Ūtrys stuosts. Kod saimineicys gostu gaida

Plyust klusi i mīreigi Daugovys iudini, syltys saulis sasiļdeiti. Aiznas leidza soldonū līpu zīdu i svaigi pļauta sīna smuordu. Klusūs vokorūs upis krosti pa mozam suoc īsateit vīglā myglys pleivurā, kurs eisajuos vosorys naktīs atspierdzynoj sakorsušū zemi. Klusumu puortrauc viņ grīzis bolss i sīnakozu sisiniešona, kai atguodynuojums tam, ka kluot sīna laiks.

Sīna pļaušona, suokusēs ap Juonim, tuoļuojās ilgai deļtuo, ka jei beja pīdareiga nu laika apstuokļu. Aiz laika, pyrma laistīs iz pļovu, tyka asynuotys izkapts. Vasara klaudzynuošona pa izkapti dzierdiejās jau nu tuolīnis. Ryupeigai klaudzynojūt pa izkapti ar vasari, tyka panuokta izkapts vālamuo forma i osums. Pa prīšku saimisteibā pļuove tuos pļovys, kurys beja tyvuok pi sātys, lai tī dreižuok ataugtu otuols. Sīnu suoce pļaut agri nu reita, šaļtim jau pyrma saulis, i tuoļuoja leidz agram dīnavydam, kuoleidz rosa vēļ turiejās zuolē, tod otkon tuoļuoja pļaut vokorūs. Pļuovieji pļuove rynduos. Vyslobuokais pļuoviejs pļuove pyrmais – vadūt rindu, jam saksteja puorejī. Pļaut beja labi juomuok.

Sīna laiks maņ atguodoj pruotā bierneibu, kod paleigūs pļaut sabrauce rodi nu piļsātys. Babeņa pļuoviejim, nūdzēst sluopumu, gataveja naatkuortojamu dzierīni – rošolu. Rošolu jei gataveja nu navuoreitūs sorkonūs batviņu. Pyrma batviņus nūmozguoja i nūteireja. Batviņus sagrīze gobolūs, sabēre spanī i aplēja ar soltu navuoreitu iudini. Spaneiti turēja syltā vītā vairuokys dīnys, leidz guoja ryugšona. Viersā raistejās putys, kurys paškirūt, babeņa paraudzeja, ci dzierīņs ir gotovs – sorkons ar skuobuma pīgaršu. Dzierīni nūtacynuoja, dalyka kluot cukra i vanilis, kab samazynuotu batviņu smuordu. Taids dzierīņs korstā laikā cīši labi nūdzēse sluopumu.

Ka pļuovieji pļuove patuoļ nu sātys, tod saimineica nese jim launagu. Babeņa pļuoviejim cepe ceplī rybnīku. Rybnīku cepe ci nu sieņu (sieņs ar captim seipulim) ci burkuonu. Tod, kod cepe maizi, maizes meikli saplacynuoja i īlyka vydā piļdejumu, bet viersā izlyka meiklis capureiti. Cepe rybnīku ceplī, kūpā ar maizi. Tai kai itamā šaļtī moz kurs cap sātā maizi, es pīduovoju rybnīka myusu dīnu variantu. Rymbīkam ar burkuonim vajag: 150 g burkuonu, 75 g bīzpīna, 15 g boltuos maizis, 50 g pīna, 2 ūlys, 15 g skuoba kriejuma, suoli, cukru, 5 g svīksta, myltus. Burkuonus juoizvuorej suolejā iudinī, juosatarkavoj iz rupuos tarkys. Boltū maizi juosagrīž rykuos ci juonūpiek jau sagrīztu, juoizmiercej pīnā, juosamaisa, juopīlīk sakultys ūlys, skuobu kriejumu, bīzpīnu, suoli, cukru i labi juosamaisa. Iz gola juodalīk tarkavuotus burkuonus i vēļ juosamaisa. Ka gadīnī masa paškeista, juodalīk mylti. Masu juosalej ar svīkstu i myltim izkaiseitā taiseklī, juoizlīk viersā svīksta pyki i juocap, leidz ir gotovs. Ka padūd korstu, tod puorlej ar svīkstu.

Juļs nu senejūs laiku saukts par līpu aba līpzīdu mienesi, kod gaisā vyrmoj soldons smuords. Līpzīdi ir dyžan veseleigi. Taišni līpu zīdiešonys laikā jūs salosa čajam kai svaigā veidā, tai izkaļtejūt. Tok, kai jau vysi čaji, ari līpzīdu čajs pareizi juogatavej i juolītoj.

