Inga Gavrovska: “Pazust Latgalē” galvenais mērķis - iemācīt baudīt katru savas dzīves mirkli

  • Projekti
  • 30.10.2020 09:24
  • 206 skatījumi
img


Telekomunikāciju attīstība mūsdienās pavērusi plašas iespējas. Daudzi izmanto šos pakalpojumus ikdienas dzīvē, bet citi mēģina vismaz uz laiku palikt vienatnē, “atslēgties” no sīkrīkiem un jaunākajiem ziņojumiem par arvien pieaugošo koronavīrusa slimnieku skaitu. Tieši tāda atpūtas vieta ir «Pazust Latgalē» Ildza ezera krastā, Skaistas pagastā, kas šogad uzņēma pirmos klientus. Vadītāja Inga Gavrovska pastāstīja par atpūtas vietu un projekta īstenošanu.

- Inga, pastāstiet, kas Jūs saista ar Skaistu, jo pati dzīvojat Rīgā?

- Viss ir ļoti vienkārši un nebūt nav nejaušība. Maniem vecvecākiem bija māja Ildzas ezera krastā, Skaistas pagastā. Nosacīti - ezera, jo krasts vienmēr bija ļoti aizaudzis. Man vienmēr patika tur ciemoties un patika, ka māja atrodas uz kalna, bet lejā ir ezers. Ar vecākiem un māsu dzīvojām ciematā Ezerkalns, kas nav tālu no Krāslavas, bet bērnībā es bieži aizdomājos, kāpēc arī mēs nedzīvojam kāda ezera krastā. Tas bija sava veida sapnis, vīzija - māja ar lieliem logiem pie ūdens.
Pēc Krāslavas ģimnāzijas absolvēšanas es ieguvu sociologa izglītību Latvijas Universitātē. Toreiz man bija vienalga, kur mācīties. Šķita svarīgi mācīties budžeta grupā, lai neapgrūtinātu vecākus. Izglītība man palīdzēja iemācīties formulēt un izteikt savas domas, domāt vērienīgāk. Tomēr pēc diploma iegūšanas strādāju dažādās ar socioloģiju nesaistītās jomās: sākumā bankā par projektu vadītāju, pēc tam par pārdošanas vadītāju telekomunikāciju jomā.

Pirms 13 gadiem Rīgā iepazinos ar vīru Aldi no Daugavpils novada Kalkūniem. Kad pirms 10 gadiem viņš sāka strādāt dizaina mēbeļu uzņēmumā, pamazām gan viņu, gan mani sāka interesēt arhitektūra un dizains. Viņš regulāri un ar lielu aizrautību stāstīja man par jaunumiem nozarē, par interesantiem projektiem un šīs zināšanas mums abiem palīdzēja izprast estētiskos aspektus, proti, kas ir moderns, pieprasīts, ērts utt. 

Godīgi sakot, nekad nebiju iedomājusies, ka kādreiz atgriezīšos Skaistā. Man ļoti patīk galvaspilsēta. Es sevi uzskatu par pilsētnieci. Tomēr es skaidri sapratu, ka man patīk tūrisms. Un Skaista bija vieta, kur sākt savu ceļu ģimenes biznesā.

- Kā radās ideja par projekta rakstīšanu?

- Tolaik sākām daudz ceļot kopā ar ģimeni. Es nodarbojos ar ceļojumu organizēšanu, tad arī mani draugi sāka jautāt, kur iesakām aizbraukt un kur varētu apmesties. Īpaši palika atmiņā ceļojums uz Portugāli 2016. gadā, kad viesojāmies pasakainajā un diezgan dārgajā viesu namā “Pensao Agricola”. Telpas, dizains, detaļas - viss apbūra. Mēs ieraudzījām to, ko vēlējāmies iedzīvināt pie mums. Tad mans vīrs pateica viesu nama īpašniekam Portugālē, ka tagad arī viņam ir sapnis.

- Vai bija kādi sarežģījumi projekta rakstīšanas laikā?

