Tas būtu ļoti ērti - ieslēdzu žāvētāja programmu un varu nodarboties ar citiem darbiem, kad process ir pabeigts, tas automātiski izslēdzas.

Problēma ir tāda, ka Latgalē sarucis iedzīvotāju skaits, strādātgribētāju ir vēl mazāk. Domāju, ka laika gaitā to nekļūs vairāk. Kas tagad notiek? Ziņās stāsta, ka Latgalē ir visaugstākais bezdarba līmenis, taču tajā pašā laikā, lai atrastu darbinieku mūsdienu tehnikai Class, ir ļoti jāpacenšas. Traktoristam jāprot strādāt ar šo tehniku, skaidri jāsaprot, kas un kā jādara.

Sāku domāt par sadarbības uzsākšanu ar koledžām, kurās sagatavo speciālistus darbam laukos (piemēram, Malnavā), lai piesaistītu apmācītus darbiniekus. Principā mēs varētu arī apmaksāt vadītāju kursus, cilvēkam, kas gatavs strādāt ar traktoru.

Esmu mēģinājis ievietot sludinājumu, ka tiek meklēts strādnieks darbam ar traktoru. Rezultāts neiepriecināja - visus zvanītājus galvenokārt interesēja alga, citu jautājumu bija maz, turklāt nepārliecināja viņu prasmes.

- Un kā remontējat?

- Class traktoram joprojām ir garantijas serviss, tāpēc mūsu vienīgais uzdevums ir piezvanīt, kad nostrādātas noteiktās motorstundas. Servisa darbinieki atbrauc un veic apkopi. John Deere mēs nopirkām jau lietotu, tāpēc to labojam paši, bet, ja neizdodas, zvanām firmai. Kas attiecas uz Belaruss, tad mani strādnieki tos labo bez problēmām.

Jaunie traktori reti bojājas, bet, ja tomēr kaut kas notiek, remonts parasti ir ļoti dārgs. Pagājušajā gadā rudens darbu vidū sabojājās jaunais Class, remontā pagāja trīs nedēļas. Līdz ar to viss, ko nepaguvām paveikt rudenī, tika pārcelts uz pavasari. Servisa uzņēmums nodrošina rezerves traktoru, ja ir kāds brīvs, taču ar to tā nepastrādāsi.

Pagājušajā gadā mēs uzbūvējām jaunu garāžu, vārdu sakot, darbnīcas. Vecajā ēkā bija mazāki vārti, taču šajā viss tika ņemts vērā un izgatavots atbilstoši jaunās tehnikas apmēriem. Ir ļoti ērti, kad pēc traktora apkopes to var atstāt garāžā.

Visās ar celtniecību saistītajās lietās es uzticos profesionāļiem. Ja vajadzīgi kokapstrādes darbi, tad vēršos pie vietējā uzņēmēja Naura Lipšāna, ja metāla konstrukcijas, tad pie atbilstošiem uzņēmumiem.

- Kā sagatavojat un kur nododat graudus?

- Mums ir veca padomju laika kalte, kur mēs kaltējam graudus un pēc tam tos nogādājam graudu pieņemšanas bāzē. Sadarbojamies ar tādiem uzņēmumiem kā Latraps, Baltic agro, Scandagro, Linas agro. Šogad mums ir laba raža, es teiktu, viena no veiksmīgākajām pēdējos gados. Graudu nodošanu nācās gaidīt astoņas stundas - nespēja ātrāk eksportēt pieņemtos graudus. Tas liecina par ražīgu gadu. Starp citu, interesanti, ka, neskatoties uz graudu pārpilnību, cena nemazinās, tā praktiski nemainās - aptuveni 150 eiro par tonnu.

- Ko varat ieteikt tiem, kas vēlas nodarboties ar graudkopību?

- Šajā nozarē jāiegulda. Svarīgi ir laikapstākļi, kas Latvijā ir ļoti mainīgi. Pavasarī nepieciešams mitrums, vasaras beigās un rudenī vajadzīgs laiks ražas novākšanai un ziemāju sēšanai.

Ir jāstrādā. Vajag piebarot zemi, attīrīt to no nezālēm, vēl jāņem vērā laikapstākļi, tad var sagaidīt labu rezultātu.

Protams, jābūt gataviem uz visu. 2017. gadā bija sausums, dažreiz labība izmirkst un iet zudumā. Pagājušajā gadā labība tika izskalota, izsaucām ekspertu, lai aprēķinātu zaudējumus un apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Es nepiekritu aprēķiniem, un tika uzaicināts neatkarīgais eksperts - man izrādījās taisnība.

Nav identisku scenāriju, taču ir jāapzinās sava darba vērtība un jāsaglabā uzstādītā latiņa.

- Vai patīk tas, ko darāt?

- Jā. Tas man patīk. Darbs ir pamatīgs, smagākais posms ir rudens, vajag laiku, lai novāktu ziemājus un sagatavotu laukus pavasarim. Pašlaik nākas sēt vēlu vakarā. Ziemā būs mierīgāk. Tādas steigas nebūs, varēsim mierīgi attīrīt zemi no krūmiem, demontēt vecās ēkas, palielinot labības platības.