Līpzīdus losa jūs zīdiešonys laikā – juņa beiguos, julī. Čajam der gon svaigi plyukti līpzīdi, gon izkaļteiti, kurus var globuot vasalu godu. Kai jau sevkuri augi, kurus losa čajam, ari līpu zīdus losa sausus, saulainā dīnā. Zīdus izkluoj pluonā kuortā iz papeira (seņuok kluoja iz gazetu) ci audakla (cīši labi der ručnīks voi pat pologs, ka salaseits daudz čaja) i kaļtej sausā, labi vāsynojamā ryumē. Kod zīdi palīk sausi i gaiši dzaltoni, jūs saber audakla maiseņā aba papeira tūtā i nūlīk laiceit sausā i tymsā vītā. Var laiceit i aiztaiseitā burkā.

Līpu zīdu čaju taisa vysaidai, atkareibā nu tuo, kaidu efektu gryb dabuot. Var sprostai smagurēt līpzīdu čaju, aplejūt puors zīdus ar vuorušu iudini. Ka līpzīdi ir sasmalcynuoti, tod 1-2 čaja lizeikys līpzīdu aplej ar gluozi korsta iudiņa, bet kod čajs īsaviļcs, dzer zam īšonys gulēt. Taids čajs uzloboj mīgu i imunitetu. Drusku padzysušam čajam var dalikt ari madu, ka gribīs, kab čajs byutu soldonuoks.

I kai tod bez līpzīdu mada! Apbreinojama garša, breineigs smuords saškierts kūpā ar unikalu kimiskū sastotu padora līpu madu par vīnu nu gorduokūs i cīš veseleigūs dabeigūs produktu. A kū dareit, ka navar datikt da līpzīdu mada? Taidā gadīnī eistys saimineicys līpzīdu madu gatavej pošys. Lai sataiseitu “muoksleigū” līpzīdu madu, byus vajadzeigs: 1 litra burka līpu zīdu, 1 litra burka cukra, 1 gluoze iudiņa, ½ citrona. Līpu zīdus salosa sausā laikā tuoļuok nu leluo ceļa. Pyrmuok līpu zīdus atdola nu zaļūs spuornu, tod ar soltu iudini nūskoloj. Teirus zīdus juosalīk kotlā, juoaplej ar iudini i juoaizvuorej. Iz mozys guņs juovuorej 15-20 minotu. Tod juonūceļ nu guņs i piļneigi juoatvāsynoj. Atvāsynuotuo masa juonūkuoš deļtuo, ka zīdeņi vaira nabyus vajadzeigi. Nūkuostajai masai juobyun keiseļa bīzumā. Masai juodalīk cukrys i iz mozys guņs, ik pa laikam maisūt, juovuorej 1 stuņdi. Piec stuņdis juodalīk sula nu puscitrona i juovuorej vēļ 15-20 minotu. Tai sataiseitu madu var lītuot ar reizi aba slāgtūs traukūs turēt zīmai.

26. julī katuoļu bazneicuos svietej sv. Annys – Jaunovys Marijis muotis – dīnu. Sv. Anna teik pīlyugta kai saimis aizbiļdne. Latgolā sv. Annys eipašū nūzeimi aplīcynoj nazcik sv. Annys vuordā nūsauktuos Ruomys katuoļu bazneicys, pīmāram, Kruoslovys nūvodā Beresnis i Izvolta bazneicys, kur, taipat kai cytur Latgolā, nūteik svineigi dīva kolpuojumi i atlaidys sevkuru godu vysaidūs viesturiskajūs periodūs. Kristticeibā atzeimātūs svātku i laiceigūs svineibu sinkretisms viņ nūstyprynoj Annys dīnys tradiceju sasaglobuošonu, taipoš kai junī svieteituos Juoņa dīnys.

Anna, kasdīnā saukta par Ani, Anni, Aņci, Anneņu, Anīti, Aneiti, Aniņu, ir vīns nu popularuokūs vuordu Latgolā. Tradicionali Annys dīna teik saukta  par saimineicu i tierga dīnu. Annys dīnā var suokt rakt jaunuos buļbys, na tik čupinēt zam lokstu – kur kaida pruovuoka aizamatuse, saimineica var goldā izlikt jaunū maizi. Seņuok Annys dīnā iz sātu puorvede jaunū saimineicu deļtuo, ka jaunuo raža deve vareibu kuozinīkus gūdam pacīnuot. Annys dīnys vokorā juosalaiž rūtuot i juopīsauc Anna, kab jei ryupātūs par vuškom.

Annys dīnā sēja sīru, taiseja olu, pamīluoja ar rudzu maizi, madu, apstaiguoja i apsavēra labeibys teirumus, kab radzātu, ci jau var pļaut.

Nu 1996.goda Dagdā svietej Annys dīnu. Annys dīnys Dagdā ir vīns nu gaideituokūs goda pasuocīņu dagduonim i gostim. Rūseiba nūteik vairuoku dīnu garumā, kur kotrys – nu moza da lela, var atrast sev pateikamu pasuocīni - kulturys, sporta i izklaidis. Taipoš svātku laikā nūteik lels tiergs.

