Andzeļu pagasts - Krāslavas novada ziemeļu daļa

  • Projekti
  • 22.07.2022 15:10
  • 271 skatījumi
img


Jau gadu Andzeļu pagasts ietilpst Krāslavas novada administratīvajā teritorijā un atrodas tā ziemeļu daļā. Bet kā un kad tas parādījās kartē, kur meklējami tā pirmsākumi? Dažādos avotos pieejamā informācija vēsta, ka Andzeļu pagasts ir samērā jauns veidojums. Viss sākās 1945. gadā, kad Andrupenes pagastā tika izveidota Andzeļu ciema padome. Tad laika gaitā tika pievienotas dažādas teritorijas - Rudušu ciems, Kazimirova ciema likvidētā kolhoza "Krasnij partizan" teritorija. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā notika kārtējā reforma, un Andzeļu pagasts iekļāvās Dagdas novadā, bet pērn - Krāslavas novadā. Pagasta platība ir 96 km2, tajā reģistrēti 495 iedzīvotāji.

Andzeļu pagasta teritorijā atrodas 36 ezeri, lielākās upes – Malta (Klismetka) un Narūta – tek pagasta malās. Ir vairāki pakalni, kas augstāki par 200 metriem virs jūras līmeņa. Daļa teritorijas ietilpst dabas liegumā “Ežezers”, kā arī valsts aizsargājamā Piloru ozolu audze, kas ir bagāta ar 200 gadus veciem ozoliem un retām papardēm. Tā kā pagasta centrs atrodas Andzeļu ciemā, devos uz turieni ...



Andzeļi ir savā veidā unikāli. Centrā uz elektrības staba savu ligzdu novijis stārķis, tagad sēž ar savu perējumu un vēro notiekošo no augšas. Pa nelielā ciemata ielām plūst nesteidzīga dzīve. Daudzdzīvokļu namu pagalmos rotaļājas bērni, pamanīju arī vairākas cienījamā vecumā sievietes, kas iznākušas paelpot svaigu gaisu. Pagasta pārvaldes ēkā strādā bibliotekāre, sociālā darbiniece, bāriņtiesas darbiniece, Andzeļu Tautas nama vadītāja, klientu apkalpošanas speciāliste un pagasta pārvaldnieks. Šeit, pretējā pusē, ir autobusu pietura, kur maršrutu grafikā ir tikai divas ailes....



 



Ierodoties ciemā, vispirms devos uz vietējo reliģijas centru. Veronika Vērdiņa gandrīz 20 gadus ir Andzeļmuižas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīcas draudzes vecākā. Pirms aiziešanas pensijā viņa strādājusi gan par skolotāju, gan par skolas direktori, tāpēc par dzīvi Andzeļos viņai ir ko teikt. Draudzīgā, smaidīgā sieviete atvēra baznīcu un aicināja ienākt. Katrā vārdā varēja just, kādu bijību šis cilvēks jūt pret baznīcu. Novadīja man pilnvērtīgu ekskursiju, izrādīja visas telpas, pastāstīja par baznīcas vēsturi un jaunākajiem ieguvumiem. Detalizēti izstāstīja par katru īstenoto projektu un cilvēkiem, kuri ziedo ne tikai naudu, bet arī savu darbu un laiku, lai palīdzētu draudzei baznīcas uzturēšanā.



 



Veronika, Krāslavas novadā nodzīvojām jau gadu. Vai esat izjutusi kādas izmaiņas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu?



Pirmkārt, vēlos pateikties bijušajai Dagdas novada domei par lielo atbalstu baznīcas un teritorijas labiekārtošanā, par realizētajiem projektiem un piešķirto finansiālo atbalstu.



Vai esmu izjutusi kādas izmaiņas saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu? Atklāti sakot, nē. Es nevaru teikt, ka šī reforma mani kaut kā būtu ietekmējusi. Piemēram, 90. gados tas bija krasu un sarežģītu pārmaiņu laiks. Cilvēki nezināja, ko darīt. Toreiz es sāku lūgt par saviem bērniem un regulāri apmeklēt baznīcu. Šobrīd situācija ir diezgan saspringta ar karu Ukrainā un Covid dēļ. Bet tam nav nekāda sakara ar pagājušā gada reformu.