- Daudzi cilvēki, tostarp Krāslavā, teica, ka Eiropas fondu līdzekļi ir tikai sapnis, kaut kas nesasniedzams. Visi centās atrunāt, teikdami, ka finanses jau sen ir sadalītas un «vienkāršajiem mirstīgajiem» nekas netiks. Esot grūtniecības un pēcdzemdību atvaļinājumā ar pirmo bērnu, bija laiks padomāt - kas es esmu un ko vēlos sasniegt? Protams radās daudz jautājumu un neskaidrību. Pirmais - ar ko sākt? Likās, ka mums nekā nav. Dzīvoklis Rīgā iegādāts kredītā, automašīna - līzingā. Ar ģimeni devāmies apciemot manus vecvecākus, kur ar vīru devāmies pastaigā. Es stāstīju par savu bērnības sapni - dzīvot mājā ar lieliem logiem ezera krastā. Tad mēs padomājām - kāpēc gan ne šeit būvēt? Radās cita problēma - finanses. Tā sagadījās, ka viena no manām bijušajām kolēģēm, kas rakstīja Eiropas projektus, uzaicināja mani uz semināru. Taču sākumā es ignorēju šo informāciju. Pēc nedēļas, kad sapratu, ka ir vērts mēģināt un apmeklēt semināru, izrādījās, ka biju jau nokavējusi.

Principā, kad ar vīru ko darām, cenšamies iepazīt cilvēkus un nodibināt kontaktus. Tā arī ar projektu. Tā kā mums jau bija vasaras mājiņas arhitektūras dizains, es nolēmu sazināties ar Tūrisma informācijas centru (TIC), lai uzzinātu par perspektīvām. Tā iepazināmies ar TIC vadītāju Tatjanu Kozačuku, kura noticēja mūsu idejai par viesu namiem ezera krastā un ieteica doties pie Zanes Ločmeles, biedrības “Krāslavas rajona partnerība” administratīvās vadītājas. Visu informāciju ieguvām konsultāciju gaitā. Tad mūs nosūtīja pie Inetas Danovskas, Būvniecības pārvaldes vadītājas, kura arī atbalstīja ideju.

- Ko par Jūsu ideju domāja tuvinieki?

- Sākumā, viņi iespējams, uzskatīja, ka mēs neuztveram situāciju nopietni, ka lidināmies mākoņos. Vecāki vienkārši par mums pārdzīvoja, vēlējās, lai viss izdotos. Pēc tam viņi kļuva par mūsu galvenajiem palīgiem. Patiesībā Skaista ir manas mammas Valentīnas dzimtene. Tieši viņa kļuva par mūsu labo roku. Sākumā, vēl pirms projekta īstenošanas, manai mammai izdevās iegūt visu radinieku piekrišanu būvniecības uzsākšanai. Kopumā pēc pirmās darba sezonas, kas bija diezgan sarežģīta, varu teikt, ka mamma ir vērtīgākā darbiniece, padomdevēja un draudzene. Mans tētis Romualds arī sniedza savu artavu. Tā kā viņš ir zemnieks, viņa galvenā palīdzība bija tehnika un čaklās rokas, kas visu prot. Arī vīra vecāki palīdzēja. Darba gaitā bija dažādas neparedzētas situācijas, kuras bija ātri jārisina. mums ir svarīgi, lai katrs klients saņem maksimāli labāko pakalpojumu .

Starp citu, mūsu kaimiņi arī bija noraizējušies par to, kā būs, kad tiks uzceltas mājiņas un ieradīsies atpūtnieki. Mēs gan zinājām uzreiz, ka mūsu viesi brauks pēc lauku miera, tātad viņi paši atpūtīsies klusi un mierīgi. Tas tiešām tā arī bija, mūsu kaimiņi to septembra beigās apliecināja.

- Kas ir ideju ģenerators un izpildītājs?

- Ar vīru strādājam tandēmā. Parasti es nodarbojos ar organizatoriskām lietām, visu izdomāju konceptuāli. Rodas negaidītas idejas, to avots - kaut kas redzēts un dzirdēts. Parasti es neesmu visai pārliecināta par savām spējām un baidos uzsākt. Bet vīrs ir praktiķis - viņš vairāk dara.