- Vai viedierīces palīdz ikdienas dzīvē?

- Protams, īpaši viedtālrunis. Man ir ļoti ērti pasūtīt detaļas, apraksti detaļu un nosūti fotoattēlu, izmantojot WhatsApp. Esam nopirkuši arī licenci e-agronomu programmai. No jebkuras ierīces un jebkurā vietā var ieiet programmā, kur ir saglabāta visa sarakste, tabulas ar aprēķiniem. Jo bija arī tā, ka sadega dators ar visām tabulām un dokumentāciju. To vairs nevēlos piedzīvot.

- Kāds ir Jūsu vaļasprieks?

- Ziemas makšķerēšana. Parasti katru ziemu braucam uz Peipusa ezeru, taču šogad ledus trūkuma dēļ atpūsties neizdevās. Klimats mainās, taču ceru, ka nākamajā ziemā varēšu pamakšķerēt. Pavisam nesen ar nelielu draugu loku izveidojām grupu “ATV Latgale”, lai kopīgi izmēģinātu sliktos ceļus ar kvadracikliem. Pirmais izmēģinājuma brauciens notika šī gada sākumā. Tās ir neparastas sajūtas, azarts un adrenalīna deva. 

- Vai pastāstīsiet par nākotnes plāniem?

- Plānoju iegādāties kalti ar uzglabāšanas torni, jo pašreizējā kalte lēni kaltē. Ja aprēķina izmaksas, kad mēs graudus vedam uz kalti un pēc tam tos nododam, tad plusu nav. To “apēd” transports, samaksa palīgiem, graudu izkraušana un iekraušana konteinerā. Dažreiz ir izdevīgāk nodot bez kaltēšanas.

Plānoju nākamgad uzrakstīt projektu jauna kombaina iegādei, jo   mūsu kombainu, palielinot ražošanu, vienkārši nepietiks. Zaudējumi kļūst lielāki. Tuvākajā laikā apmeklēsim izstādi “Rāmava” Rīgā, kur pulcējas lauksaimnieki no visas Latvijas, lai iepazītos ar jaunumiem mūsu nozarē, iegādātos saimniecībai nepieciešamās lietas. Katru gadu atrodam ko noderīgu, uzzinām par jauniem produktiem.

- Kādām īpašībām jāpiemīt veiksmīgam cilvēkam?

- Vispirms jābūt vēlmei strādāt. Tas ir, saspringtajā sezonā darbs no rītausmas līdz rītausmai, ar nelieliem pārtraukumiem atpūtai un ēdienam. Ja vēlaties maz strādāt un daudz saņemt, tad šeit nekas nesanāks. Ir jābūt čaklam.

Mērķtiecība ir obligāta ikvienam uzņēmējam. Pat ja kaut kas noiet greizi, nevajag apstāties. Nepieciešams izvirzīt mērķi un virzīties uz to.

Ļoti svarīga ir prasme rēķināt, lai saimniekojot nenonāktu mīnusā. Jāmāk izvēlēties tehniku procesu automatizācijai. Kā jau teicu, cilvēku kļūst arvien mazāk, tas jāņem vērā.

- Vai ņemat vērā tautas ticējumus?

- Es zinu dažus ticējumus, taču daudzi neatbilst realitātei. Tāpēc neticu. Piemēram, ja pirmais pērkons nogrand, pirms mežs nav salapojis, būšot slikta raža. Šogad tā bija, bet gads izrādījās ražīgs. Vai arī par rudeni: ja pīlādžu ir maz, tad rudens būs sauss un īss. Braucu un vēroju: vienā vietā nav pīlādžu, citur diezgan daudz... Saproti nu, kāds būs rudens. Zemkopjiem galvenais ir laikapstākļi un laba tehnika. Ja nokavēji vajadzīgo brīdi, raža var palikt uz lauka.

- Vai pavasara pandēmija ir ietekmējusi Jūsu darbu?

- Nē. Liels pluss bija pavasara degvielas cenu kritumā. Tas ļoti palīdzēja. Iepriecina pārmaiņas Lauku dienesta darbā   - tagad laukus novēro izmantojot satelītu, nevis izbraucot uz vietu. Dažreiz zvana un norāda, kur un kādi darbi tika veikti, noskaidro kuros blokos. Manuprāt, tas ir liels ietaupījums, jo darbiniekam nav jātērē laiks un degviela.

Intervijas laikā Aigaram vairākkārt zvanīja, norunāja tikšanos, konsultējās par dažādiem jautājumiem. Nezaudējot sarunas tēmu,  viņš saimnieciski visu “salika pa vietām”.

Lai veicas visos centienos, lai nepieviļ laikapstākļi un tehnika!

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto no Aigara Trušeļa personīgā arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Pierobežas veiksmes stāsti” rakstu saturu atbild to autori.  #SIF_MAF2020