Baznīcas teritorija ir labiekārtota, ir daudz puķu, bet pie baznīcas nav ūdens un tā ir liela problēma. Mums baznīcā nav ūdensvada un izskatās, ka šī problēma tā arī netiks atrisināta. Tas skaidri pierāda, ka daudzas problēmas nevar atrisināt gadu gaitā, neskatoties uz notiekošajām reformām.



 



Vai Andzeļu iedzīvotāji izjūt administratīvi teritoriālās reformas ietekmi? Varbūt ir kādi plusi un mīnusi?



Nē, nekas nav mainījies. Mainās tikai draudzes locekļu skaits un diemžēl tas samazinās. Daudzi no tiem, kuri palīdzēja īstenot projektus, jau ir devušies citā pasaulē. Patīkami, ka baznīcu apmeklē ģimenes ar bērniem vai vairākas vienas ģimenes paaudzes.



Praktiski Andzeļos darbojas Tautas nams, baznīca un Interešu centrs.



 



Cik bieži notiek dievkalpojumi?



Garīdznieks Andris Sprukts kalpo četrās draudzēs, dievkalpojumi latgaliski notiek reizi divās nedēļās, un neatkarīgi no tā dievkalpojumi notiek visos baznīcas svētkos. Un, kad nav garīdznieka, mēs paši pulcējamies baznīcā no 9.30 līdz 11 un lūdzamies. Jo lūgties ir par ko.



Tuvojas 15. augusts un draudze vienmēr uzņem svētceļniekus. Esmu pateicīga cilvēkiem, kuri piedalās un ziedo produktus. Gribētos arī pašiem uz svētkiem Aglonā aizbraukt. Pēdējo reizi šāda iespēja bija, kad pāvests ieradās. Ar transportu - sarežģīts jautājums un pozitīvu rezultātu, visticamāk, negaidīsim.



Vai daudzi apmeklē baznīcu?



Katra reize ir savādāka. Bet lielākoties tie ir pastāvīgie dievlūdzēji. Parasti vairāk cilvēku sanāk svētku priekšvakarā, daudzi vēlas svētīt ēdienu, ūdeni un tamlīdzīgi.



Sirsnīgi pateicos visiem, kas palīdz saimnieciskā darba īstenošanā, par atbalstu un labajiem vārdiem. Pateicos arī garīdzniekam Andrim Spruktam par viņa svētību un mīlestību uz baznīcu, Dievu un draudzi, un par radošo darbību. Vienīgā vēlme ir, lai dievišķais templis - dāvana cilvēkiem, stiprinātu ticību nākotnei. Un pats galvenais, lai labestība un mīlestība ir ar mums vienmēr.



 



Pēc sarunas ar Veroniku, devos uz bibliotēku, lai parunātu par reformu ar Andzeļu pagasta bibliotēkas vadītāju. Olga Saule laipni piekrita sagādāt materiālus par Andzeļiem un pastāstīt, kā rit bibliotēkas darbība.



 



Kā jūs raksturotu pašreizējo situāciju Andzeļos?



Ja runājam par bibliotēku, tad nekādas kardinālas izmaiņas nav notikušas. Tāpat kā iepriekš, ar saviem jautājumiem vēršamies pie Dagdas bibliotēkas un Krāslavas bibliotēkas. Šāda darba sistēma veidojusies jau sen. Piedāvājam saviem lasītājiem periodiskos izdevumus un grāmatas. Katru gadu grāmatu fonds tiek papildināts ar jaunām grāmatām saskaņā ar piešķirtajiem līdzekļiem, projektiem. Tiek abonēti žurnāli un laikraksti. Bibliotēkā ir bērnu stūrītis, kurā bērni var lasīt, spēlēties un vienkārši pavadīt savu brīvo laiku.



 



Ko jūs piedāvājat lasītājiem?