Mūsu abu motivācija kaut ko darīt ir bērni. Šī ir unikāla iespēja mūsu pirmsskolas vecuma bērniem būt svaigā gaisā, attīstīties harmonijā ar dabu, apgūt procesu dabiskumu utt. Ir jāizmanto esošās attīstības iespējas.

- Ko piedāvājat tūrisma sezonā?

- Tā kā “Pazust Latgalē” galvenais mērķis - iemācīt baudīt katru savas dzīves mirkli, tad mēs piedāvājam trīs vasaras mājiņas (četrām personām) ar autentisku dizainu. Mājiņas ir aprīkotas no A līdz Z. Mūsu galvenais kredo būvdarbu laikā bija “Būvē kā sev”. Katrā mājiņā ir viss nepieciešamais: virtuve, divas guļamistabas, vanna. Viena no guļamistabām atrodas otrajā stāvā ar skatu uz ezeru un ir paredzēta bērniem. Ir liela terase, kur var baudīt dabu. Piedāvājam viesiem “melno” pirti, kas ir populāra Latgalē, bet daudziem tas ir brīnums. Katrai mājiņai ir savs grils. Pastaigu pa ezeru  var baudīt ar laivu vai Sup-dēli.

Mūsu galvenā ideja, lai atbraucējs var atbrīvoties no problēmām, sajusties kā laukos. Mājiņās nav interneta pieslēguma. Dažās vietās mēs tīši nepļaujam zāli, lai viesi sajustos kā īstos laukos. Pie mums ganījās pat kazas un mūsu ciemiņi labprāt iepazīstas ar apkārtnes iedzīvotājiem. Tas viņus patiesībā arī visvairāk saista- redzēt īsto, nevis mākslīgo.

- Kas ir jūsu klienti?

- Šogad pie mums viesojās galvenokārt vietējie, tie, kas dzīvo Latvijā. Bija daži cilvēki no ārzemēm, taču pandēmijas dēļ ne pārāk daudz. Kad ieradās pirmie viesi, man bija sajūta, ka nekas nav gatavs. Pat rokas drebēja. Starp citu, pēdējie viesi bija precēts pāris: viņa no Latvijas, bet viņš amerikānis. Atpūtušies šeit, viņi, tāpat kā mēs savulaik Portugālē, iedvesmojās un viņiem radās sapnis, ka mēģinās ko līdzīgu iekārtot netālu no Ņujorkas.

Pārsvarā pie mums brauc ģimenes ar bērniem vai pāri, kuri dod priekšroku mierīgai atpūtai. Lielākā daļa - vecāki par 30 gadiem, kuri vēlas norobežoties no lielpilsētas burzmas un baudīt dabu.

- Vai ir sarežģīti būt uzņēmējai? Kādi ir galvenie izaicinājumi?

- Viennozīmīgi sarežģīti. Ir daudz nianšu. Taču esmu no tiem, kas ātri aizmirst par grūtībām. Ir grūti visu ņemt vērā un aprēķināt. Viens ir rakstīt projektu, bet kas cits - to īstenot. Mūsu gadījumā tas prasīja apmēram 2,5 gadus. 2017. gada vasarā mēs sapratām, ka esam gatavi rakstīt projektu, līdz gada beigām mēs to uzrakstījām un iesniedzām. Pirmo darba sezonu plānojām 2019. gadam, tomēr vairāku iemeslu dēļ no piecām izsludinātajām mājiņām tika uzceltas tikai trīs, jo finanšu vienkārši pietrūka. Acīmredzot tāmē ne viss tika ņemts vērā, kaut kas neizdevās. Pārreģistrēšana un saskaņošana prasīja laiku, un pirmos atpūtniekus varējām uzņemt tikai šogad.