Vīnu godu Annys dīnys tradicionalais pīktdīnis godatiergs Dagdā tyka papyldynuots ar atraktivu folklorys izvadumu “Kod saimineicys gostus gaida”, kura laikā varēja vuiceitīs neit svīkstu, sīt sīru, taiseit soltū supu, gataveit cytus gordumus i piec tam tūs paraudzeit.

Kod saimineicys gaideja gostus, lyka goldā vysu tū lobuokū, kas iz tū laiku beja. Vosorys iedīņs beja pīns, seipuli i špeks, da vosorai jau nūāsti nu pavasara pusis. Juoatzeimoj, ka seņuok kotrai pusei, kotrai saimineicai beja sovi iedīni, kū likt goldā. Saimineicys ar iedīņu sataiseišonys parādu nasadalejuos, deļtuo daudzys garšys palykušys viņ pruotā.

Tradicionals vosorys iedīņs beja zacerka -  pīna virīņs ar mozom kļockeņom. Zacerkai juosagatavej: mylti, ūla, pīns, svīksts, suoļs, cukrys. Sataiseišonys parāds: myltus sajauc ar ūlu, suoli i cukru. Nu dabuotuos meiklis, viļojūt pierstūs, taisa mozys slūksneitis i līk vyrtu pūdā ar nadaudzi iudiņa, piec tam dalej kluot pīna. Var likt par reizi pīnā, viņ tūlaik vajag nūtaļ maiseit. Zacerku da goldam padūd ar svīkstu.

Ondrupinis puse ir pazeistama ar sovu naatkuortojamū maizis garšu. Muzeja “Andrupenes lauku sēta” saimineicys lobpruot doluos ar maizis taiseišonys receptu: maizis cepšonai lītoj vīneigi “dzeivū” īraugu, kuru vysod pamat leidz kuortejai cepšonys reizei. Īraugam dalīk kluot kvīšu myltus, kvīšu sānolys, nadaudz lynsāklu i saulpuču sāklu, suoli i cukru. Gotovū meikli nūtur 12 stuņdis, tod cap ceplī 1 stuņdi.

Sovutīs Auleja ir pazeistama ar sovom kļockom, kurom īt kluot pat vītys nūsaukums – Aulejis kļockys. Kļockys ir gūdu iedīņs, ar kuru Latgolā pabeidz gūdu mīlastu. Tys ir tradicionals vītejais soldonais iedīņs, kuru vysi gaida ar lelu napacīteibu. Kļockys ir mīļu meiklis bīzpīna peirādzeni, kurus gatavej nu cīš nūspīsta, sausa, bet meiksta lauku bīzpīna, kū pyrma pasnīgšonys puorlej ar soldonū kriejumu, laidynuotu svīkstu ci pasylda soldonā miercē (soldonais kriejums, svīksts, cukrys, cyti dalīk vēļ vaniļu). Seņuok kļockys gataveja jau kaidu dīnu pyrma gūda, kab golvonajā svātku dīnā viņ pasiļdeitu. Poši aulejīši soka: “Ka naesi ieds kļockys, tod Aulejā naasi bejs!” Taipoš kai cytur, Aulejā sevkurai saimineicai ir sovi iedīņu gataveišonys recepti, a tū sīvu, kura beidzūt īsavuica gataveit kļockys, īceļ Aulejis sīvu gūda saimineicu kuortā.

I kaida vosora bez soltuo supa! Kai paauga drusku sorkonī batvini, babeņa paškina jaunuos lapenis i dažys minotys pavuoreja. Izvylka nu iudiņa, atdzysynuoja, sagrīze, dalyka sagrīztus kropus, seipulu lokstus i ogūrčus. Vysu sajauce ar suoli, ryuguli i iudini, kuru dalēja tik, cik bīzu soltū supu gribēja. Puškuoja ar ogūrču tukšajim zīdim, kuri beja taipoš ādami.

Ar Annys dīnys atīšonu, vysi ar napacīteibu gaideja goldā jaunūs guļbus. Pats parostuokais veids beja: guļbus nūmozguoja i izvuoreja suolejā iudinī, tod iudini nūlēja, guļbus apmiercēja svīkstā i apvuoļuoja sasmolcynuotūs kropūs. Kas par gordumu!

Kotrai vītai ir sovs stuosts i sova garša. Tuos pošys kļockys dūd gostim daudzuos vītuos, bet kotrai kļockai sova garša deļtuo, ka kotrai kļockai sova saimineica. Zynuot, kai gataveit vīnu ci ūtru iedīni, ir par moz. Saimineicys rūku syltums, pat saimineicys jutūne i mīleiba, liks iedīņam garšuot kotru reizi sovaižuok.

Inta Viļuma

Foto nu Folklorys centra arhiva 

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.#SIF_MAF2022  Par projekta “Daugovys septeņu lūku stuosti” rakstu saturu atbild to autors.