Andzeļu pagasta bibliotēkas fondā ir vairāk nekā 6 tūkstoši eksemplāru, literatūra ir diezgan daudzveidīga, katrs var atrast kaut ko savai gaumei. Lasītāji dod priekšroku daiļliteratūrai un grāmatām ar noderīgiem padomiem, piemēram, padomiem mājas darbos, dārza darbos, ēdiena gatavošanu, adīšanu, citiem rokdarbiem. Pēc lasītāju lūguma grāmatas var pasūtīt un atvest no citām bibliotēkām. Daļa lasītāju aktīvi izmanto bibliotēkas interneta resursus, lai pārbaudītu e-pastu, izmantotu internetbanku, apmaksātu rēķinus un lasītu ziņas. Lai piesaistītu bērnus, mēs organizējam dažādas radošās darbnīcas. Jaunākie bija papīra pūķi, penāļi, papīra ziedi. Bērni spēlē galda spēles, zīmē un krāso. Aicinām piedalīties arī dažādos konkursos, piemēram, “Lasītāju žūrija”. Iepriekš bērni pēc stundām nāca uz bibliotēku, bija vairāk apmeklējumu. Bet diemžēl skola ar senu vēsturi (108 gadi) 2019. gadā tika slēgta, tagad bērni apgūt zināšanas tiek vesti uz Ezerniekiem vai Dagdu.



 



Vai, pievienojoties Krāslavas novadam, sajutāt kādus plusus vai mīnusus?



Nē, es to vēl neesmu izjutusi, vēl ir pagājis ne tik daudz laika. Krāslavas bibliotēka ir bijusi un tagad ir metodiskais un konsultatīvais centrs visām novada bibliotēkām. Paldies Dagdas un Krāslavas bibliotēku darbiniekiem par ieguldīto darbu un atbalstu.



 



Pēc sarunas ar Andzeļu pagasta bibliotēkas vadītāju, sarunu turpināju ar Andzeļu Tautas nama vadītāju Karīnu Beikuli, kura stājusies amatā šā gada 1. aprīlī. Nu jau paspējusi novadīt vairākus pasākumus, kā arī piedalīties “Gurķu svētkos”, kas aizvadītajā nedēļas nogalē notika Krāslavā.



 



Karīna, pastāstiet, kā pagāja šis gads Krāslavas novada sastāvā?



Par Andzeļu Tautas nama vadītāju strādāju pavisam nesen, tāpēc vēl neesmu paspējusi izjust nekādas grandiozas pārmaiņas. Atradu darbu, kas man ļoti patīk, un darīšu visu, lai Andzeļu pagasta kultūras dzīvi dažādotu.



Priecājos, ka Andzeļos kolektīvs, kurā strādāju, mani uzņēma ļoti sirsnīgi, un manas idejas tiek aktīvi atbalstītas. Kā vienmēr, ir viena lieta, ceļš uz Andzeļiem ir neasfaltēts. Tāpēc pavasarī un rudenī ceļš ir grūti izbraucams. Šī iemesla dēļ daudzi neapmeklē organizētos pasākumus. Bet šī problēma pastāv jau ilgu laiku.



 



Vai Andzeļu Tautas namā darbojas pašdarbības kolektīvi?



Jā. Tautas deju ansamblis "Eži", otrs - bērnu vokālais ansamblis "Dzirksteles" tika dibināts šī gada 1.jūlijā, un mēs plānojam "uguns kristības" Annas dienās Dagdā. Ceru, ka viss izdosies. Bija vēl viens pašdarbības kolektīvs - sieviešu vokālais "Priekam", kas diemžēl, aizejot vadītājai Tamārai Starovoitovai, izjuka.



Pasākuma organizēšanā cenšos sadarboties ar kaimiņu pagastiem – Andrupenes, Svariņu, Ezernieku un Dagdas. Drīzumā sāksim gatavoties Dziesmu un deju svētkiem. Darba daudz!



 



Pēc sarunas ar Tautas nama vadītāju notika saruna ar Andzeļu pagasta pārvaldes vadītāju Aleksandru Stepiņu.



Aleksandr, pastāstiet par situāciju Andzeļu pagastā.



Es sāku pildīt savus pienākumus tikai pagājušā gada decembrī. Jau esmu “iegājis sliedēs” un iepazinies ar daudzām darba niansēm. Gribu atzīmēt, ka šeit strādā brīnišķīga komanda, pateicoties kurai, varēju bez problēmām iekļauties darba atmosfērā.