Reizēm dažādās neplānotās situācijās īsti nezini, ko iesākt. Esot iesācējai šajā jomā, ne vienmēr var uzreiz izlemt, ko un kā darīt pareizi. Man ir grūti lūgt un pieņemt palīdzību. Spriežot pēc pirmās sezonas, mums būs nepieciešami papildu darbinieki. Tagad mūsu uzņēmumā strādā divi cilvēki - es un mana mamma. Es vairāk strādāju ar viesiem, mārketingu un administratīvo, mamma veic saimniecības pārzines pienākumus. Vēl viens trūkums ir tas, ka mēs nevaram piedāvāt pastāvīgu darbu, tikai sezonas. Tāpat grūti ir atrast personālu, piemēram, zāles pļaušanai, mājiņu uzkopšanai, sadzīves tehnikas remontam.

Ar ģimeni dzīvojam Rīgā, kur vīram ir darbs, taču bizness Skaistā. Attālums ir viens no šķēršļiem. Ar visu ģimeni būt kopā varam tikai nedēļas nogalēs. Nenormēts darba laiks. Klienti var ierasties jebkurā laikā. Ir jābūt gataviem uzņemt, iekārtot, izstāstīt, parādīt, ieteikt utt. Vēl sarežģīti - atskaites nodokļu inspekcijai. Varu teikt, ka nav vērts uzsākt uzņēmējdarbību, ja nav aizrautības. Ja kaut kas patīk, tad noteikti veiksies.

- Kā par jums uzzina tūristi?

- Šajā sezonā neveicām nekādas reklāmas kampaņas. Klienti mūs atrada paši. Ir doma izveidot savu mājaslapu. Pie tā strādāšu novembrī. Pagaidām saziņa notiek Facebook un Instagram. Viesi teica, ka mūs ir grūti atrast, taču daudzi uzsvēra, ka tas ir pat labi.

- Vai pandēmija ietekmēja biznesu?

- Grūti pateikt, jo mēs strādājam pirmo gadu un nav ar ko salīdzināt. Neskatoties uz to, ka par mums stāstīju tikai sociālajos tīklos un reklāmai iztērēju vien 5 EUR, mājiņas visu sezonu bija pilnas. Tā kā īsti nebija iespēju doties uz ārzemēm, daudzi latvieši izvēlējās atpūsties Latgalē. Ceru, ka arī nākamajā gadā atpūtnieku netrūks.

-  Ar ko nodarbojaties brīvajā laikā?

- Audzinām divus bērnus - meiteni un puiku. Šogad tas bija diezgan sarežģīti, jo martā bērnudārzi bija slēgti, bija jānodrošina ne tikai tūrisma objekta darbība, bet arī jārūpējas par bērniem. Visumā strādājām bez apstājas. Papildus darbam un bērniem, manas intereses ir ceļošana, joga, es daudz lasu un pēdējā laikā aizraujos arī ar astroloģiju.

- Kādi ir Jūsu nākotnes plāni?

- Mums ar vīru oktobra sākumā bija sapulce, kurā tika izvirzīti nākamā gada uzdevumi. Viens no pirmajiem - vectēva vecās garāžas ierīkošana par vēl vienu vasaras mājiņu, jo šogad mums pašiem nebija, kur palikt. Mājiņas atrodas ezera krastā, bet peldvieta nav aprīkota. Atļauja jau ir saņemta. 2021. gadā mēs plānojam izveidot pludmali ar peldvietu. Plānots arī attīstīt un piedāvāt viesiem pirts-atpūtas rituālu. Kopumā ir daudz jāstrādā pie teritorijas sakārtošanas un labiekārtošanas, kā arī piedāvāto pakalpojumu klāsta paplašināšanas.

Jauni un uzņēmīgi - tādiem visas durvis vaļā. Lai piepildās iecerētais un atpūtnieku ir arvien vairāk, neatkarīgi no globāla vai vietēja mēroga problēmām.

Jeļena AVSJUKEVIČA

Foto no Gavrovsku ģimenes arhīva

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Pierobežas veiksmes stāsti” rakstu saturu atbild to autori.  #SIF_MAF2020