Aina nebūt nav iepriecinoša: skola tika likvidēta, FAP arī. Esmu ļoti noraizējies par apkures sezonu šajā ziemā. Jāgatavojas laicīgi, bet ar budžetā paredzētajiem līdzekļiem tas neizdosies, nepieciešams papildu finansējums. Ja gada sākumā plānotā summa bija 25 eiro par malkas kubikmetru, tad šobrīd nav neviena, kas vēlas piegādāt malku pat par 70 eiro kubikmetrā. Izsveru dažādus variantus, bet diemžēl neviens no tiem pagaidām nav piemērots.



 



Kādas iespējas jūs redzat uzņēmējdarbības attīstībai Andzeļu pagastā?



Ir iespējas lauksaimniecības attīstībai. Piemēram, ir ģimene, kurā ne tikai tēvs, bet arī dēls ir uzņēmies lauksaimniecības zemes attīstību.



Ir iespējas attīstīt tūrisma biznesu. Ļoti pieprasītas ir naktsmītnes un atpūta Ežezera krastā. Taču jāsaprot, ka zemes, kā arī ūdens resursi ir ierobežoti. Vēl nomācošāka ir situācija ar zemes iegādi pie ūdenstilpēm. Andzeļos vēl ir iespēja nopeldēties Ežezerā, Andrupenē diemžēl tādas iespējas nav, visas ūdenskrātuves pieder privātīpašniekiem.



 



Vai pagastā ir nodrošināta ūdensapgāde un kanalizācija?



Tas tika veikts vēl padomju laikos. Bet, piemēram, viena vietējā dāma pieprasa, lai ūdenspiegāde tiktu nodrošināta viņas īpašumam. Taču šobrīd mums nav nepieciešamo līdzekļu, jo tas ir ļoti dārgi un sarežģīti. Mūsu pagasta komunālās saimniecības speciālists Arvīds Kurica rūpīgi seko cauruļvadu stāvoklim, bieži pārbaudot un iegādājoties rezerves daļas, lai būtu gatavs neparedzētām situācijām.



Pārdzīvojām ne tādus vien laikus, pārdzīvosim arī šos. Lai tikai nebūtu kara, šaušanas.



 



Ieminējāties par karu. Vai Andzeļos ir bēgļi no Ukrainas?



Jā, bet es par to zinu no citu cilvēku stāstiem. Nez kāpēc pagasts par to nav informēts. Viņi taču tiek reģistrēti, saņem palīdzību.



 



Vai administratīvi teritoriālo reformu izjutāt?



Jā, bet kaut kā vairāk negatīvā veidā. Tagad esam tālāk no centra. Un kā zināms, jo tālāk no centra, jo mazāk uzmanības un rūpju par šiem pagastiem. Bet gribu atzīmēt, ka ar Edgaru Tjarvi mums ir labas attiecības, viņš ir ļoti praktisks cilvēks. Ar viņu - kaut izlūkos!



 



Kādu redzat Andzeļu pagasta nākotni?



Apmēram tādu pašu, kā visā Latgalē. Nedomāju, ka būs izcils rezultāts. Bija zināms periods, daudzi metās rakstīt projektus Latgales attīstībai, bet rezultāts joprojām nav redzams.



Nekas rožains mūs negaida, bet uz nākotni raugāmies ar optimismu.



Kopš administratīvi teritoriālās reformas pagājis jau gads, taču daudzi pārmaiņas tā arī nav izjutuši. Labi, ka nepalika sliktāk. Taču kopējā tendence ir tāda, ka Latgale un īpaši no centra attālinātās apdzīvotās vietas zaudē cilvēkus. Vecie mirst, jaunieši dodas prom labākas dzīves meklējumos, un tikai retajam izdodas iegūt darbu kaut kur netālu no mājām.



Laiks pārbauda cilvēku izturību, pirmo divu gadu ierobežojumi saistībā ar Covid, vakcinācijas nepieciešamība. Tagad karš Ukrainā un bēgļu uzņemšana. Laiks rādīs.



Jeļena AVSJUKEVIČA



 



Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta “Novadu apvienošanas plusi un mīnusi – skats pēc gada kopā būšanas” rakstu saturu atbild to autori.  #SIF_MAF2022